Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Palīdzības roka depresijas slazdā


Rīgas Stradiņa universitātes veiktajā valsts pētījumu programmā «Biomedicīna» (2014–2017) izzināta depresijas izplatība un ārstēšana ģimenes ārstu praksēs. Noskaidrots, ka katrs desmitais pacients sirgst ar depresiju, kurai nepieciešama tūlītēja ārstēšana. Ņemot vērā šos datus, psihiskās veselības eksperti norāda, ka Latvijā tūlītēja tās ārstēšana nepieciešama apmēram 70 000 iedzīvotāju. Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas sertificēta ārste prihoterapeite Solvita Lauva skaidro, kas ir depresija un kā prasmīgi no tās atbrīvoties.

Ilgstoša nomāktība
«Vārds «depresija» tulkojumā no latīņu valodas nozīmē – nospiestība, nomāktība. Tas ir visu psihisko procesu aizkavējums – nervu tonusa atslābums, nervu sistēmas un smadzeņu pārgurums. Šie stāvokļi var būt dažādi, taču tiem raksturīgi kopīgi simptomi. Cēloņi, kas izraisa nervu sistēmas pārslodzi un veicina saslimšanu, arī ir dažādi, tāpēc katrs saslimšanas gadījums tiek rūpīgi pētīts ar individuālu pieeju. Ne vienmēr nomākts garastāvoklis un skumjas ir depresija, tāpēc ir svarīgi izvērtēt simptomus, to izcelsmi un ilgumu. Reizēm slikta pašsajūta un nomākts garastāvoklis ir garīgas un fiziskas pārslodzes rezultāts,» stāsta S.Lauva.
Depresijai raksturīgie simptomi ir ilgstoši nomākts, slikts garastāvoklis, trauksmainība, nemiers, grūtības koncentrēties, neizlēmība un nespēja domāt, kā arī nepatika pret sevi, saasināta paškritika, raudulība, intereses zudums par apkārt notiekošo, periodiskas domas par nāvi un pat pašnāvniecisks plāns vai mēģinājums. Veģetatīvās un fiziskās izpausmes var būt kā galvassāpes, reiboņi, sirdsklauves un paaugstināts arteriālais asinsspiediens, tā arī enerģijas trūkums, miega traucējumi, ēstgribas trūkums vai svara zudums. «Ja cilvēkam ir raksturīga kāda no minētajām pazīmēm, īpaši nomākts garastāvoklis, trauksmainība, miega traucējumi (grūtības iemigt, agra pamošanās, trausls miegs) un intereses zudums par apkārt notiekošo, kas vērojama ilgāk par divām līdz trijām nedēļām, būtu ieteicams meklēt palīdzību pie speciālistiem,» brīdina S.Lauva.

Reakcija uz konkrētu
dzīves notikumu
Psihoterapeite stāsta, ka depresijai var būt vieglas, vidēji smagas un smagas norises pakāpes. Nosacīti depresiju var iedalīt trīs dažādos tipos. Reaktīvā depresija ir depresīva reakcija uz konkrētu dzīves notikumu. Piemēram, situācija, kad cilvēks pārdzīvo tuvinieka nāvi, zaudē dzīvesvietu, darbu. Sāpīgi emocionāli psiholoģiski pārdzīvojumi. Cilvēks izjūt nomāktību, skumjas un depresīvu garastāvokli, kas ir uzskatāms par dabisku reakciju uz konkrētajiem apstākļiem. Cilvēks izcieš dvēseles sāpes, tiek galā ar sevi, savām emocijām un pārdzīvojumiem, kas neatstāj paliekošas psihiskās sekas. Savā ziņā šādas situācijas veicina personības garīgo briedumu. Tomēr ir svarīgi, lai cilvēkam, kurš ir nomākts, neliktu «saņemties» un «sevi pārvarēt», bet ļautu pārdzīvot, esot līdzās ar emocionālu atbalstu, sapratni un iejūtību. Svarīgi, lai dabiskās reakcijas neapslāpētu, jo pretējā gadījumā reaktīvā depresija var ieiet dziļākā depresijas reakcijā.
Vispārējo depresiju reizēm ir grūti pamanīt, jo tās raksturīgākās sekas ir neapmierinātība ar dzīvi, nespēja sevi apliecināt un izmantot savas dotības. Vispārējas depresijas nomākts cilvēks ir viegli aizkaitināms, izjūt bezspēku un mainīgu garastāvokli. Viņam ir grūti pieņemt lēmumus, emocionāli smagi pieņemt kritiku, jo tā izraisa vainas apziņu, kas pastiprina jau esošo mazvērtības sajūtu.
Savukārt distīmija ir ieilgusi un smagi noritoša depresija. Depresijas simptomi pastāv ilgāk nekā divus gadus. Distīmijas slimniekiem ir izteikta noslēgšanās sevī, nespēja atrast savu vietu dzīvē, vairīšanās no sarunām, izteikti nomākts garastāvoklis, trauksmainība un bažīgums, izteikti miega traucējumi. Spēj parādīties dažādas fiziskas sāpes.

Iedzimtība, zaudējums
un citi slimības cēloņi
«Indivīda psiholoģiskās attīstības īpatnības veidojas un attīstās jau agrīnā bērnībā. Liela nozīme ir tam, kā izturējušies tuvie cilvēki – vecāki. Kā tuvinieki reaģējuši uz bērna dusmām, protestu, skumjām un bailēm. Nozīmīga loma depresijas izcelsmē ir arī smadzeņu vielmaiņas bioķīmiskajām īpatnībām, kas parasti ir iedzimtas. No psihoanalītiskā viedokļa depresijas pamatā ir zaudējums, kas līdz galam nav pieņemts, pārdzīvots un saprasts. Tie var būt dažādi emocionāli satraucoši dzīves notikumi – tuvinieka zaudējums, šķiršanās, nelaimīga mīlestība un daudzi citi. Šādās situācijās dabisks un normāls būtu sērošanas process, bet, ja tas nenotiek, ar laiku attīstās depresija. Vēlos atzīmēt, ka sērošana un depresija ir divi dažādi psihoemocionāli stāvokļi, bet ar līdzīgu simptomātiku. Skumjas un pārdzīvojumi ir dzīvīgs process, taču depresija ir iestrēguma stāvoklis un skumju noliegums,» stāsta S.Lauva.
Atbildot uz jautājumu par pēcdzemdību depresiju, ārste uzsver, ka, no vienas puses, sievietēm bērna gaidīšana un nākšana pasaulē sniedz daudz patīkamu un pozitīvu emociju, bet dažkārt var rasties nomākts garastāvoklis un attīstīties pēcdzemdību depresija.
S.Lauva atklāj, ka depresiju ārstē ar divām pamatmetodēm. «Pirmkārt, tā ir medikamentozā terapija, kad pacients lieto antidepresantus, ko nozīmē psihiatrs. Otrkārt, tā ir psihoterapija, kuras laikā psihoterapeits palīdz risināt emocionāla rakstura grūtības. Izmantojot dažādas psiholoģiskas pieejas, tiek noskaidroti depresijas iespējamie cēloņi. Tiek sniegta palīdzība dažādu sāpīgu notikumu pārvarēšanā. Lai pilnībā izprastu pacienta stāvokli, noteiktu diagnozi un piemērotu ārstēšanas plānu, ārsti pacientu rūpīgu izmeklē. Tā ir gan psihiskā, gan fiziskā veselības stāvokļa izmeklēšana. Ir vairums gadījumu, kad cilvēku nomoka fiziskas jeb somatiskas sāpes, piemēram, galvassāpes, muguras vai vēdera sāpes. Veicot izmeklējumus, ārsti konstatē, ka patoloģija nav atrasta, taču simptomi paliek. Tad iespējamais sāpju iemesls ir maskētā depresija. Šīs depresijas izcelsmē viens no izraisītājiem ir ilgstoši uzkrāta emocionālā spriedze,» tā S.Lauva.
Psihoterapeite stāsta, ka depresijai ir tendence attīstīties pēc spēcīgu un negatīvu emociju noklusēšanas un ilgstošas uzkrāšanas. «Labākais veids, kā izvairīties no saslimšanas, ir godīga un cieņpilna savu domu un jūtu izteikšana. Tam ir nepieciešama drosme un spēks, būtu svarīgi spēt  pateikt «es jūtos aizvainota» vai «es esmu dusmīga, jo...». Dusmas ir ļoti spēcīgas emocijas, un, tās veselīgi neizpaužot, agresija vēršas pret sevi pašu ar emocionāliem un fiziskiem simptomiem. Depresija ir saslimšana, kas kalpo kā aizsardzība no sāpīgiem pārdzīvojumiem.
«Laimīgas un veselīgas dzīves noslēpums ir cienīt pašam sevi – atzīt un apmierināt savas vēlmes un vajadzības, paust pozitīvas un arī nepatīkamas, sāpīgas jūtas un domas vārdos, nebaidīties pārrunāt pārdzīvojumus ar sev emocionāli tuviem un uzticamiem cilvēkiem. Spēt izteikt savu lēmumu, viedokli un mācīties izturēt un pieņemt veselīgu un objektīvu kritiku,» tā S.Lauva.

Sajust un saprast tuvāko
Ārste uzsver, ka prasmīgi piemeklētiem vārdiem ir liels spēks. «Ja ir aizdomas, ka draugam vai radiniekam ir depresija, katra spēkos ir mēģināt palīdzēt ar iejūtīgu sarunu. Pirmkārt, tam jāatrod piemērots laiks un vieta. Otrkārt, ir jāmāk klausīties nenosodot un nekritizējot. Piemēram, pareizi būtu sākt: «Es vēroju, ka pēdējā laikā tu...» vai «es jūtu, ka...». Ir jāvairās no jautājuma – kāpēc. Svarīgi sarunas laikā izrādīt nevis ziņkārību, bet interesi par cilvēku un viņa pārdzīvojumiem. Vajadzētu atturēties no mierinājuma frāzēm «viss būs labi», «nedomā par to», «saņemies» un mudināt meklēt speciālistu palīdzību,» paskaidro S.Lauva. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Skaisti runāt ir jāmāk

    Skaisti runāt ir jāmāk

    Šonedēļ Alūksnē norisinājās skatuves runas konkurss Alūksnes un Apes novadu posmā. Kopumā tajā piedalījās 130 audzēkņi, un konkursa noslēgumā tā...

  • “Keksi” Alūksnē sola  tikai rokenrolu

    “Keksi” Alūksnē sola tikai rokenrolu

    Alūksnes Kultūras centrā 11.februārī pulksten 19.00 gaidīs rokenrola cienītājus, jo šajā dienā  lielo zāli pieskandinās grupa “Keksi” ar savu...

  • Jauna grāmata

    Jauna grāmata

    Izdevniecībā “Dienas Grāmata” klajā laista Keneta Slavenska grāmata “`Dž.D.Selindžers Dzīve”. Džeroms Deivids Selindžers, viens no populārākajiem un...

  • Izspēlē pādes krustabas

    Izspēlē pādes krustabas

    Jaunlaicenes muižas muzejs no janvāra piedāvā jaunu izglītojošu programmu - “Teatralizētas krustabu izdarības pēc sentēvu rituālu motīviem”. Tā...

  • Paukštello jubileju sāks svinēt Alūksnē

    Paukštello jubileju sāks svinēt Alūksnē

    Tautā iemīļotais Dailes teātra aktieris Jānis Paukštello šogad svin 65 gadu jubileju. Par godu šim notikumam mākslinieks aicina uz koncertu “Vidū...

  • Ateglītēs šogad godā  aktivitātes sniegā

    Ateglītēs šogad godā aktivitātes sniegā

    Jaunannā pagājušās nedēļas nogalē notika tradicionālais pasākums Ateglītes – atvadas no Ziemassvētku eglītes. Šoreiz pasākums notika ģimeniski...

  • Cerība mirst pēdējā 2

    Cerība mirst pēdējā

    Sabiedrībā plašāka diskusija par retajām slimībām izvērsās pirms pāris gadiem, kad pēc palīdzības sauca Zane, kurai tika diagnosticēta pulmonālā...

  • Rallijsprints “Alūksne” finišējis, uz starta - “Sarma”

    Rallijsprints “Alūksne” finišējis, uz starta - “Sarma”

    Alūksnes rallijsprinta sacensībās “Rally Alūksne 2016” pagākušajās brīvdienās uzvaras laurus plūca piecpadsmit gadus vecais somu sportists Kalle...

  • Basketbolisti izspēlē pirmo apli

    Pagājušās nedēļas nogalē “BJSS Alūksne” aizvadīja spēli izbraukumā ar komandu “Dārznieks/Cēsu sporta skola” un zaudēja ar rezultātu 72:58 (19:7,...