Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Palutināsim sevi ar darbu!

Televīzijas pārraidē bija iespēja tikties ar Jeti Užāni jeb vienkārši Cimdu Jetiņu - cilvēku, kam daudz ir atņemts, bet daudz ir arī dots.

Televīzijas pārraidē bija iespēja tikties ar Jeti Užāni jeb vienkārši Cimdu Jetiņu - cilvēku, kam daudz ir atņemts, bet daudz ir arī dots. Viņa, sēžot ratiņkrēslā, ir izadījusi savu mūžu. Viedas domas, redzīga sirds un balta dvēsele radījušas nevis simtiem cimdu pāru, bet gleznas un filozofiskas zīmes. Tās stāsta par sapņiem, cerībām un ilgām, par laika rata mūžīgo skreju un par prieku, kam līdzās guļ melna sāpe. Arī par mīlestību un līdzjūtību, kas ar labu vārdu un siltu elpu dziedē brūces. Nu jau ilgi vāja veselība liedz viņai adīt. Tagad Jetiņa ar gaišu smaidu saka: "Vecums." Neko viņa vairs nevēlas. Tomēr sirmgalves vārdos ir tā pati dzīves gudrība.
Ko darīt, kad janvāra dienas pēc svētku prieka liekas pelēkas, un viena darba nedēļa seko otrai nebeidzamā ritmā? Psihologi māca, ka vajag sevi palutināt ar mirkli klusuma, ar siltu vannu un mūziku, ar glāzi šampanieša vai saldējumu. Visam jābūt līdzsvarā. Ja nebūtu darba, mēs neprastu novērtēt tās retās stundas, kad varam atpūsties. Bet Cimdu Jetiņa smej, ka tieši paguruma brīžos vajag atrast visgrūtāko darbu un to paveikt. Tā gūst rūdījumu, un nekas vairs neliekas par grūtu. Varbūt taisnība - par daudz gribam sevi lutināt? Nevar taču dzīve mūs nepārtraukti apbalvot!
Šķiet, ka sevis lutināšana varētu būt viss, kas nav maizes darbs. Tātad tikpat labi var tīrīt sniegu ar lāpstu, kā sēdēt sveču gaismā ar glāzi vīna. Tomēr cilvēki pēc dabas ir slinki, tāpēc maz ir to, kas vēlas sevi palutināt ar iespēju saskaldīt grēdu malkas. Protams, aizbildināties var ar laika trūkumu. Bet laikam gan nav neviena, kas nebūtu secinājis - jo vairāk pienākumu, jo vairāk izdara. Katrā ziņā - tas ir daudz labāk, nekā dzīvot bez darba. Ja vēl neesat jaunajā gadā sākuši jaunu dzīvi, tad, iespējams, ir pēdējais laiks to darīt.
Mīļā miera labad neko negribam mainīt, tomēr palūkojiet - vai pierē neriešas tādi kā buka radziņi. Ja tā, tad droši atstājiet kāpostu sautēšanu un veļas mazgāšanu novārtā, atraujiet dzīves draugu un bērnus no kārtējā grāvēja skatīšanās, lai cieši aizvērtu dzīvokļa durvis no ārpuses. Gaisa temperatūra nav noslīdējusi zem mīnus 20 grādiem, tāpēc apņēmīgi dodieties uz parku vai tuvējo mežu, kur var palūkoties, vai sniegs jau nav gana labs priekš pikošanās. Kad sals tomēr nekaunīgi kniebj degunā, ieteicams piebiedroties līnijdeju cienītājiem. Galu galā - iespējams palikt mājās, ja pietiek izdomas un prāta atrast veidu, kā "strādāt", lai atpūstos. Svarīgākais, lai nebūtu sajūtas, ka laiks aizskrējis veltīgi.
Ja kāds spēj būt gudrs, tas ir viņa paša sasniegums. Bet laime ir dvēseles stāvoklis. To nevar sasniegt vai nopelnīt ar naudu.

Citu datumu laikraksti