Panākumu pamatā – smags darbs

Edgars Bertuks: “Mīlestību pret sportu esmu pārmantojis no tēva.

Edgars Bertuks: "Mīlestību pret sportu esmu pārmantojis no tēva.
Nupat notikušajā Pasaules čempionātā orientēšanās sportā kā Latvijas izlases dalībnieks startēja arī alūksnietis Edgars Bertuks. Sevis pārstāvētajās individuālajās disciplīnās viņam izdevās kvalificēties finālam, vienā no tiem iekļūstot labāko desmitniekā. Savukārt stafetes skrējienā Edgars savu etapu veica kā otrais labākais, tādējādi komandu izvirzot līderu pozīcijās, kas beidzās ar iegūto piekto vietu 36 komandu konkurencē.
Jebkuru sportisko panākumu pamatā ir smags darbs, un šis gadījums nav izņēmums. Treniņos pavadītais laiks un fiziskā kondīcija sacensību laikā ir tikai daļa no panākumu atslēgas. Otra, ne mazāk nozīmīga, ir gribasspēks un spēja koncentrēties attiecīgajā momentā, kas ir ļoti svarīgi orientēšanās sportā. Domāju, ka tieši šī otrā daļa ir tas, kas man pietrūka iepriekšējos divos čempionātos. Lai uzrādītu augstvērtīgu rezultātu, lielāko lomu tajā spēlē pieredze, kuru savukārt var iegūt tikai startējot pasaules līmeņa sacensībās.
Kā vērtē savu sniegumu čempionātā?
Konkurence un rezultātu blīvums orientēšanās sportā aug ļoti strauji, un šis gads nebija izņēmums. Vidējā distancē varēju iekļūt pat labāko sešiniekā, tomēr jāsaka, ka medaļa bija nesasniedzama, jo jāņem vērā, ka pirmo 20 vietu ieguvēju starpā reti kurš nav profesionālis.
Savu startu stafetē es vērtēju kā gandrīz perfektu. Ņemot vērā to, ka visas distances norisinājās ļoti smagā un kalnainā apvidū, turklāt stafete bija pēdējā no tām, fiziski jutos ļoti labi un biju gatavs cīnīties par augstu vietu. Domāju, ka tieši šajā stafetē bijām vistuvāk medaļai, tomēr tik augsta līmeņa sacensībās pat niecīgākās kļūdas maksā ļoti daudz.
Garās distances kvalifikācijas skrējienu veicu ļoti labi (4. vieta un tikai 12 sekundes aiz otrās vietas). Izcīnītā starta pozīcija teorētiski ļāva cīnīties vismaz par labāko desmitnieku, taču pieļautā lielā kļūda distances sākumā lika saprast, ka šoreiz tas neizdosies. Domāju, ka to varētu skaidrot ar lielo slodzi šādu čempionātu laikā. Es personīgi skrēju divas individuālās distances un stafeti, kas nozīmē, ka 6 dienu laikā ir 5 starti, turklāt vidējās distances kvalifikācija un fināls notika vienā dienā. Protams, ir sportisti, kuri skrien visas distances – arī sprintu, tomēr tam ir vajadzīga nopietnāka un profesionālāka sagatavotība daudzu gadu garumā.
Pasaules čempionāts bija šāgada nozīmīgākās sacīkstes vai sezonas kulminācija, vai šajā sezonā gaidāmi vēl kādi nozīmīgi starti?
Šis gads bija īpašs ar to, ka notika gan Eiropas, gan Pasaules čempionāts. Dalība abās šajās sacensībās arī tika izvirzīta kā mērķi. Sezonas sākumā biju nolēmis vairāk koncentrēties uz Eiropas čempionātu, jo tas, kā zināms, notika Latvijā, tomēr ziemas beigās bija vairākas nelielas traumas, kuras nedaudz izjauca šo plānu. Tādējādi uz abiem čempionātiem mana sagatavotība bija vienlīdz laba, bet nevienā no tiem perfekta. Sezonā ir atlikušas vēl daudzas ne tik nozīmīgas sacensības, un visās es, protams, nestartēšu. Noteikti došos uz Latvijas čempionātiem un Pasaules kausa pēdējo posmu oktobra beigās Šveicē.
Orientēšanās sports ir īpašs ar to, ka panākumu gūšanā nepieciešama gan laba fiziskā sagatavotība, gan prāta spējas. Kā norisinās gatavošanās sacensībām un kam jāpiegriež vislielākā vērība, lai sasniegtu optimālo rezultātu?
Tas ir pareizi teikts, ka nepieciešamas gan prāta spējas, gan fiziskā sagatavotība. Elites līmenī visu izšķir tas, pie cik liela ātruma sportists spēj nepazaudēt kontroli pār situāciju. Lielākā daļa no Pasaules čempionāta dalībniekiem pie zināma ātruma veiktu distanci bez kļūdām, un tāpēc ir svarīgi šo ātruma limitu celt. Mans uzskats ir tāds, ka lielākā nozīme ir tieši fiziskajām spējām (ātrumam), tāpēc esmu no tiem retajiem orientieristiem, kuri savus treniņus ļoti reti veic, izmantojot karti.
Neskatoties uz savu vecumu, tu vari lepoties ar pamatīgu sportisko pieredzi. Kad īsti aizsākās tava aizraušanās ar orientēšanās sportu un kā tas notika?
Mana pieredze nebūt nav tā lielākā. Es nopietni ar šo sportu sāku nodarboties samērā vēlu – 17 gadu vecumā. Mani tā laika konkurenti jau bija paspējuši pabūt daudzās starptautiskās sacensībās. Ja runājam par pēdējiem 3 gadiem, tad jāsaka, ka neesmu izlaidis nevienu startu izlasē un tieši šajā laikā uzkrājis vērtīgāko pieredzes daļu. Par to, kā es sāku nodarboties ar šo sportu, jau esmu stāstījis, taču īsumā tas varētu izklausīties šādi – ar šo sportu sāku nodarboties, jo tas bija manu vecāku vaļasprieks, taču jāatzīst, ka sākumā man tas nepatika. To, ka kādreiz vēlēšos startēt pasaules čempionātos un mēģināšu kļūt par šī sporta veida profesionāli, es sapratu kādās Latvijas mēroga sacensībās, kad man bija 16 gadi un kad izcīnīju otro vietu.
Kādu lomu tavā dzīvē šobrīd ieņem šis sporta veids, vai tas joprojām ierindojas starp vaļaspriekiem, ņemot vērā, ka paralēli esi studējis ar sportu nesaistītā specialitātē, vai ar to saisti lielākos savas nākotnes plānus?
Šobrīd esmu beidzis studijas Rīgas Tehniskajā universitātē un gandrīz jau gadu strādāju. Jāsaka, ka šis ir bijis grūts laiks. Ziemā, kas ir intensīvs sagatavošanās periods, ir jātrenējas divreiz dienā, tāpēc bija dienas, kad pirmais treniņš sākās 7.00 no rīta un otrais beidzās vēlu vakarā. Nekam citam laika neatliek. Diemžēl šobrīd kļūt par profesionāli neļauj finansiālā situācija šajā sporta veidā, tomēr, ja tāda iespēja radīsies, es to noteikti izmantošu.
Tu esi pirmais alūksnietis, kas guvis tādus panākumus starptautiskajā arēnā. Kas stimulējis šādus sasniegumus – paša apņēmība vai apkārtējo atbalsts?
Manī vienmēr ir bijusi azartiska mīlestība pret sportu, un to manī ir radījis mans tētis, kurš jaunībā bija profesionāls biatlonists. Es nemaz nevaru iedomāties, ka pēc darba atnāktu un neietu trenēties – tāda dzīve man liktos bezjēdzīga. Ja jārunā par pašu orientēšanos, tad jāsaka, ka tas ir ārkārtīgi interesants sporta veids, kurš aizrauj, un domāju, ka tieši šis fakts mani ir noturējis pie tā. Runājot par dalību Pasaules čempionātā, es varu teikt tikai paldies visiem tiem, kas mani atbalstījuši. Pirmkārt, jau manai ģimenei un draugiem, kā arī lielajam fanu skaitam, kurš devās mums just līdzi uz Čehiju. Protams, gribu pateikties arī tiem, kas mani materiāli atbalstījuši – Olimpiskajam centram "Ventspils", sporta apvienībai "Alūksne", Orientēšanās klubam "Horizonts".
Vai, tavuprāt, Alūksne ir labvēlīga vide jaunajiem censoņiem orientēšanās sportā?
Alūksne ir viena no labākajām pilsētām Latvijā, kur ar orientēšanās sportu var nodarboties ne tikai jaunieši. Par to ļoti lielā mērā jāsaka paldies Vilnim Veļķerim, kurš ne tikai palīdzējis šim sporta veidam atdzimt, bet arī šobrīd dara visu, lai būtu iespējas ar to nodarboties ikvienam.
Pēc dažām nedēļām gaidāmas lielākās sacensības pašu rajonā – "Malienas kauss". Vai tu tajās piedalīsies un ar kādām izjūtām tu startēsi šeit rīkotajās sacensībās, ņemot vērā, ka aiz muguras ir starti daudz vērienīgākās un prestižākās sacīkstēs?
Vēl neesmu izlēmis, vai startēšu "Malienas kausā", bet droši varu teikt – fakts, ka šīs sacensības notiek "mājās" ne vienmēr palīdz. Nemelošu, ja teikšu, ka līdzīgi bija ar Eiropas čempionātu šogad Latvijā, kur spriedze līdzjutēju priekšā nedaudz pat traucēja, jo tas uzliek lielu atbildību.
****
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Edgars Bertuks.
Dzimšanas diena: 1985.gada 1.janvāris.
Izglītība: bakalaura grāds Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē, ķīmijas tehnologa specialitātē.
Darba vieta: strādā SIA "Siemens Medical Solutions Diagnostics" par servisa inženieri.

Citu datumu laikraksti

  • Par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”

    2008. gada 19. jūnijā ir pieņemti grozījumi likumā „Par valsts pensijām”, kas publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2008. gada 27. jūnijā.2008. gada 19....

  • Atjauno tiltu pār Vaidavu

    Alūksne – Lucka ceļā, netālu no Māriņkalna, sākts tilta pār Vaidavu remonts, ko veic a/s “8CBR” tiltu būvnieki.Alūksne – Lucka ceļā, netālu no...

  • Dāvina 100 biļetes uz mūziklu

    „Parex banka”, atsaucoties uz Alūksnes pilsētas domes aicinājumu, dāvinājusi sociāli mazaizsargāto grupu iedzīvotājiem 100 brīvbiļetes uz mūziklu...

  • Simulē sirdstrieku

    ASV. Kāds 52 gadus vecs Viskonsinas štata Vokešas pilsētas iedzīvotājs apsūdzēts sirdstriekas simulēšanā, lai nemaksātu restorānu un taksometru...

  • Pēcsvētku ūdenī

    Vislatvijas varenākie sadziedāšanās un sadejošanās svētki nepagāja pilnīgā sausumā. Orķestra bedre ar mātes dabas gādību tika pārvērsta orķestra...

  • Radinās pie papīra aizskalošanas

    Taivāna. Tainanas pilsētas varasiestādes nolēmušas pieradināt iedzīvotājus izlietoto tualetes papīru mest podā, nevis īpašās atkritumu urnās,...

  • Radīt vietu, kur kūsā dzīvība

    Jaunā vadītāja Natālija Pomerance Ates muzejā saskata plašas attīstības iespējas.Jaunā vadītāja Natālija Pomerance Ates muzejā saskata plašas...

  • Jauno brāļu meklējumos

    Tas nu gan vienreizēji un kolosāli! Fan – tas – tis – ki! Paklausieties – 25. Vispārējie Dziesmu un 15. Deju svētki mums būs jaunā, padomājiet, jaunā...

  • Kopā priekos un bēdās

    Vainas izjūta ir viena no nepatīkamākajām emocijām, ar ko nākas saskarties partnerattiecībās. Tā var būt tikpat mokoša kā skaudība, greizsirdība vai...