Pansionāta stāsti 2

Kad Kārlis joprojām klusē, piecēlies sēdus, Vilma pievelk krēslu tuvāk gultai un arī apsēžas.

Kad Kārlis joprojām klusē, piecēlies sēdus, Vilma pievelk krēslu tuvāk gultai un arī apsēžas. Taču jāsasveicinās kā pienākas. Izskatās viņš diezgan sakopies un možs: tīras drēbes, apgriezti mati. Sasveicinoties Kārļa rokasspiediens ir gana spēcīgs. Jocīgi gan, ka viņš neko nesaka. Pēc brītiņa no Kārļa mutes atskan viens vienīgs vārds, atkārtots trīs reizes: ,, Jā, jā, jā!"
,,Es tev nesolu nekādu klāt sēdēšanu! Personāls darīs savu, tu, ko varēsi, pats padarīsi. Pīle čurāšanai zem gultas, ar smagākām lietām skatīsimies, kā darīsim. Varēšu krēslā arī aizstumt uz tualeti, ja nestaigāsi, bet gan jau pats iemanīsies arī braukt ratiņkrēslā. Te noteiktās dienās vanno, maina veļu un visu, kā pienākas, redzēji, ka ēst tev istabiņā pienesa, un nesīs arī turpmāk. Es pati eju uz ēdnīcu. Ja tev kāds prasīs ko par to mūsu laulību, labāk nesaki neko, un kam tad jāzina. Precējušies un viss... Ko tu neko nesaki? Vai tev runājamais aizkritis? Taču saki jel ko!"
Tomēr Kārlis it kā atmet tikai ar roku un atkal nosaka to savu: "Jā!" Vilma nospriež, ka jādod laiks. Ja negrib, lai arī nerunā! Skaidrs, ka cilvēks nespēj tā uzreiz pēc tik daudziem šķirtības gadiem uzsākt sarunu. Nav ne ar ko attaisnoties, ne laikam gribas tā uzreiz izskaidroties. Arī jaunībā viņš nekādus garos monologus nerunāja. Tāda bija viņa daba.
Vilmai šodien datorkursi, nedrīkst nokavēt, tad nākamo reizi nevarēs sekot. Kārlim savu dzīvi pakārtot viņa netaisās. Viņam pašreiz pāris stundas vientulības ir tas labākais, kas var būt. Lai pierod, padomā un sataisās uz izrunāšanos! Tam laika pietiks, neba nu tik drīz abus sauks pie Pētera! Labi gan, ka Dievs to lielo aiziešanas noslēpumu tur pie sevis! Ne velti saka: cilvēks gan domā, bet dara Dievs! Kas arī varēja paredzēt dzīves galā šādu satikšanos?
Kad Vilma pēc divām stundām atgriežas, Kārlis dzer launaga tēju, piekož sviestmaizi un tāpat kā iepriekš nesaka ne vārda. Liekas pat, ka uz Vilmas ierašanos nereaģē. Nu ja! Viņš taču neredz, un Vilma aizvien staigā klusi kā pelīte.
,,Vai tēja nav par karstu?" Vilma prasa, jo kaut kā taču klusums jāizkliedē.
Atbildes vietā Kārlis noliedzoši pamāj ar galvu. Nu taisni tāds kā spoks! Vai tad ar nerunāšanu atrisināsies visas viņa dzīves problēmas? Ka nav, lai nav! Vai nu viņai vārdi no Kārļa mutes kā ar knīpstangām jāvelk? Jādara savi ierastie darbi un miers, lai vecais domā, kas jāsaka un kā!
,,Man līdzi no "Skujiņām" ir suns Poģis, un es tagad aiziešu ar viņu vakara pastaigā. Stāv pie ķēdes. Labi? Tu paklausies vakara ziņas!" Vilma uzgriež radio pirmo programmu. Aklam jau cita prieka nebūs kā tikai radio un sarunas.
Kad Vilma atgriežas, Kārlis joprojām netaisās sarunu uzsākt. Tikai īsi: "Jā! jā!" Tas Vilmai liekas jau par traku. Varbūt jāpiezvana Sandrai, lai tā parunā ar tēvu un ved viņu pie prāta kaut nedaudz izrunāties. Tikai bērni tā iespītējas ar nerunāšanu.
Kad meita itin moži telefonā atbild un saka, ka tikko pati taisījusies zvanīt, Vilma nopriecājas: Sandra gan jau veco spītnieku vedīs vismaz pie pieklājības!
,,Parunā, meit`, ar tēvu! Viņš klusē kā kāmis un ar mani nemaz negrib runāt."
Tas, ko viņa dzird no Sandras mutes, ir Vilmas prātam pilnīgi neaptverams: "Viņš arī nerunās! Trieka ir sapostījusi viņa runas centrus smadzenēs, un viss jāsāk no gala, ja tas vispār ir iespējams. Es uzreiz tev to neteicu. Piedod, lūdzu! Baidījos, ka tā visa tev vienā reizē būs par daudz. Akls un mēms - tas nav nekāds joks, un man viņa ir ļoti žēl. Ļoti žēl! Viņš raudāja kā bērns un bija tik padevīgs. Viņš izskatījās tik nelaimīgs. Slimnīcas ārste teica, ka runas traucējuma dēļ varētu sazināties rakstiski, bet, tā kā ir nedziedināms aklums... nekas nesanākšot. Paliekot tikai žestu valoda. Runa varot nedaudz atjaunoties, tikai jāpieliekot lielas pūles. Tēvs dzird labi, visu saprot, un ar viņa intelektu viss esot kārtībā. Protams, alkohols arī nav viņu saudzējis. Ir slima sirds, un arī kāju asinsvadi cietuši. Aklums esot metilspirta dēļ, kuru viņš "krutkā" nav samanījis, jo garša no tā nemainās. Nekādus smalkos dzērienus jau nedzēra... tos pašus surogātus. Nedzerot pāris mēnešus, kamēr slimnīcā. Kas būs tālāk, neviens nezina. Atkarība mēdzot ilgi gaidīt izdevību. Viņš pagaidām saka tikai vienu vārdu - "jā" - un tas ir gan apstiprinājums, gan noliegums. Iedod viņam klausuli, es parunāšu, izturies pret viņu ne pārāk bargi, jo domāju, ka viņš ļoti visu pārdzīvo un saprot. Tu esi lielu daļu no manām rūpēm uzņēmusies... Tēvs tomēr ir un paliek tēvs... Milzīgs paldies, mammu! Varbūt būs labi, ja nespēsi, meklēsim citu risinājumu."
Vilma padod telefonu Kārlim. Viņš ilgi klausās Sandras balsī telefonā. Laikam jau tas nāk viņam par labu, jo smaids reizēm atspīd sejā, un vairākas reizes atskan klausulē tas "jā" kā apstiprinājums klausulē dzirdamajam.
Kad Vilma beidzot paņem mobilo telefonu savā rokā, Kārlis ar otru veikli saņem viņas roku un, pielicis to pie lūpām, uzspiež uz delnas virspuses skūpstu... Nekad viņš nebija savai pirmajai sievai Vilmai skūpstījis roku. Nekad! Tādi smalkumi laulībā nenotika. Vai tiešām to viņš bija apguvis vēlāk - jaunajās attiecībās, dzīvojot ar to savu... kuras dēļ viss ar Vilmu arī izjuka. Vilma kaut ko mulsumā kā jauna skuķe nomurmināja, un istabiņā līdz iešanai gulēt skanēja tikai radio. No meitas dzirdētais bija viņu pārāk uztraucis. Vilma saprata, ka tas, ko viņa bija uzņēmusies, nebūs tik vienkārši, kā sākumā likās: sadzīves klapatas ar vīrieti, no kura viņa jau sen bija atradusi, nebūs tās vieglākās. Labi, ka viņš neredz, kā viņa noģērbsies gulēšanai - novecojošu miesu un krunkainu ādu. Un rītos ceļoties izspūrusi un samiegojusies... Uz vecu, pliku sievieti skatīties nevienam nav patīkami. Bet arī dzīve ar aklu un mēmu būs smags krusts, kas jānes, un tas droši vien būs sarežģītāk nekā tie datorkursi. Labi, ka dzirde viņam vēl ir! Viņai Kārļa pēkšņi kļūst žēl, un pirms došanās pie miera viņa piesēžas uz Kārļa gultas malas un runā tik nomierinoši un gandrīz mīļi, ka pati brīnās, kur palicis viss gadiem krātais aizvainojums. Vai tiešām Dieva uzliktais sods par grēkiem nav pārāk bargs? Un Vilma? Vai arī viņa bija bez vainas? Viņa nebija piedošanas spējīga, un tas arī izšķīra viņu dzīves. Ja viņa būtu eņģelis, dzīve būtu bijusi citādāka. Par visu viņa domā vai pusi nakts. Kārlis guļ mierīgs, nekrāc un negrozās arī. Laikam jau negrib viņu traucēt. Varbūt arī Kārlis, nekustīgi un klusu gulēdams, domā savas grūtās nakts domas? Domāt taču viņš spēj, un vīrieša domu nasta var būt pat grūtāka nekā bezdomu eksistence. Redz, kādu pārbaudījumu Dievs viņai uzsūtījis! Rīt būs svētdiena, un viņa nolemj aizstaigāt līdz baznīcai uz svētdienas dievkalpojumu. Dieva pielūgšana un grēku nožēlošanā varētu rast dvēseles mieru. Jāparunājas pēc tam arī ar mācītāju Putniņu. Viņš nāk arī uz pansionātu, sevišķi Ziemassvētku un Lieldienu laikā. Laikam jau par Dievu jādomā biežāk! Augstprātība daudzos ir dziļi iemājojusi, arī viņā. Dusmas uz Kārli arī būtu nekavējoties jāmīkstina. Patiesībā nekādu dusmu vairs nav. Kas viņai ko dusmoties, kas bijis - bijis, ne pagātni atgriezt, ne nākotni paredzēt! Ja Kārlis ir tik slims un tāpēc arī nelaimīgs, dusmoties būtu bezjēdzīgi.
Atceroties jaunību
Tuvojas ceriņziedu laiks. Atvērušies sīko ceriņziedu trauki un pasaule pielīst ar brīnišķīgo aromātu, kas Vilmai liekas vismīļākais. Ap pansionātu viss ieslīdzis ceriņu aromātā. Vilmai ir labi izteikta smaržas atmiņa, un viņa spēja uz neilgu laiku atmiņā uzburt šo aromātu pat ziemā. Toties tagad atkal viss ir paīstam. Vilmai negribas pat iet telpās, bet smaržot un smaržot, un apreibt līdz nesamaņai... Ceriņziedu laiks viņai saistās ar pirmo mīlestību, kas par spīti gadiem nav aizmirsusies. Kas zina, kā ir citiem viņas gadu cilvēkiem, bet Vilma vienmēr ir bijusi romantiķe un svinējusi ceriņziedu ar gaišām domām. Un tieši tagad, kad pasaule, liekas, tvan vasaras ziedu trakumā, Sandra atved vēstuli ar ielūgumu: Vilmu klasesbiedri nav aizmirsuši. Kā skrējis laiks! Kur tālais 1957. gads? Piecdesmit gadi viņus šķir no tās vasaras, kad skanēja viņu 11.b klases izlaiduma valsis. ,,Ikviens vēl miņu glabājam par skolas dienām labajām, kaut arī gadu aizritējis daudz,"tā rakstīts ielūgumā. Vai tiešām ir iespējama tāda sirmo vidusskolnieku satikšanās un vēl tepat uz zemes, ne paradīzes dārzā? Uz paradīzi jau droši vien ne visiem vārti būs vaļā, gan jau kāds nonāks arī ellē, bet uz norādīto adresi šai saulē varētu cerēt aiztikt. Pirms pieciem gadiem viņi – palikušie tikās uz savas skolas kāpnēm un pasēdēja dažas stundas savā bijušajā klasē. Toreiz Vilmai un ne jau viņai vienai likās, ka tā ir pēdējā klasesbiedru satikšanās. Daudzu jau toreiz nebija, bet vairākums vēl bija. Pēkšņi visas Vilmas domas atkal tiecas turp – pie vecajiem, sirmajiem klases biedriem, pie jaunības atmiņām. Vilmai pat nerodas šaubas - braukt vai nebraukt. Protams, braukt!
Turpmāk - vēl

Citu datumu laikraksti

  • Zeltiņu skolā būs centrālapkure

    Iepriekšējās krāšņu sistēmas vietā šonedēļ Zeltiņu pamatskolā sāks darboties centrālapkure.Iepriekšējās krāšņu sistēmas vietā šonedēļ Zeltiņu...

  • No izsoles gūs papildu līdzekļus

    Pagasta padome apstiprinājusi šāgada budžetu, kas gan ir līdzīgs pērnā gada budžetam.Pagasta padome apstiprinājusi šāgada budžetu, kas gan ir līdzīgs...

  • Trūkst sporta laukumu

    Finansējumu var iegūt ar projektu.Finansējumu var iegūt ar projektu Alūksnes pilsētas šāgada budžetā nav paredzēts finansējums sporta laukumu...

  • Ar čeku neceļos

    JL pametuši vairāk nekā 20 biedri no reģioniem, tomēr partija ir apņēmības pilna piedalīties nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.JL pametuši...

  • Pacients ēdienā atrod peles galvu

    HELSINKI. Somijā Ziemeļkarēlijas slimnīcas pacients tvaicēto dārzeņu porcijā atradis peles galvu.HELSINKI. Somijā Ziemeļkarēlijas slimnīcas pacients...

  • Britu sievietes panāk «krūšturu vienlīdzību»

    LONDONA. Lielbritānijas sievietes izcīnījušas simbolisku uzvaru cīņā par vienlīdzību – valstī otra lielākā pārtikas lielveikalu ķēde «Asda»...

  • Risks maksā dārgi

    Par nelikumīgām lūšu medībām - kriminālsods.Par nelikumīgām lūšu medībām - kriminālsods Ne tikai medībās, arī medību pārkāpumu atklāšanā nereti talkā...

  • No parasta grauda līdz optiskai sistēmai

    Viena no ieroča svarīgākajām sastāvdaļām ir tēmēklis. Bez tā nav iespējams izdarīt precīzu šāvienu.Viena no ieroča svarīgākajām sastāvdaļām ir...

  • Receptes

    Cepta meža cūkas fileja. 2 šķēles gaļas (katra 150 g), glāze kazeņu vai plūmju liķiera, 4 ēdamkarotes augu eļļas, sāls, malti melnie pipari, 250 g...