Pansionāta stāsti

Nobeigums. Turpinās no 28.decembra. Ir arī nojaušams, no kādas vielas ir šī jaunā matērija: taču jau no zemes pīšļiem.

Nobeigums. Turpinās no 28.decembra.
Ir arī nojaušams, no kādas vielas ir šī jaunā matērija: taču jau no zemes pīšļiem. Kā jaunā, radītā būtne, iepūšot sava radītāja dvašu, kļuvusi dzīva, to zina tikai pats Radītājs, kura gudrība bijusi visaugstākā. Atradusies šim procesam arī nepieciešamā īpašā dzīvības enerģija. Kāda, arī tas palicis noslēpums, ko neviens tā arī neuzzinās, tā sakot, noticis Dieva brīnums. Tāds process izdevies tikai vienreiz. Izveidotā radība, kā zināms, bijusi vīriešu kārtas un nosaukta par Ādamu. Bet kas ir viens vīriešu kārtas radījums? Bezperspektīvs veidojums, kam gan viss ir, tomēr tāda mazumiņa pietrūkst, un tāpēc pēc Radītāja lēmuma viņš dabūjis no paša ribas darinātu otru būtni - pēc uzbūves un domāšanas, nedaudz citādu - nosauktu par Ievu. Tā radusies pirmā Paradīzes ģimene, un viss noticis tālāk jau bez Dieva palīdzības. Vispirms gan Ādams un Ieva izraidīti no paradīzes, Ēde­nes dārza, jo abi, pārī apvienotie, nav paklausījuši Radītāja aizliegumam un ēduši aizliegto augli, par ko arī sodīti. Pasaule pamazām vien piepildījusies ar cilvēku sugu nu jau dabiskā veidā - fizioloģiski vairojoties. Kā viss no­ticis tālāk, par to zina stāstīt reliģijai tuvu stāvošie kristīgie cilvēki, kas studējuši Svētos Rakstus un pārzina Bībeli - šo visu grāmatu grāmatu. Uzticoties profesionāļiem un neprasot pierādījumus, Kristus leģenda tiek atgādināta pa brīdim, sevišķi ticīgo svētku - Lieldienu un Ziemassvētku - laikā. Neesmu nonākusi līdz pirmavotu pētīšanai, taču reizēm par to esmu domājusi un sevišķi jau par to, kā Visaugstākais spēj pārvaldīt savu lielo saimniecību, cik viņam ir vasaļu un padomdevēju un kā viss pasaules klaids ir pārskatāms. Pasaules telpa taču ir tik plaša, bet Radītājs viens!"
Kad Vilma iepazinās ar datora darbības principiem, pār viņu nāca apskaidrība, ka Dievs, iespējams, radījis gan sešās dienās pasauli ar radības kroni - cilvēku un licis tad arī pamatus pasaules datorizācijas idejai, dodot cilvēkam uzdevumu tikt pašam līdz šai racionālajai mantai - datoram jeb kompjūteram. Pagājuši miljoniem gadu, kamēr datorizācija pārņēmusi pasauli, bet Radītājam viņa paša dators bijis tikpat sens, cik pasaule. Vai tas nav ģeniāli? Tikai ar gudrām ierīcēm var uzskaitīt, vadīt, pārredzēt, kontrolēt, pieļaut mazas nejaušības un pilnveidot likumsakarības. Galu galā var arī kļūdīties, nožēlot neveiksmes un pieļaut jaunas. Kad Vilma bija vēl bērns, vecāmāte reizēm teikusi, ka Visaugstākais visu redz, dzird, vada un no viņa taisnīgā soda nav iespējams izvairīties, turklāt cilvēkus viņa grēki piemeklējot vai līdz septītajam augumam. Vecmammām toreiz ticēja, un Vilmas vecmamma bijusi īpaši vieda. Vilma aizvien biežāk par to domāja: vai arī viņa nebija ko mantojusi, un tagad, atrodoties aprūpes namā, pilda kādu visaugstākā norādījumu vai varbūt tikai likteņa lemto? Ir taču arī tagad ģimenes, kurās viena nelaime, liekas, seko aiz otras, bēdas krājas uz bēdām, un tad ļaudis runā, ka tas esot par iepriekšējo paaudžu grēkiem. Baisi pat padomāt: vecvecvecvectēvs simtiem gadu atpakaļ smagi nogrēkojās, pārkāpa Dieva likumus, un izrādījies, ka nākamajām paaudzēm par to jācieš un nodarījums jāizpērk: sākas drūmi laiki. Neveiksme seko neveiksmei, nelaime nāk aiz nelaimes, nav vairs ne saskaņas ģimenē, darbi neveicas, viss iet uz galu, un liekas, ka tikai brīnumains salmiņš, pie kura pieķerties, var glābt. Nu grēcinieks, pēkšņi apskaidrots, stiepj rokas lūgšanā, pieminot Visuvareno. Cilvēks vēlas ticēt un arī cer, ka viņu kāds apsargā, gādā par viņu un nosauc to par eņģeli. Nojaušams, ka šis Sargeņģelis, ko iegūstot katrs kristīts cilvēks, nogurst no nepārtrauktas uzraudzīšanas un tad notiekot trakas lietas: nosperot pērkons, apgāžoties spēkrati, uzkrītot koki, un puns pierē ir tas mazākais sods. Reizēm Sargeņģelis, šķiet, ir aizgājis atvaļinājumā vai vienkārši novērsis savu skatu no apsargājamā. Par tādu prātošanu Vilma reizēm pasmējās, pārrunāja izprātoto arī ar Ausmu, taču tā nebija no mistisko, Vilmas apsēsto ideju atbalstītājām, paironizēt viņa gan draudzenes mēdza: "Vecums tiešām nenāk viens..."
Par tādiem vārdiem Vilma apvainojās un savas domas par pasaules lietu kārtību turpmāk centās paturēt pie sevis - nu nebija viņa līdz šim draudzeni tik tuvu iepazinusi, un domas un uzskati viņām bija atšķirīgi. Tikai tagad, kad diendienā nācās vienai gar otru burzīties, Vilma aptvēra, cik tomēr dažādas viņas bija, kur viņa ar savām idejām lidinājās pa gaisu, tur Ausma bija konservatīva un līdz riebumam praktiska.
Tā daudz par šo tēmu izprātojusies un dažu nakti pusnomodā pavadījusi, Vilma nemaz nebrīnījās, ka sākusi ļauties fantāzijām. Tās bija tik skaidras, tik reālas, it kā tas viss notiktu uz dzīves lielā ekrāna. Vilmai pilnībā likās, ka tieši tā kā ar datora palīdzību Visvarenais pārvalda to pasaules daļu, kurā mīt un saimnieko viņa ra­dītais cilvēks. Protams, ir pretspēks, tas, ko reizēm nosaucam par sātanu, ļauno garu, kas arī nekāds muļķis nav un valda pa savam, ieraujot savas tumšās varas mutulī daudzus Visuvarenā atstumtos vai nepamanītos. Varbūt abi spēki konkurē, reizēm pat sadarbojas, sadala ietekmes zonas: soda vai apbalvo pa savam prātam katru, ko pamana darbos vai nedarbos? Protams, daudzi ļaudis šos divus spēkus: ļauno un labo neatzīst un uzskata visus notikumus par vienkāršu sagadīšanos. Daudzi dzīvo savu dzīvīti klusu, mierīgi un bez lieliem dzīves satricinājumiem. Varētu būt, ka Visuvarenā pārvaldījumi ir milzīgi un arī tajos ir, kā pie mums saka, kadru trūkums: gan sargeņģeļu, gan velnu un pilnīgi iespējams, ka datu bāzes bieži netiek ilgāku laiku pārskatītas. Uz jautājumu, kur mīt Visuvarenais, Vilma izlemj, ka viņš ir starp cilvēkiem uz zemes, tikai kādā citā dimensijā. Kā gan citādi cilvēki justu, ka viņus uzrunā? Globālo lietu kārtība nav ar cilvēka saprātu aptverama! Vai tā sauktais visuma lielais sprādziens, kas esot noticis un iedarbinājis gravitācijas spēkus, ir bijis vai radies zinātnieku galvās bez lietiskiem pierādījumiem?"
Viss var būt tā un arī citādi. Par to bija vērts domāt un arī fantazēt. Tikai nepadoties nīgrumam, tikai piepildīt ikdienu ar jaunu saturu, tad nebūs ne garlaicības, ne pelēkās ikdienas, vienalga kur tu esi: mājas četrās sienās vai pansionātā. Ja tev tiek dota iespēja, izbaudi to datormākslu! Uz­zini visu iespējamo, kamēr dzīvo!

Citu datumu laikraksti

  • Alūksnes muzejam bijis veiksmīgs darba gads

    Muzejs kļuvis saistošāks un pieejamāks apmeklētājiem.Muzejs kļuvis saistošāks un pieejamāks apmeklētājiem Atskatoties uz Alūksnes Novadpētniecības un...

  • Svētkos pārbauda pārtikas kvalitāti

    Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes inspektori veic pārbaudes ziemas saulgriežu un gadu mijas svētku laikā.Pārtikas un veterinārā...

  • Jauno gadu sāk ar jaunām iecerēm

    „Saulstariņi” plāno kļūt aktīvāki."Saulstariņi" plāno kļūt aktīvāki Alūksnes rajona bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām apvienības "Saulstariņi"...

  • Seimu vadīs telefonhuligāns

    Lietuva Kaimiņvalsts Seimu turpmāk vadīs Arūns Vaļinsks – cilvēks, kurš savulaik apsūdzēts telefonhuligānismā, jo ziņojis par viesnīcā paslēptu...

  • Vai attiecību kvalitātei piešķirat lielu nozīmi?

    Arnis, students no Alūksnes - Laikam problēma ir tā, ka tam es vispār nepievēršu īpaši lielu nozīmi, ja reiz līdz šim brīdim pat nebiju aizdomājies...

  • Mācīsimies runāt par savām izjūtām

    Prasme iespējami precīzāk nodot un uztvert informāciju laikam gan ir viena no sarežģītākajām cilvēkam nepieciešamajām prasmēm, ko sākam apgūt jau...

  • Varēji vismaz pateikt

    Armands nevarēja ciest veikalus. Nē, ne jau iestādes kā tādas, bet gan to saucamo šopingu.Armands nevarēja ciest veikalus. Nē, ne jau iestādes kā...