Paplašinās visas darbības nozares

Annas pagasta zemnieku saimniecības “Lejas” īpašnieks Jānis Strakša stāsta, ka šogad tāpat kā līdz šim saimniecības dažādi, arī darbības novirzieni būs biškopība un augkopība.

Annas pagasta zemnieku saimniecības "Lejas" īpašnieks Jānis Strakša stāsta, ka šogad tāpat kā līdz šim saimniecības dažādi, arī darbības novirzieni būs biškopība un augkopība.
Pērn saimniecība nopietni sākusi pievērsties graudkopībai, nodarbojas arī ar lauksaimniecības tehnikas pakalpojumu sniegšanu. "Šogad saimniecības darbībai apritēs desmit gadi. Vissenākā saimniecības darbības nozare ir biškopība. Pārējās nozares pakāpeniski ir nākušas klāt, tās cita citai netraucē, bet savstarpēji papildina," stāsta Jānis Strakša.
Viņš spriež, ka nodarboties tikai ar vienu nozari nebūtu izdevīgi. "Bet ar bitēm nekad neko nevar zināt," smaida J.Strakša. Pirms diviem gadiem augu kultūras audzējuši desmit hektāros, bet pērn palielinājuši līdz 46 hektāriem. Tradicionāli no kultūrām ir saglabājušies griķi, audzē arī amoliņu un sinepes, pārējās platības aizņem mieži un auzas. "Griķus un miežus pērn audzējām vienādā - 10 hektāru lielā platībā. Nektāraugus - divu līdz trīs hektāru platībā," atklāj viņš.
Pakalpojumi ir vispieprasītākie
2004.gads saimniecībai visveiksmīgākais bijis ar lauksaimniecības tehnikas pakalpojumu sniegšanu. "Pagastā šādus pakalpojumus mazāk izmanto, vairāk - kaimiņu pagastos," secina J.Strakša.
Vislielākais pieprasījums ir pēc aršanas un pļaušanas pakalpojumiem. "Pērnruden iegādājāmies kombainu graudu kulšanai. Zemes apstrādei ir visa nepieciešamā tehnika, nākotnē būtu jāiegādājas jauna sējmašīna. Ar subsīdiju atbalstu tehnikas klāstu papildinās arī minerālmēslu sējmašīna un miglotājs," apgalvo zemnieks. Viņš spriež, ka uz strukturālo fondu līdzekļiem varēs pretendēt 2007.gadā, tāpēc tuvākajā nākotnē ienākumus varēs gūt tikai no saimniecības darbības.
Bites var nepārziemot
Biškopība saimniecībai pērn nav bijusi veiksmīga nozare. "No saimes ieguvām 23 kilogramus medus. Pirmo gadu medu nerealizējām tirdzniecības vietās. Agrāk braucām to pārdot uz tirgu, taču pērn tam neatlika laika. Medu galvenokārt pārdevām pastāvīgiem klientiem," stāsta J.Strakša. 2004.gadā saimniecība realizēja apmēram pustonnu medus, produkcijas krājumi vēl palikuši.
"Grūti spriest, cik bišu saimju izdzīvos pēc šīs ziemas, jo laika apstākļi ir slikti. Ieziemojām 24 saimes," uzsver J.Strakša. Viņš apgalvo, ka šajā laikā bites var sākt mosties no miega, pat neaizgājušas gulēt. Tas uztrauc arī citus biškopjus. "Ja pavasaris iestāsies februārī, tad būs labi, bet, ja marts būs auksts, tad šis nebūs biškopības gads. Pērn klupšanas akmens bija aukstums, kas rudenī pēkšņi uznāca, un bites nepaspēja ieziemoties," uzsver J.Strakša. Viņš atzīst, ka biškopju apvienošanās Latvijā nav iespējama. "Latvieši kooperācijai nav gatavi nevienā nozarē. Traucē tas, ka viņi nespēj saskatīt rezultātu, vēlas to redzēt uzreiz. Viņi nespēj samierināties, ka pašam būs labi, ja arī kaimiņam būs labi," secina zemnieks.
Darbību cer paplašināt
J.Strakša plāno, ka šogad visu saimniecības nozaru darbību paplašinās. Graudaugu sējumu platības šogad palielinās līdz 60 hektāriem, bet tālākā nākotnē - līdz pat 100 hektāriem. Saimniecībai ir 80 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, paredzēts to vēl pirkt vai nomāt. "Tehnika ir sagādāta, jādomā, kā to plašāk izmantot. Arī bišu saimju skaitu vajadzēs palielināt un audzēt dažādus nektāraugus," prāto viņš.
J.Strakša uzskata - šobrīd zemnieki nevar sūdzēties, ka klājas grūti. "Daudzi tam nepiekritīs. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā bija iespēja tikt pie tās naudas, arī hektārmaksājumiem. Struktūrfondu līdzekļi ir pieejami. Ja to prātīgi izlieto saimniecības attīstībai, tad žēloties nedrīkst," vērtē viņš. J.Strakšu uztrauc, ka zemniekiem jākārto aizvien vairāk dokumentu. Sāpina tas, ka ir zemnieki, kas nodokļus valstij nemaksā, un par tiem, kas to dara, pasmaida.
Biedrība var izjukt
J.Strakša ir Alūksnes rajona zemnieku biedrības vadītājs, taču šī organizācija savu darbību šogad beigs. "Ar to ir tāpat kā ar kooperatīvu veidošanu. Latvietis ir individuālists, viņam sabiedrisko organizāciju atbalsts nav vajadzīgs," bilst viņš. Biedrībā bija vairāk nekā 30 dalībnieku, bet aktīvas bija desmit saimniecības. "Kļūda bija tā, ka šādas apvienības izveidoja, neparedzot tām finansējumu,"" secina J.Strakša. Viņš spriež, ka dažas šādas biedrības Latvijā noturēsies pāris gadus. "Nevar darboties ar entuziasmu un pēc dažu brīvprātības principa. Alūksnē zemniekiem biedrība acīmredzot nav vajadzīga," saka viņš. Alūksnē tā darbojās vairāk nekā četrus gadus.

Citu datumu laikraksti