Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par ebreju var ne tikai piedzimt, bet arī kļūt

Ebreju pastāvīgā apmešanās Latvijā sākās 16.gadsimtā Kurzemes hercogistē. Tie bija izglītoti cilvēki - tirgotāji, finansisti, ārsti, advokāti.

Ebreju pastāvīgā apmešanās Latvijā sākās 16.gadsimtā Kurzemes hercogistē. Tie bija izglītoti cilvēki - tirgotāji, finansisti, ārsti, advokāti. Savukārt Latgales pusē apmetās ebreji no Polijas un Baltkrievijas. Viņi lielākoties nodarbojās ar sīktirdzniecību un amatniecību.
Ebreju darbība Latvijā vienmēr bijusi aktīva gan saimnieciskajā, gan sabiedriskajā dzīvē. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā ebrejiem bija gan savas skolas, gan viņu intereses pārstāvēja piecas politiskās partijas, gan šīs tautības pārstāvji bija spilgti intelektuālajā jomā. 1920.gadā Latvijā dzīvoja 79 644 ebreju, kuru skaits ar katru gadu palielinājās. 1935.gadā ebreji bija 4,79 procenti no visiem valsts iedzīvotājiem, toties turpmāk viņu skaits sāka sarukt. To skaidro ar saimnieciskās ietekmes samazināšanu, etnisko minoritāšu tiesību ierobežošanu un 1941.gada 14.jūnija izsūtīšanu, 2. pasaules kara laikā - ar hitleriskās Vācijas genocīdu pret ebrejiem, kad iznīcināja gandrīz visu Latvijas ebreju kopienu, pēc 1945.gada - ar politisku spiedienu, sovjetizāciju un rusifikāciju, pēc Atmodas - ar emigrāciju uz Izraēlu.
Ir vairākas definīcijas
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datiem pagājušajā gadā Latvijā dzīvoja 10 191 ebrejs jeb 0,4 procenti no visiem iedzīvotājiem. Latvijas Ebreju draudžu un kopienas padomes loceklis, Rīgas ebreju kopienas valdes loceklis Grigorijs Krupņikovs skaidro, ka ebrejiem pašiem ir vairākas definīcijas, kā skaitīt savus tautiešus. "Viena ir tāda, kāda tautība ierakstīta pasē. Otra - ebrejs ir tikai tas, kam māte bijusi ebrejiete. Trešais bija Hitlera kritērijs - ebrejs ir tas, kuram viens no vecvecākiem ir ebrejs. Šo trešo metodi ir pārņēmusi Izraēla, jo saņemt Izraēlas pilsonību drīkst jebkurš cilvēks, kuram viens no vecvecākiem bijis ebrejs. Ja skatāmies pēc šiem trim kritērijiem, tad pēc pases datiem Latvijā ir apmēram 10000 ebreju, pēc mātes - 15000, pēc likuma par atgriešanos Izraēlā - to ciparu precīzi neviens nezina, varētu būt 40 000 līdz 50 000 cilvēku," skaidro G.Krupņikovs.
Ebreji ir traka tauta
"Dzimstība nav liela, un cilvēki brauca prom, bet izrādījās, ka pagājušajā gadā ebreju skaits Latvijā palielinājies par 600 cilvēkiem. Daudzi, kam pasē bijis citas tautības ieraksts, nolēmuši atgriezties pie savām saknēm un pierādīt to ar ierakstu pasē," papildina Rīgas ebreju kopienas centra "Alef" aktīviste Gita Umanovska.
"Ebreji ir traka tauta! Tā ir vienīgā tauta pasaulē, par kuru strīdas, vai ebreji ir nacionalitāte vai reliģija, jo par ebreju var ne tikai piedzimt, bet arī kļūt. Pastāv speciāla procedūra - gijurs, kura gan nav viegla. Ir jāmaina dzīvesveids, jākārto kaut kas līdzīgs eksāmenam, jābūt garīgi gatavam pieņemt arī šīs tautas smago pusi..." stāsta G.Krupņikovs.
Ebreju kopienas atjaunošana notika gandrīz vienlaikus ar Tautas frontes dibināšanu. Tagad tajā ir sociālās aprūpes centrs, skola, slimnīca, bibliotēka, muzejs, kultūras centrs, jaunatnes centrs, veterānu apvienība, sporta biedrība - kopā 16 organizācijas.
Tā ir jaunā paaudze
G.Krupņikovs uzsver, ka nozīmīgs darbības virziens ir izglītība. Rīgā darbojas ebreju skola, kas atklāta 1989.gada 1.septembrī. Svarīgs darba virziens ir rūpes par vecākā gadagājuma cilvēkiem, pensionāriem, tāpēc izveidots sociālās aprūpes centrs, kas sniedz sociālo un humāno palīdzību.
Rūpējas cits par citu
Ebreji ir tauta, kas rūpējas cits par citu un neatstāj otru nelaimē. Ebrejiem īpaši svarīga ir ģimene, attiecības ar tuviniekiem, viņi ļoti rūpējas par vecākiem un bērniem. Visos laikos svarīga bijusi izglītība, tāpēc, neņemot vērā šķēršļus, ebreji gribēja dot bērniem labu izglītību, kas nozīmēja arī labu darbu. "2000 gadu dzīvojot svešās zemēs, ebreji iemācījās turēties kopā, - lai izdzīvotu. Šodien kopienā mums ir 96 programmas visa vecuma cilvēkiem - topošajām māmiņām, tad trīs gadus veciem bērniem līdz pat zelta vecuma cilvēkiem. Respektējam visu intereses: ir diskusiju klubi, notiek lekcijas, darbojas deju kolektīvi. Atzīmējam svētkus, rīkojam ekskursijas. Mūsu mērķis, lai jebkurš ebrejs, kuram svarīga piederība savai tautai, kopienā kaut ko atrastu savām interesēm," stāsta G.Umanovska.
Ebreju kopienas un draudzes ir Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Jūrmalā, Jelgavā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Ludzā. Tās apvienojušās Latvijas ebreju draudžu un kopienas padomē, kas, neiejaucoties kopienu patstāvībā, koordinē kopienu darbu: sociālo un humāno palīdzību, izglītības un kultūras jomu.
Runā 30 valodās
Ja lielākā daļa etnisko minoritāšu uzskata, ka piederību tautai raksturo valodas saglabāšana, tad ebreji spējuši piederību tautai saglabāt, runājot visā pasaulē aptuveni 30 valodās. "Valoda, kurā runāja senlaiku Izraēlā, bija ivrits. Tajā rakstīta Tora, Talmuds un visi senie raksti. Pēc Jeruzalemes Tempļa sagraušanas un tautas izdzīšanas no dzimtenes, radās vairākas valodas, kurās runāja ebreji. Eiropas ziemeļrietumu un ziemeļaustrumu daļā - Polijā, Vācijā, Latvijā - parādījās jidišs, atvasinājums no vācu valodas. Ebreji pie Vidusjūras runāja ladino - valodā, kas bija atvasināta no spāņu valodas. Kalnu ebrejiem, kas dzīvoja Gruzijā, bija sava valoda. Izraēlā šodien valsts valoda ir ivrits," stāsta G.Krupņikovs.
"Jautājums par valodu Latvijā ir saasināts. Ebreji divu tūkstošu gadu laikā, runājot dažādās valodās, palikuši ebreji, saglabājuši identitāti, kultūru un tradīcijas. Valoda nav šķērslis piederībai tautai. Ebreju kopienai Latvijā mēdz pārmest, ka vairāk runā krieviski, nevis latviski. Tā ir problēma, un būtu labi, ja visi runātu latviski. Ja mēs runājam krieviski vai latviski, tad arī krievu un latviešu valodu varam uzskatīt par ebreju valodu," skaidro G.Umanovska.
Nereaģē, ja citi apceļ
"Mēs nereaģējam, ja mūs apceļ. Visvairāk anekdošu par ebrejiem stāsta paši ebreji, neviens cits to nav spējīgs izdarīt. Bet, ja mūs aizskar (un varbūt šeit mēs esam jūtīgāki nekā citi, jo iepriekšējā pusgadsimta laikā aizskaršana beidzās ar sešiem miljoniem zaudētu dzīvību), tad reakcija ir asa," saka G.Krupņikovs.
"Sadzīviskā līmenī antisemītismu reizēm jūt, bet tā tas diemžēl paliks, jo tāda ir cilvēku daba: bailes no svešiem, citādākiem - ksenofobija. Tomēr ebreji Latvijā jūtas labi. Tas, kas attiecas uz valdību, uz valsts un pašvaldību struktūrām, - mums ir atbalsts, mēs jūtam, ka esam Latvijas tautas daļa," uzskata G.Umanovska.

Citu datumu laikraksti

  • Upe

    - Labs rīts, šomāt, es nācu nedienas spiesta. Tev, Dārtiņ, tā zināšana par lopiem lielāka. Manai Pienenei kāda liga gadījusies!6. - Labs rīts, šomāt,...

  • Rīcības komiteja pārrunā norisi

    Šonedēļ Alūksnes pilsētas domē bija Uzņēmēju dienu rīcības komitejas tikšanās, kurā pārrunāja Alūksnes Uzņēmēju dienu norisi.Šonedēļ Alūksnes...

  • Ir gandarīti par piedalīšanos Alūksnes Uzņēmēju dienās

    Nodarbinātības valsts dienesta filiāles Alūksnes centra vadītāja Zinaīda Jegorova atzīst, ka centra darbinieki bija priecīgi par uzaicinājumu...

  • Upe

    Dārtai jauc prātu vīrieša atbilde, un viņa atkal atmin veco ubagu pie baznīcas savā kāzu dienā.5. Dārtai jauc prātu vīrieša atbilde, un viņa atkal...

  • Tu tiešām dzīvo 2003.gadā, ja...

    1. Tev ir piecas paroles, bet atceries tikai vienu.1. Tev ir piecas paroles, bet atceries tikai vienu. 2. Tu izmisīgi pūlies ievadīt paroli,...

  • Piedāvā atpūtu dažādām gaumēm

    Koncerti. 25.maijā. Alūksnes Pilssalā koncerts "Ar dziesmu uz Rīgu".Koncerti 25.maijā Alūksnes Pilssalā koncerts "Ar dziesmu uz Rīgu": * 17.30 -...

  • Upe

    Saimniece neko neatbild, tikai lēni paiet nost no durvīm, liekot nojaust, ka viņa ciemiņu prom neraida.4. Saimniece neko neatbild, tikai lēni paiet...

  • Gruzīni strādā pārsvarā bērnu dēļ

    Pirmā liecība par gruzīniem Latvijā saistās ar 19.gadsimta beigām, kad mūsu zemē dzīvojuši 12 gruzīni.Pirmā liecība par gruzīniem Latvijā saistās ar...

  • Izcīna tikai astoto vietu

    Pagājušās nedēļas nogalē Alūksnes Pilssalas stadionā risinājās Ziemeļaustrumu futbola līgas minifutbola čempionāta 2.kārta. Šoreiz tajā neveiksmīgi...