Par Gaujas plostnieku stāsta leģendas

“Ilgupes” - tādu skanīgu un neparastu vārdu mājai izvēlējies Ulda Jaukuļa vectēvs Pēteris. Sikšņu mežā viņš līda līdumus.

"Ilgupes" - tādu skanīgu un neparastu vārdu mājai izvēlējies Ulda Jaukuļa vectēvs Pēteris. Sikšņu mežā viņš līda līdumus. Gar zemes robežu tekošo upīti uzņēmīgais un strādīgais vīrs nosauca par Ilgupi, jo visu mūžu bija ilgojies pēc savas zemes. Tā ir Ulda dzimtas ligzda, bet bērni nedomā atgriezties Vidagā. Varbūt mazbērniem par senču mājvietu atgādinās "Ilgupju" pirtiņa, kas pārvesta uz Brīvdabas muzeju.
Saimnieks iznāk pretī mājas plašajā verandā un aicina iekšā. Lai gan viņa gadu skaits sniedzas pāri 70, vīrietī var jaust zemes spēku. Dzīvesbiedre Vija atzīst, ka spēka un veiklības vīram gluži kā vārdabrālim Raiņa lugā "Pūt, vējiņi!" nekad nav trūcis. Arī pēc vārda kabatā nav jāmeklē. Viņš ir lepns, ka beidzot guvis atzinību par atbalstu nacionālajiem partizāniem. Par to liecina medaļa, turklāt viņš katru mēnesi saņems 50 latu pabalstu.
"Varēšu pirkt benzīnu, līdz Vidagas centram ir deviņi kilometri. Bērni un mazbērni jāapciemo Gaujienā un Smiltenē," saka U.Jaukulis. Viņa tēvs mira 97 gadu vecumā, nesagaidījis valsts neatkarības atjaunošanu. Dēli ir kā pārceltuve, kas savieno Ilgupes krastus - pagātni un nākotni.
Nenodod nacionālos partizānus
"No 1945.gada jūnija vidus līdz 1948.gada augustam Uldis Jaukulis regulāri tikās ar nacionālo partizānu bruņotas grupas vadītāju Reinertu (vēlāk iekļāvās bruņotā grupā, ko vadīja Saša) un to dalībniekiem, kas darbojās Alūksnes, Valkas un Cēsu apriņķī," tā rakstīts dokumentā, kas pamato atzinības medaļas piešķiršanu U.Jaukulim. Pusaudzis Uldis apgādāja partizānus ar pārtiku, ko deva māte, informēja par stāvokli pagastā, ziņoja par milicijas darbinieku parādīšanos. Viņu apcietināja, aizveda uz Alūksni un trīs dienas nedeva ēst, bet Uldis neatzinās.
Pēckara gados "Ilgupju" pirtiņā spēkus atguva nacionālie partizāni, jo, mežā dzīvojot, daudzi saaukstējās. Tā bija vienīgā ārstniecības iestāde Sikšņu mežos, tajā spēkus smēlās arī Jaukuļu bērni. Vācu okupācijas gados padomju karaspēka atbalstītāja - slavenā Strautmaņa partizānu brigāde - rīkojās citādi. Tās vīri 1944.gada jūlijā "Ilgupes" izlaupīja. Paņemts tika viss, pat nepilnu gadu vecās meitenes rotaļu lelles. Otrā rītā nebija ko ēst brokastīs. Tomēr Jaukuļu ģimene nebēdāja, jo kūtī bija govs un dārzā jau paauguši kartupeļi.
Nepērk paša celtu māju
Rūdolfam Jaukulim bija trīs dēli (Uldis ir jaunākais) un meita. 1945.gadā ģimeni ieskaitīja kulakos un atstāja tikai 8 no saimniecībai piederošajiem 30 hektāriem zemes. Uzlika vēl kārtīgus nodokļus, lai nevarētu tos samaksāt. Jaukuļi bija strādīgi, tāpēc tika ar tiem galā. Varbūt tas bija iemesls, kāpēc 1949.gada 25.martā viņus izsūtīja uz Sibīriju, uz Tomskas apgabala Koževņikovas rajona Jelovskas sādžu. Pirmie četri gadi bija grūti, bet, kad bija miris Staļins, izsūtītie dzīvoja labi. Tēvs uzcēla māju, kūti un klēti. Kolhozā "Udarņik" bija tehnika, tāpēc darbs nebija tiks smags. "Ātri apguvām kolhoza dzīvi un sapratām, ka vienīgais glābiņš ir mācības. Protams, mācījāmies krievu valodā. Pa dienu bijām skolā, bet rudens vakaros un naktīs lādējām graudus baržās, lai nopelnītu ziemai iztiku," atceras vīrietis.
Pabeidzis 10.klasi, U.Jaukulis strādāja par lauku brigadieri. Kolhoza priekšsēdētājs divas reizes bija pie viņa ciemos uz Latviju un aicināja atpakaļ. "Sibīrijā zeme ir ļoti auglīga. Kad 1957.gadā pārbraucām mājās, tēvs teica, ka pietiktu ar piecām simtdaļām hektāra tādas zemes, lai izaudzētu bagātu ražu," salīdzina viņš. Ulda tēvam piedāvāja atpirkt vecāku un paša celtās "Ilgupes", bet viņš teica, ka zagtas mantas nepērk. Tur jau dzīvoja četras ģimenes, tāpēc Jaukuļi kļuva piektie iemītnieki.
Plostošanas laiks - visskaistākais
Uldis kļuva par plostnieku. Pa ziemu trīs vīru brigāde veda un sagarināja kokus pie Gaujas, bet pavasarī sākās to pludināšana līdz pat Baltezeram. Malku pludināja līdz Strenčiem, pēc tam to veda pa dzelzceļu uz Ļeņingradu.
"Ar plostu tikai reizi iznāca braukt, jo parasti baļķus pludināja vaļējus. Viesturs no Sinoles man ierādīja plostnieka gudrības. Ar vienu baļķi varēju uzbraukt uz barikādes Gaujas vidū un ar pēdējo nobraukt nost," ir lepns U.Jaukulis.
Vēl arvien viņu dēvē par leģendu, jo plostnieku sacensībās otra līdzīga nebija. Katru pavasari viņš saņem ielūgumu uz Plostnieku svētkiem Strenčos, jo trīs gadus bija Latvijas labākais plostnieks. Senāk sacensības rīkoja Baltezerā. Tad Uldis traucās uz viena baļķa un nekad neieslīdēja ūdenī. Svarīga esot prasme noturēt līdzsvaru. Arī virves vilkšanas sacensībās Ulda komanda izcīnīja pirmo vietu.
"Man ārpus kārtas piešķīra "Volgu". Priekšnieks atzina, ka spēju veikt vairāku cilvēku darbu. Dienā trijatā sazāģējām un saskaldījām 86 kubikmetrus malkas," atceras U.Jaukulis.
Diemžēl plostnieku kļūst arvien mazāk. Tagad Uldis secina, ka plostošanas gadi bijuši visskaistākie. Varēja daudz nopelnīt, un darbs, lai gan riskants un smags, bija tuvs sirdij.
Saskalda simtiem steru malkas
Pavasaros viņš joprojām sazāģē un saskalda simtiem steru malkas, jo dodas palīgā Vidagas iedzīvotājiem sagatavot kurināmo.
"Spēks ir, strādāt varu, tāpēc mierā nevaru nosēdēt. Vasarā lasu ogas, dienā savācu apmēram 80 kilogramus. Patīk sēņot. Šogad ir daudz bērzlapju," spriež Uldis.
Pagrabs esot pilns ar ziemas krājumiem sagatavotām burkām. Maijā paliks 50 gadi, kopš viņam ir autovadītāja apliecība, to ieguva Sibīrijā. Nav bijusi neviena avārija, ne arī kāds negadījums.
"Esmu ļoti precīzs. Kad vedu kolhoza strādniekus, līvēnieši pēc manis regulēja pulksteni. Ja redzēja, ka piebraucu, tad zināja - ir piecas minūtes pāri septiņiem," atzīst vīrietis. Vienmēr viņš tur doto vārdu. Ja kaut kas ir solīts, tad to arī izpilda, lai tur vai kas.
Dzīvesbiedri Uldis tālu nemeklēja, jo kaimiņu meitene Vija, viņaprāt, ir vislabākā. "Mums ir dēls un meita, četri mazbērni. Tie pie mums dzīvoja pa vasaru, lasīja ogas un sēnes, lai varētu nopelnīt. Apkārtnes meži ir bagāti," saka Vija.
Šogad pagasta padome izteikusi pateicību "Ilgupju" saimniekiem par apkārtnes sakopšanu. 2003.gadā U.Jaukulis ieguva otro vietu Alūksnes virsmežniecības rīkotajā konkursā par privātmeža kopšanu līdz 15 hektāru platībā. Viņš spriež, ka bērni un mazbērni pārņem darba tikumu. Tomēr pagaidām 30 hektāri aramzemes, pļavu un ganību paliek neizmantoti.

Citu datumu laikraksti

  • Rezumē projekta gaitā paveikto

    Jūlija vidū Alūksnes rajona cilvēkus ar invaliditāti apvienojošo nevalstisko organizāciju izveidotā darba grupa piedalījās konferencē “Neko par mums...

  • Par alkoholu un tabaku

    Latvijā 15 gadu laikā ir izveidojusies prakse izdabāt ārzemniekiem. Cik tas sevi ir attaisnojis, statistika noklusē.Latvijā 15 gadu laikā ir...

  • Grāmatu svētki kļūst arvien populārāki

    Alūksnē 4. Grāmatu svētki notiks 4.novembrī, bet citur tos svin jau kopš februāra. Svētku iniciatore un organizatore Biruta Eglīte secina, ka tie...

  • Mūsu bagātība ir daba un cilvēki

    Saulainā 18.augusta rītā Kolberģī pie pagasta pašvaldības ēkas pulcējās riteņbraucēji ar mugursomām plecos. Šis ir jau piektais gads, kad notiek...

  • Pieņem projektu pieteikumus

    Lauku atbalsta dienestā izsludināta atklāta konkursa projektu pieteikumu pieņemšanas atsākšana Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda...

  • Itāļi grib sadarboties ar Alūksnes uzņēmējiem

    Alūksnes pilsētas domes vadība, tautsaimnieku biedrības “Alta” vadītājs Andis Krēsliņš un SIA “Lignos” direktors Ilmārs Kols nesen Alūksnē tikās ar...