Par parakstu vākšanas māniju

Mūsdienās man nepārtraukti liek, mudina, spiež parakstīties. Ja esi parakstījies, tātad eksistē, tātad mani pieskaita un reģistrē. Kam pieskaita – aitu baram? Kur reģistrē – trakomājā?

Mūsdienās man nepārtraukti liek, mudina, spiež parakstīties. Ja esi parakstījies, tātad eksistē, tātad mani pieskaita un reģistrē. Kam pieskaita – aitu baram? Kur reģistrē – trakomājā?
Ja pavēro, kā mainās mūsu valdības, kā mūs āzē politiķi, tad jāteic, ka es neko augstu to savu parakstu nevērtēju. Ko tas man ir devis? Es jums teikšu, ka neesmu nožēlojis nevienu reizi savā mūžā, kad kaut kā nebūt izspruku no parakstīšanās. Piemēram, nekad neesmu bijis sūdzību rakstītājs. Ja man ir, ko teikt, tad saku pa tiešo, acīs, nevis rakstveidā. Par to cilvēki mani vienmēr ir cienījuši.
Un tomēr esmu bijis spiests savā aktīvajā dzīvē vairākkārt parakstīties. Senāk – par izglītības dokumentu, par algu, par to, ka reģistrēju savu laulību un puika ir mans dēls, par to, ka esmu aplūkojis viņa skolas dienasgrāmatu. Tagad katru mēnesi parakstos par pensiju, regulāri arī par to, cik mājdzīvnieku ir manā dzīvoklī un kādi ir ūdens un gāzes skaitītāju rādījumi. Parakstos arī par laikraksta abonēšanu. Vēl nepietiek! Mani sauc, apelē pie politiskās sirdsapziņas un gaida katrreiz, kad notiek vēlēšanas vai kad atkal kādam politiskajam spēkam par varītēm jātiek pie teikšanas. Rau, te sauca parakstīties par tautas tiesībām atlaist Saeimu, te uz ielas kāds pieskrēja ar pildspalvu un sauca parakstīties vēstulē satiksmes ministram, lai uzlabo valsts autoceļus mūsu miestā. Drīz sauks parakstīties par lielākām pensijām.
Man tā vien liekas, ka tā mūsu tauta ir nojūgusies ar to parakstu vākšanu. Tas ir veids, kā kontrolēt mani, kā manipulēt ar manu personu, kā izmantot. Pie joda! Ja parakstīšanās ir vienīgais veids, kā pierādīt, ka eksistēju, tad... man, mudinātam kārtējo reizi parakstīties, tā vien gribas teikt: "Piedodiet, manai pildspalvai tinte ir beigusies. Un man ticība neļauj parakstīties ar svešu pildspalvu.

Citu datumu laikraksti

  • Dejotprieks – visās paaudzēs

    Pasākumā iepazīstinās ar pagasta dejošanas tradīcijām.Pasākumā iepazīstinās ar pagasta dejošanas tradīcijām Kā Alsviķu pagastā veidojušās dejošanas...

  • Ģimene - Latvijas lepnums un spēks

    Jau trešo gadu Latvijā tiek organizēti ģimenes svētki „Ģimene – Latvijas lepnums un spēks”. Svētku ideja ir atbalstīt tradicionālās ģimenes vērtības...

  • Balso par savu veikalu!

    Jau otro gadu vadošais tirdzniecības aprīkojama piegādātājs Latvijā uzņēmums „HL Display Latvia” sadarbībā ar informatīvajiem atbalstītājiem -...

  • Miljoni pasta maisā

    Citiem šī nedēļa saistīsies ar «aukliņu raustīšanu», kombinējot sakaru monstra jaunā saimnieka meklēšanas procesus, vēl kādam – ar jautrību mēneša...

  • Par alianses sanākšanu un divdomībām

    Vai NATO vārti vērsies plašāk, vai jeņķu ērglis ir pietiekami draudīgs, lai liktu mazliet piesargāties Krievijas lācim – uz šiem jautājumiem šonedēļ...

  • «Mēs krītam!»

    Anglija. Disciplinārsodu izpelnījusies kādas britu aviokompānijas stjuarte, kas, nespēdama izturēt lidmašīnas turbolenci, salonā sākusi kliegt...

  • Darot gribas darīt vairāk

    Vienmēr optimisma un labas gribas pilna ir alūksniete Gunta Zālīte. Ikdienu viņa aizvada, esot par sociālo darbinieci Alūksnes Sociālās palīdzības...

  • Pārdomas par agresiju

    Tikko nākusi klajā Klaiva Steiplza Lūisa grāmata „Svarīgā izšķiršanās”, kas sākas ar galvenā varoņa, par grēkiem pēc nāves Šķīstītavā nokļuvuša...

  • Kāpēc sabiedrībā valda agresija?

    Jūlija Hatilova no Alūksnes: Es nezinu. Varbūt tāpēc, ka cilvēki ir tik dažādi. Ja runā par agresiju skolās, tad tur liela nozīme ir tam, no kurienes...