Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par pensionāriem, zemniekiem un nacionālo identitāti Eiropas Savienībā

Viesojoties dažādās auditorijās, man bieži nācies saskarties ar Latvijas iedzīvotāju lielo interesi par mūsu ikdienu pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.

Viesojoties dažādās auditorijās, man bieži nācies saskarties ar Latvijas iedzīvotāju lielo interesi par mūsu ikdienu pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Visbiežāk jautājumus uzdod zemnieki un pensionāri, taču no visu vecumu un profesiju pārstāvjiem esmu dzirdējusi satrauktus jautājumus par latviešu nacionālās identitātes iespēju ES.
Saņēmuši manu skaidrojumu, cilvēki ir teikuši - tagad mēs saprotam, ja tā vienkārši izstāsta. Manuprāt, cilvēki ir noguruši no oficiālām runām un tabulām, jo lūdza manis teikto uzrakstīt, lai to varētu izlasīt vairāk ļaužu, - trūkstot vienkāršu un skaidru atbilžu uz satraucošajiem jautājumiem. Tādēļ nolēmu sniegt savu viedokli par visbiežāk jautāto.
- Kas no iestāšanās ES tiks pensionāriem? Vai dzīve nekļūs vēl dārgāka?
- Manuprāt, šeit var atbildēt ar pretjautājumu - vai kāds ir redzējis, ka ES valstīs pensionāri dzīvo slikti? Viennozīmīgi var apgalvot - nē, Eiropas Savienībā pensionāri ir pārticis iedzīvotāju slānis. Latvijas pensionāru lielākā problēma nenoliedzami ir mazās pensijas, kas nenodrošina iztikas minimumu. ES šāda situācija nav iedomājama.
Pensijas ir nacionālo budžetu kompetence, tātad to apjoms ir tieši atkarīgs no valsts budžeta ienākumiem. Jau pirmo trīs dalības gadu laikā Latvijai no dažādiem ES fondiem būs iespējams apgūt līdzekļus viena miljarda latu apmērā. No šīs naudas, kuru saņems Latvijas uzņēmēji un pašvaldības, nomaksās nodokļus. Tie nonāks valsts budžetā, kas nodrošinās ievērojamu budžeta palielinājumu. Daļu no šīs naudas būs iespējams novirzīt tieši pensionāru vajadzībām. Uzņēmēji radīs jaunas darbavietas, bet tas atkal nozīmēs jaunus ienākumus budžetā.
Turklāt Latvijas pensionāru nelielās pensijas pēc pievienošanās ES būs ne tikai Latvijas, bet jau visas ES problēma. Eiropas Savienībā eksistē arī Sociālais fonds, kurš ir paredzēts dažādu asu sociālo problēmu risināšanai. Kā liecina vēsture, kritiskos brīžos ES valstis domā ne tikai katra par sevi, bet gan kopīgi cenšas risināt problēmas.
Kas būs, ja referendumā mēs tomēr nobalsosim pret ES? Varu droši apgalvot, ka tādā gadījumā nekas nemainīsies, varbūt kļūs vēl sliktāk. Mums nebūs ES palīdzības un budžeta straujā palielinājuma, kas varētu garantēt pensiju palielinājumu. Man gribētos cerēt, ka pensionāri Latvijā tomēr vēlas dzīvot labāk.
- Kā ES klāsies zemniekiem un lauku iedzīvotājiem?
- Man nereti uzdod jautājumu - vai dalība ES neiznīcinās Latvijas mazās zemnieku saimniecības? Reiz man to jautāja arī kāds nobažījies jurisprudences students, no laukiem, starp citu. Es viņam jautāju - kāpēc viņš studē tiesību zinātni, nevis audzē pāris govis lauku saimniecībā? Manuprāt, neviens no mazo saimniecību īpašniekiem, kas pašreiz laukos "velk dzīvību", ilgi tā turpināt nevēlas. Diez vai jauni cilvēki perspektīvā sev vēlētos šādu dzīvi. Lauki visvairāk gaida pārmaiņas.
Agrārā politika ES ir tā, kas prasa vislielākos līdzekļus no pašas ES, nevis no nacionālajiem budžetiem. Iestājoties ES, subsīdijas Latvijā sasniegs 50 latus no katra, jau paša pirmā aramzemes hektāra.
Bieži dzirdami iebildumi, kāpēc mums neparedz vienlīdzīgu palīdzību ar jau esošo dalībvalstu lauksaimniekiem? Tā ir zināma netaisnība, taču jāatzīst, ka viņi ir maksātāji, bet mēs - ņēmēji. Ar laiku maksājumi izlīdzināsies.
Neapšaubāmi, nākotne pieder lielākām zemnieku saimniecībām, nevis tām, kurās ir viena divas govis. ES ir lauksaimniecības attīstības fonds, kurš palīdz saimniecībām pārorientēties uz efektīvāku ražošanu vai arī atrast citu peļņas veidu. Piemēram, ES mazām saimniecībām tā ir ainavas kopšana. Nupat pieņemti arī svarīgi lēmumi, kas paredz mums izdevīgās ekoloģiskās lauksaimniecības atbalstu.
Viennozīmīgi - Eiropas Savienība cilvēkiem, kuri dzīvo laukos, paver plašākas attīstības iespējas, arī nenodarbojoties tieši ar lauksaimniecību. Eiropai ir svarīgi, lai lauki netiktu noplicināti un cilvēki neaizplūstu uz pilsētām. Neiestāšanās gadījumā nebūs nedz subsīdiju, nedz pieejas dažādajiem ES lauku attīstības fondiem.
- Vai maza valsts var saglabāt nacionālo identitāti?
- Viesojoties Luksemburgas parlamentā un valdībā, man bija svarīgi noskaidrot, kā valsts, kurā ir tikai 440 000 iedzīvotāju un kura atrodas Vācijas, Francijas un Beļģijas krustcelēs, spēj nosargāt nacionālo identitāti un valodu.
Luksemburgieši apgalvo, ka īsti droši par suverenitāti, valsts robežām, identitāti un valodu viņi ir sajutušies tikai līdz ar ES izveidošanos, kurā Luksemburga ir viena no dibinātājvalstīm. Luksemburgiešu valodā, neraugoties uz lielo iebraucēju skaitu, runā gandrīz visi valsts iedzīvotāji. Luksemburgieši ir lepni uz savu valodu. Manuprāt, tas ir tieši tas, kas mums, latviešiem, pietrūkst. Pašiem jābūt lepniem un jālieto sava valoda. Latvietis pie pirmās izdevības mēģina pāriet uz citu valodu, vai tā būtu krievu, angļu vai vācu.
Lai saglabātu savu valodu, luksemburgieši lieto tādus līdzekļus, kā paši uzskata par vajadzīgu, un viņus neviens nemāca. Piemēram, Luksemburgā visi iebraucēju gluži tāpat kā luksemburgiešu bērni bērnudārzos mācās luksemburgiešu valodu jau no trīs gadu vecuma. Līdz sešu gadu vecumam bērni valodu ir apguvuši, un luksemburgiešu valodā skolā sazinās gan portugāļu, gan spāņu, gan franču bērni. Luksemburgiešu valoda netiek lietota kā rakstu valoda. Pirmajās klasēs bērni mācās vācu un tālāk arī franču valodu, kura ir arī oficiālā rakstu valoda. Lielākā daļa prot arī angļu valodu.
Luksemburgiešu valodas pozīcijas pēdējā laikā tikai nostiprinās. Piemēram, parlamentā pēdējās desmitgadēs darbs rit ne vairs franču, bet tieši luksemburgiešu valodā. Lai kļūtu par Luksemburgas pilsoni, jākārto arī valodas eksāmens. ES neiebilst pret Luksemburgas centieniem nostiprināt savas valodas pozīcijas, jo tā ir nacionālā kompetence. Arī mēs paši varam un varēsim risināt nacionālās identitātes un valodu jautājumus. Tāpat ES nepieprasa mums ratificēt nacionālo minoritāšu konvenciju - vairākās ES dalībvalstīs, kurās ir sarežģīta nacionālā situācija, šī konvencija nav ratificēta. Varam secināt, ka mums nav labākas alternatīvas, kā pievienošanās ES. Īpaši, ja gribam, lai dzīve straujāk mainītos uz labo pusi.

Citu datumu laikraksti

  • Tauriņam pa pēdām

    Maigonis Tauriņš ieāva kājas garos gumijas zābakos, jakas kabatā iestūķēja baltā papīrā ietītu sviestmaizi un uzmeta galvā zaļu naģeni. - Ilgi būsi?...

  • Palīdzēs atrast nozagtus suņus

    Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvalde palīdzēs atrast īpašniekiem nozagtus suņus, kas, iespējams, atrodas Talsu rajona Ģibuļu pagasta...

  • Jauniešus pārņem datorspēļu trakums

    Datorspēles nav jaunums. Jau vairāk nekā desmit gadus dažādas spēles ir pieejamas bērniem un ne tikai.Datorspēles nav jaunums. Jau vairāk nekā desmit...

  • Nedēļu bez autotransporta

    Kopš ES valstīs uzsākta tradīcija ik gadu organizēt Eiropas mobilitātes nedēļu, krietni mainījusies cilvēku attieksme pret piesārņojumu, kuru ikdienā...

  • Vai tu esi ES eksperts

    1. Kas ir Eiropas Komisijas prezidents?1. Kas ir Eiropas Komisijas prezidents? a) Romano Prodi; b) Žaks Delors; c) Martijs Ahtisāri; d) Žaks...

  • Komisija grib redzēt tīrāku Eiropu

    Jaunākajā Eiropas Vides aģentūras ziņojumā secināts, ka lielākajās Eiropas pilsētās mirušo 60 tūkstošu iedzīvotāju nāves cēlonis ir ilgtermiņa gaisa...

  • Kam nevajadzētu augt dārzā?

    Ražo trīs veidu sēklas. Viena no uzmācīgākajām nezālēm ir baltā balanda, kas atšķirībā no nātrēm ravētājiem ir tīkamāka, bet, ļaujot tai sasēties,...

  • Pasmaidi!

    Draiskās spēles. Spēle "Modinātājs". Pieci cilvēki sarunā dienas gaitā visur iet kopā. Viens no viņiem ir modinātājs, kurš jebkurā vietā pilsētā...

  • Piedāvā pasākumus dažādām gaumēm

    Atpūtas pasākumi. 12.jūlijā pulksten 14.00 Gulbenes rajona Jaungulbenes pilī notiks "Pils svētki".Atpūtas pasākumi 12.jūlijā pulksten 14.00 Gulbenes...