Par šaujamieročiem un drošību

Pēdēja laikā nepaiet ne diena, kad Latvijā kaut kas neatgadītos ar ieroču izmantošanu. Iedzīvotājos rodas bažas par savu, bērnu, ģimenes locekļu, kolēģu, draugu un kaimiņu drošību.

Pēdēja laikā nepaiet ne diena, kad Latvijā kaut kas neatgadītos ar ieroču izmantošanu. Iedzīvotājos rodas bažas par savu, bērnu, ģimenes locekļu, kolēģu, draugu un kaimiņu drošību.
Ja būtu iespējams aplūkot Iekšlietu ministrijas astoņdesmito gadu statistiku, tad secinātu, ka ar šaujamieroču lietošanu ik gadus izdarīti noziegumi, kuri saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Daudz vairāk negadījumu bija ar medību ieročiem. Tomēr negadījumu skaits toreiz nav salīdzināms ar šodienas statistiku.
Drošībai – pastiprinātu izmanību
It sevišķi bīstama situācija sāka veidoties, kad 1993.gada 23.februārī Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai", kas stājās spēkā tā paša gada 1.maijā. Rezultātā strauji sāka palielināties šaujamieroču īpašnieku skaits, izdarīto noziegumu ar šaujamieročiem daudzums, pašnāvības gadījumi nošaujoties. Nelaimes gadījumos ar šaujamieroci tiek savainoti vai nogalināt bērni, ģimenes locekļi, draugi, citi nevainīgi cilvēki vai paši ieroču īpašniekii.
Bīstama situācija veidojas, ja īpašnieks nevērīgi šaujamieroci glabā vai nēsā, tādējādi radot iespējas to iegūt bērniem, pusaudžiem vai noziedzniekiem. Tāpēc drošībai jāpievērš pastiprināta uzmanība. Vajadzētu diskutēt, vai turpmāk Latvijā atļaut tik brīvi, kā tas ir pašlaik, iegādāties, glabāt un nēsāt šaujamieročus.
Lēmumam jābūt motivētam
Katrai personai, kas vēlas saņemt vai pagarināt šaujamieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju, būtu nopietni jāpārdomā šāda rīcība, jāapspriežas ar ģimenes locekļiem par šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas motīviem un lietderību, it sevišķi, ja ģimenē aug bērni. Ja persona nolēmusi iegādāties šaujamieroci pašaizsardzībai, tās lēmumam jābūt motivētam (to nosaka iepriekš minētā likuma 9.pants). Tas nozīmē, ka ieroča pretendents uzskata: viņa vai viņa ģimenes locekļu dzīvība vai veselība tiek apdraudēta. Ja šāda apdraudējuma iespējas pastāv, tad vispirms būtu jāvēršas pēc palīdzības Valsts policijā, kurai ir daudz vairāk iespēju un līdzekļu aizsargāt iedzīvotājus no noziedzīgo personu pretlikumīgas rīcības.
Mēģinājumu paļauties šāda apdraudējuma situācijā uz saviem spēkiem, uz šaujamieroča klātbūtni var salīdzināt ar pašnāvību. Uzbrucējs, kurš izvēlējies upuri un rūpīgi izplānojis noziedzīgo nodarījumu, noteikti ņems vērā iespējamo cietušā pretošanos un neapstāsies, pat ja cietušais būs spējīgs izvilkt ieroci. Bet vai cietušais būs spējīgs šo glabāto vai nēsāto šaujamieroci lietot pašaizsardzības nolūkos? Pasaules prakse un arī Latvijas pieredze pierāda, ka šaujamierocis retos gadījumos pasargājis tā īpašnieku no uzbrukuma.
Vēlams atcerēties, ka šaujamieroča lietošana tā izmantotājam vienmēr nodara morālu kaitējumu. Var piedzīvot psiholoģisku ietekmēšanu gan no tā sauktā cietušā vai, pareizāk sakot, uzbrucēja, ja tas ir dzīvs, gan arī no viņa radiniekiem. Ja pārkāpts likums par šaujamieroča lietošanu, cilvēks var nonākt uz apsūdzēto sola.
Jāapzinās atbildība par ieroci
Ir arī citas iespējas, kā sevi aizsargāt no personām, kuras apdraud cilvēku vai viņa ģimenes locekļus. Tas ir, nolīgt apsardzi vai miesassargus, iegādāties suni, ierīkot mājoklī vai uzņēmumā signalizāciju un veikt citus drošības pasākumus. Ja kāds domā aizsargāt nevis savu vai citu personu dzīvību vai veselību, bet gan īpašumu vai vērtības ar šaujamieroča palīdzību, tad vajadzētu sev uzdot jautājumu: kādai jābūt tai vērtībai, lai nogalinātu cilvēku? Šaujamieroča īpašniekam ir jāapzinās atbildība, iegādājoties, glabājot vai nēsājot šaujamieroci.
Diemžēl Latvijas prakse parādīja, ka astoņos gados kopš likuma "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai" pieņemšanas noticis daudz nelaimes gadījumu. Daļa iedzīvotāju gāja bojā vai nonāca medicīnas darbinieku aprūpē, bet citi nokļuva uz apsūdzēto sola. Iemesls - nevērīga rīcība ar šaujamieroci, kad ievaino vai nogalina nevainīgu cilvēku vai ieroču turētājs pats sevi. Šaujamieroču nevērīga glabāšana, ja tos nozog vai nozaudē, sagādā rūpes ieroča īstajiem īpašniekiem, jo saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu jāstājas tiesas priekšā, un sods ir bargs. Ieroča īpašnieka tuviniekus, pilsoņus apdraud persona, kuras rokās nonācis nevērīgi glabāts vai nēsāts ierocis. Policijai papildus jāveic izmeklēšana šaujamieroča nolaupīšanas vai nozaudēšanas apstākļu noskaidrošanai, lai varētu saukt pie kriminālatbildības ieroča īpašnieku. Ir jāveic nozaudēta vai nolaupīta ieroča, kā arī vainīgās personas meklēšana.
Šaujamieroču skaits nemazinās
Policijai saskaņā ar likumu būtu vispusīgi jāpārbauda pieteicēja iesniegumā minētie motīvi šaujamieroča atļaujas iegādei vai tās pagarināšanai. Motivācija gandrīz visiem pilsoņiem ir vienāda - pašaizsardzība. Policija diemžēl neprasa sīkāku skaidrojumu, lai izvērtētu visus apstākļus, kas mudinājuši personu iegādāties šaujamieroci savas vai ģimenes locekļu dzīvības aizsardzībai. Latvijas Republikas Satversmē nav normas, kas garantētu pilsoņiem tiesības glabāt un nēsāt šaujamieročus. Tāpēc katru reizi, kad persona vēlas pagarināt atļauju, policijai būtu jāpieprasa motivēts paskaidrojums un attiecīgi jālemj. Pašlaik situācija neveicina šaujamieroču skaita samazināšanu un sagādā sabiedrībai un tiesībaizsardzības iestādēm problēmas, negarantējot sabiedrības un katras personas drošību. Tie, kas strādā apsardzes uzņēmumos vai veic apsardzi, kā motīvu izvirza darbu. Bet vai personas, kas apsardzē būs bruņotas ar šaujamieročiem, ir labi apmācītas un spējīgas rīkoties ekstremālās situācijās? Uz šo jautājumu varētu rast atbildi, izlasot Policijas akadēmijas asociētā profesora Modra Žeivota grāmatu "Šaujamieroču pielietojuma tiesiskie pamati un prakse".
Grāmatā aplūkoti pētījumi un izanalizēti gadījumi, kad policijas darbinieki, pildot dienesta pienākumus, lietojuši šaujamieroci. Grāmatas autors uzsver, ka "vairums policijas darbinieku, kas, pildot dienesta pienākumus, nogalināti vai ievainoti, apdraudējumu gadījumos būtu palikuši dzīvi un netiktu ievainoti, ja viņi būtu: izpratuši bruņoto apdraudējumu dinamiku; nopietni novērtējuši iespējamo risku; izplānojuši savu rīcību iespējamā apdraudējuma gadījumā; zinājuši un praktiski apguvuši attiecīgus izdzīvošanas paņēmienus.
Nesavaldība konfliktsituācijā
Analizējot šaujamieroču lietošanas un izmantošanas praksi Valsts policijā, noskaidrots, ka pārkāpumi pārsvarā saistīti ar nepieciešamās aizstāvības nosacījumu nepārzināšanu; nepietiekamas ir arī zināšanas par ieroču lietošanas kārtību un nosacījumiem.
Dažkārt negatīvas sekas rada darbinieku nesavaldība konflikta situācijās, kas bieži beidzas ar ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, kā arī šaujamieroča nēsāšanas un glabāšanas noteikumu pārkāpumi un cits.
Ieročus bieži izmanto bez reālas vai pamatotas vajadzības, respektīvi, trūkstot adekvātiem draudiem. Daudzos gadījumos ir radušās smagas un pat letālas sekas. Nereti policijas darbinieki nemāk rīkoties ar šaujamieročiem, kā arī nepārzina to lietošanas tiesiskos pamatus.
Ja jau policijas darbinieki, kuri tiek apmācīti, tomēr izdara pārkāpumus un pieļauj dzīvībai un veselībai bīstamas kļūdas, ko gaidīt no pilsoņiem, kurus likums pat neprasa apmācīt speciālos kursos un kuriem tiek dotas iespējas par maksu kārtot eksāmenus. Ceru, ka raksts veicinās iedzīvotājus pārdomām un viņi izteiks viedokli par drošību Latvijā.

Citu datumu laikraksti

  • Viens vienīgs magoņu lauks...

    Jāteic gan, ka savulaik ik lauku sētā dārzeņu vagās pirms Jāņiem saulei pretī smaidīja magoņu sārtie ziedi, bet atvasarā vējā līgojās lieli un mazi...

  • Dzīvojis starp naidu, karu un izlīguma meklējumiem

    Laikraksta "Diena" žurnālists Atis Klimovičs, veidojot reportāžas no tālajām Austrumu valstīm, guvis svētīgu pārliecību, ka katrai pusei, katram...

  • Pētnieks izzina dabas noslēpumus

    Latvijas Universitātes Vides zinātnes un pārvaldības institūta maģistrantam Aldim Verneram patīk būt dabā un vērot tajā notiekošos procesus.Latvijas...

  • Atbildam lasītājam

    Kādi ir slimnīcas uzņemšanas nodaļas pienākumi neatliekamas medicīniskās palīdzības sniegšanā?Kādi ir slimnīcas uzņemšanas nodaļas pienākumi...

  • Afiša

    8.martā pulksten 22.00 Kolberģa tautas namā atpūtas vakars kopā ar grupu "Staburags" (Jēkabpils).8.martā pulksten 22.00 Kolberģa tautas namā atpūtas...

  • Ciena tradicionālas vērtības

    Jau kopš janvāra tūrisma informācijas centros ceļotgribētāji aktīvi interesējas par iespējām doties vismaz divu dienu ekskursijās.Jau kopš janvāra...

  • Apstiprina budžetu

    Alsviķu pagasta padomes sēdē apstiprināja pašvaldības budžetu šim gadam.Alsviķu pagasta padomes sēdē apstiprināja pašvaldības budžetu šim...

  • Padomi skābbarības vērtēšanā

    Latvijā skābbarības paraugu izvērtēšanā šogad piedalījās somu firmas "Kemira Chemicals Oy" skābbarības speciālists Harijs Mitinens.Latvijā...

  • Dosies "Pavasara zemi"

    Alūksnes rajona tūrisma apvienība "Maliena" organizēs braucienu uz "Pavasara zemi" Monistes pagastā Igaunijā.Alūksnes rajona tūrisma apvienība...