Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par spēlēšanu uz ielas nav jākaunas

Iedomājieties, ka ejat pa nelielu ielu mazpilsētā un izdzirdat mūzikas skaņas. Jūs dodaties to virzienā un esat pārsteigti, ieraugot ielu muzikantu, kurš no trompetes, saksofona, vijoles vai akordeona izvilina melodiju pēc melodijas.

Iedomājieties, ka ejat pa nelielu ielu mazpilsētā un izdzirdat mūzikas skaņas. Jūs dodaties to virzienā un esat pārsteigti, ieraugot ielu muzikantu, kurš no trompetes, saksofona, vijoles vai akordeona izvilina melodiju pēc melodijas. Uzdrošinos apgalvot, ka būsiet ne tikai izbrīnīts, bet skeptisks, jo ielu spēlmaņus esam raduši skatīt Vecrīgā un ārzemēs.
"Iespējams, ka ielu muzikants provinces mazpilsētā izpelnītos gan apkārtējo izbrīnu, gan nosodījumu un apsmiešanu. Vācijā neviens par viņu - nesmejas, bet apbrīno un ciena. Ielu muzikants nav ubags. Viņš dara to, ko labi prot," saka Egons Kliesmets, kurš, būdams profesionāls mūziķis, vairāk nekā desmit gadus kopā ar vēl vienu profesionāli no Rīgas Haraldu Grīntālu divreiz gadā dodas uz Vācijas pilsētām, lai uz mēnesi kļūtu par ielu muzikantu.
Haraldam jau bijusi šāda pieredze, bet Egons atzīstas, ka vienmēr visgrūtākā un satraucošākā ir pirmā reize.
"Abi esam trompetisti un sākumā muzicējām divatā, kādos Ziemassvētkos Haralds uzaicināja arī savu brāli Imantu. Diemžēl vienā no šādiem braucieniem Imants Vācijā mira. Pēc tam atkal divatā ar personisko automašīnu spēlēt braucām pat trīs reizes gadā, katrā no tām Vācijā pavadot divas nedēļas," Egons atceras, atzīstot, ka pirmo reizi, stūrējot automašīnu pa plašajām autostrādēm, juties nedaudz satraukts un apmulsis. "Negribējām bāzēties tikai vienā pilsētā, tāpēc atšķirībā no citiem mūziķiem sabiedrisko transportu neizvēlējāmies," piebilst Egons.
Muzicēt divatā ir grūtāk
"Es nekaunos, ka esmu bijis ielu muzikants, jo Vācijā cilvēku attieksme ir labvēlīga. Viņi zina, ka mēs nevienam neko neuzspiežam un par spēlēšanu naudu ar varu neatņemam. Ja kādam mūzika, ko spēlējam, nepatīk, viņš to atklāti pasaka vai arī lūdz pārtraukt un doties uz citu vietu. Muzicēšana vienam vai divatā ir daudz grūtāka nekā spēlēšana orķestrī, jo saklausāmas kļūdas, bet vācieši orientējas mūzikā un prot to novērtēt. Ja nokļūdies vienreiz, otrreiz, trešoreiz, vācietis pagriežas un aiziet, pat nedomājot iemest naudaszīmi mums pie kājām uz ielas novietotajā instrumenta futrālī," pārliecinājies Egons .
Viņš pozitīvi vērtē vāciešu atklātību. "Ja izpildījums ir iepaticies, klausītāji vēlas uzzināt, no kurienes esam, cik ilgi spēlējam, kādu mūziku izvēlamies. Muzicēšana ielās veido pieredzi, ļaujot izzināt vāciešu muzikālo gaumi," piebilst mūziķis.
Reklāmas dēļ neliedz naudaszīmi
Egons uzskata, ka vislabāk iespējams nopelnīt Ziemassvētku laikā, jo tad cilvēki ir labvēlīgāki. Uz Vāciju vajagot braukt dažas dienas pirms pirmās adventes, repertuārā iekļaujot Ziemassvētku melodijas.
"Vācieši pedantiski ievēro tradīcijas. Atceros, spēlējām populāro "Klusa nakts, svēta nakts". Pienāca vairāki vietējie iedzīvotāji un norādīja, ka šo melodiju drīkst spēlēt tikai pēc ceturtās adventes. Otrās adventes laikā vajadzēja spēlēt speciālu Ziemassvētku vecīša melodiju. Bija pat divas vietas, kur regulāri spēlējām, lai vecītim būtu jautrāk. Šajā laikā arī veikalnieki ir labestīgāki. Pārsvarā muzicējām nelielās gājēju ieliņās, kam abās pusēs izvietojušies desmitiem mazu veikalu ar ziemā un vasarā atvērtām durvīm. Vasarā tirgotājiem tīk, ja vienus spēlmaņus nomaina otri, bet Ziemassvētku laikā viņi labprāt klausās vienu mūziķu sniegumu," stāsta Egons.
Viņam nācies tikties ar tautiešiem, kas uz Vāciju emigrējuši kara laikā. "Viņi pienāk, paklausās, norauš pa asarai un dodas projām, lai pēc neilga laika atkal atnāktu un uzsāktu sarunu. Esmu runājis ar vāciešiem, kas karojuši Latvijā. Tie ir vīri sirmām galvām, kuri vēl šodien atceras hospitāli Ķīšezera krastā. Viņi nevienu nenosoda, saprotot, ka tāds bija laiks," saka Egons. Piestājot arī bezpajumtnieki un lūdzot atļauju paņemt vienu naudas zīmi. "Nav nozīmes strīdēties, jo tad būs vēl sliktāk. Lai ņem kāroto. Viņš paklanās, aiziet un pēc brīža, skatāmies, bomzis nostājies malā un uzrunā garāmgājējus, liekot apstāties un klausīties mūziku. Mums - laba reklāma," smej Egons.
Nevēlas konfliktēt ar policiju
Vasarā tirgotāji esot bargāki un īpaši nevēloties, ja ielu muzikanti pie veikala spēlējot ilgāk par pusstundu, jo daudzviet šo prasību izvirzījusi pilsētas dome. Egons stāsta, ka Vācijā ir pilsētas, kur domē jāiemaksā noteikta naudas summa, tikai tad drīkst spēlēt. Vēl citās mazpilsētās esot noteiktas konkrētas vietas un laiks šai nodarbei, tāpēc par to muzikantu vidū izveidojusies nerakstīta sacensība.
"Vienā pilsētā ilgāk par vienu dienu nespēlējām. Dažreiz tikai mājupceļā piestājām uz neilgu brīdi. Vasarā priekšnesumam parasti izvēlējāmies vācu klasiķu Hendeļa, Haidna un citu komponistu skaņdarbus. Vāciešiem raksturīgi pārliecināties par savām zināšanām, tāpēc viņi nāk klāt un jautā, vai tas patiesi ir konkrētais komponists. Ja ir, tad aiziet lepni paceltu galvu. Lietus laikā spēlēt nav nozīmes, jo tad cilvēkiem vienā rokā lietussargs, otrā - portfelis un neviens nemeklēs naudu kabatā. Nav arī vietas, kur nostāties, jo nedrīkst spēlēt zem jumtiem un veikalu nojumēm. Nevienam nav vēlēšanās nonākt konfliktā ar uzņēmuma īpašnieku vai policistu. Īpaši ārzemēs. Ir gadījies, ka mums aizrāda, bet tad atvainojāmies un ātri devāmies projām, jo arī Vācijā kārtības sargi ir dažādi, bet mēs - iebraucēji," stāsta Egons, mēģinot uzskaitīt, kādu valstu muzikantus sastapis.
Izrādās, ka peļņas iespējas Vācijā neizvēlas lietuvieši, bet īpaši šo valsti iecienījuši mūziķi no Krievijas un Ukrainas. "Biju pārsteigts par viņu vijolnieku, čellistu un pūtēju ansambļu kvalitatīvo sniegumu. Ja mēs ar Haraldu aizbraucām uz Vāciju, īpaši iepriekš negatavojoties, lai kaut ko nopelnītu klāt tam, kas mums ir, tad šo mūziķu sniegums ir rūpīgi pārdomāts. Daudzi tā veido pašreklāmu, izvēloties mazpilsētas, jo iedzīvotāji te labāk ieklausās mūzikā, tiesa, arī labāk maksā," stāsta Egons. Lielpilsētās esot izdevīgi spēlēt svētku dienās vai tad, kad notiek plašs pasākums.
Vakariņas nobauda grieķu restorānā
Muzicējot ielās, Egons apceļojis Vācijas rietumu daļas pilsētas.
"Katram ir savas gadiem iestrādātas "cilpas" un iemīlētas vietas, kur vienmēr gribas atgriezties, lai izbaudītu dabas un vecpilsētas skaistumu. Izveidojušās draudzīgas attiecības ar vairākām ģimenēm, kas labprāt piedāvā naktsmājas, lai nevajadzētu gulēt automašīnā. Netālu no Austrijas robežas dzīvo latviešu ģimene, ar kuru iepazināmies nejauši. Lai, atbildot uz jautājumu, no kurienes esam, nevajadzētu pārtraukt spēlēt, blakām novietojam uzrakstu "Latvia - Riga". Mums garām gāja meitene. Ieraudzījusi uzrakstu, apstājās un sāka stāstīt, ka viņas māte arī ir no Rīgas. Tā sadraudzējāmies. Nakšņot iespējams arī dažādos jauniešu centros, bet tur nav droši, jo gadās, ka pazūd instrumenti," viņš stāsta un atceras gadījumu, kad Haralda dēlam Jorenam uz ielas nozagta trompete un daļu peļņas vajadzējis izdot jauna instrumenta iegādei, lai nevajadzētu priekšlaikus atgriezties mājās. Egonam nācies spēlēt arī jubilejās.
"Spēlējām netālu no kafejnīcas nelielā pilsētiņā. Skrien garām jauns cilvēks, uz brīdi apstājas, paklausās, tad vaicā, vai varam viņam palīdzēt. Sievai esot jubileja, viņš gribot sagādāt pārsteigumu. Mums vienmēr līdzi bija arī uzvalki, tāpēc pārģērbāmies un norunātajā laikā bijām klāt. Nospēlējām divas melodijas. Sieva slaucīja saviļņojuma asaras, viesi applaudēja. Mūs pacienāja ar torti un kafiju, jo vāciešiem nav raksturīgi dzimšanas dienās klāt lepnus mielasta galdus.
Ja viesi vēlas kaut ko vairāk, par visu jāmaksā no savas kabatas. Pasākums izvērtās garāks, nekā domājām, jo arī viesi sāka mest naudu un pasūtīt melodijas. Līdzīgs gadījums bija arī Frankfurtē, kad ar taksometru vajadzēja nokļūt līdz grieķu restorānam. Tā bijām visiem iepatikušies, ka restorāna vadītājs izmaksāja lepnas vakariņas ar tradicionālo grieķu anīsa degvīnu un nacionālajiem ēdieniem," atceras Egons.
No pedagoga algas automašīna nesanāk
"Nezinu, kā jūtas tie ielu muzikanti, kas Vācijā vai kādā citā valstī pavada pusgadu, bet man pēdējā nedēļā ļoti, ļoti gribas mājās.
Savukārt, kad esmu mājās, paiet laiks un atkal velk spēlēt, jo tā ir iespēja uz laiku atbrīvoties no šejienes ikdienas problēmām. Divas reizes Jāņu dienu esmu sagaidījis Vācijā. Varbūt kādam radīsies skaudība, bet es godīgi atzīstu, ka tolaik, kad saņēmu tikai skolotāja algu, diezin vai būtu sakrājis tik daudz, lai nopirktu jaunu automašīnu," stāsta Egons. Viņš domājis par muzicēšanu arī Zviedrijā un Norvēģijā, bet uzskata, ka tur, salīdzinot ar Vāciju, starp pilsētām ir lielāks attālums, kas ir ekonomiski neizdevīgi.
"Nav problēma aizbraukt, lai spēlētu. Problēma ir pārvarēt sevi. Daudziem tas ir izdevies. Zinu, ka līdzīgā peļņā regulāri dodas arī pūtēju orķestra "Rīga" dalībnieki un kolēģi no kaimiņrajoniem. Tas nav darbs, par ko vajadzētu kaunēties. Arī Ivars Godmanis, būdams augstā amatā, apsēdās pie bungām, lai spēlētu. Vai kāds par viņu smējās? Dažkārt ielu muzikantam var pavērties negaidītas iespējas - slēgt līgumu sezonas darbam kādā orķestrī vai citur. Mēs ar Haraldu saņēmām šādu piedāvājumu - nedēļu spēlēt vietējā orķestrī, tomēr tas izpalika," saka Egons. Viņš domā, ka tad, kad mūsu valstī sakārtos sociālās garantijas un cilvēkiem pienācīgi samaksās par darbu, peļņā uz ārzemēm nevajadzēs braukt.

Citu datumu laikraksti

  • Vai pēc iestāšanās ES mainīsies pārtikas cenas?

    Vai pēc iestāšanās ES mainīsies pārtikas produktu cenas? - šādus jautājumus saņem Saeimas ESIC.Vai pēc iestāšanās ES mainīsies pārtikas produktu...

  • Atbild jurists

    Darba likuma 10.panta otrā daļa paredz, ka "darbinieku pilnvarotos pārstāvjus var ievēlēt".Darba likuma 10.panta otrā daļa paredz, ka "darbinieku...

  • Atbild jurists

    Esmu piekritis paziņam aizdot lielāku naudas summu uz vienu gadu. Principā šim cilvēkam uzticos, tādēļ ķīlu izlēmu neprasīt. Tomēr gribētu aizdevumu...

  • Horoskopi šodien

    Mežāzim nav jātiecas pēc taisnības.Mežāzim nav jātiecas pēc taisnības AUNS. Pieņemiet drauga piedāvājumu palīdzēt atrisināt kādu darba problēmu....

  • Palīdz kareivjiem būt soli tuvāk Dievam

    Augustā būs četri gadi, kopš Ilmārs Marhels ir Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona kapelāns.Augustā būs četri gadi, kopš Ilmārs Marhels ir Alūksnes...

  • Tavas saules un pērkonu krustīti, arī tālumā tevi paturam tuvu

    Cilvēka mūžu nevar ielikt gadu rāmjos. Tas mērāms atmiņu siekos. Tik ilgi, cik mēs kādu cilvēku atceramies, viņš dzīvo.Cilvēka mūžu nevar ielikt gadu...