Par spīti neveiksmēm turpina audzēt vēžus

Mārkalnes pagasta "Robežnieki" ir viena no nedaudzām zemnieku saimniecībām Latvijā, kas audzē vēžu mazuļus.

Mārkalnes pagasta "Robežnieki" ir viena no nedaudzām zemnieku saimniecībām Latvijā, kas audzē vēžu mazuļus. Pirms pāris gadiem tās īpašnieks Jānis Krūmiņš atzina, ka "rats ir iegriezts un tai lietai vajadzētu iet". Bet aizvadītās vasaras karstums un sausums radījis saimniecībai zaudējumus. Nobeidzās vairāk nekā trešā daļa vēžu, kas jau bija izauguši tik lieli, ka tos varētu realizēt vēžu audzētājiem.
"Pērnās vasaras laika apstākļi nelabvēlīgi ietekmējuši arī mātes, un tām šogad ir maz ikru. Pārošanās ievilkās līdz decembrim, kad vajadzētu jau nēsāt ikrus, lai jūlijā izšķiltos mazuļi. Līdzīgi ir citiem vēžu audzētājiem, kuru darbā daba izdarījusi korekcijas. Tāpat kā koki katru gadu neražo sēklas, mums šī sezona būs patukša. Turklāt vēžu mazuļu audzēšanā esmu tādā situācijā kā pirms diviem gadiem, tātad to laikā padarītais ir zaudēts," secina J.Krūmiņš.
Pavairos vēžu skaitu dīķos
Viņš spriež, ka ziemā vēžiem dīķī nevajadzēja noslāpt. Saimnieks tur cirta āliņģus, sūknēja gaisu un kontrolēja skābekļa daudzumu. Acīmredzot nelabvēlīgus apstākļus radīja ūdens līmeņa kritums vasarā. Lai gan tas dīķī nesasniedza kritisku robežu, savairojās ūdensaugi.
"Iespējams, ka tādēļ pasliktinājās ūdens kvaliāte. Āliņģus cērtot, varēja just tādu smaržu kā no kāpostu mucas. Dīķus "baro" avoti un lietus ūdens, bet caurtece nodrošina tā apmaiņu. Pērn lietus lija maija sākumā, un pēc Jāņiem ūdens maiņa apstājās. Tā atjaunojās tikai šopavasar. Vajadzēja būt līdz piecus centimetrus gariem vēžiem, ar kuriem varētu piepildīt visus dīķus, bet tie bija beigti," ir sarūgtināts J.Krūmiņš.
Viņš bija paredzējis ar trešās vasaras vēžiem nodrošināt pietiekamu blīvumu sešās ūdenskrātuvēs apmēram viena hektāra platībā. Tas nozīmē, ka vienā kvadrātmetrā vajadzētu dzīvot pieciem līdz desmit lieliem vēžiem. Tad būtu sasniegts apjoms, "ar ko var strādāt".
Saimnieks atzīst, ka līdz šim bijuši eksperimenti, nevis attīstība. Tomēr viņš turpina darbu, jo vairāk nekā puse vēžu vēl ir dīķos. No tiem vajadzēs iegūt mazuļus, lai atjaunotu zaudēto platspīļu daudzumu. To viņš domā izdarīt šogad. Tad nākamgad varēs arī mazuļus pārdot.
"Man daudzi zvana un interesējas par iespējām iegādāties vēžus. Ja būtu valsts atbalsts, šo nozari varētu ātrāk attīstīt. Pagaidām ir bažas, ka šādā situācijā nebūs, kam realizēt mazuļus," vērtē J.Krūmiņš. Viena mazuļa cena ir 10 līdz 25 santīmi.
Peļņu var gūt pēc trim, četriem gadiem
Mākslīgi pavairoti vēži var izaugt trīs līdz četros gados, bet dabīgos aptsākļos tam ir vajadzīgi 12 gadi. Tiem nevar paredzēt pieaugumu kā forelēm, kam noteikts daudzums barības dod atbilstošu svaru. Zivju mazuļus ielaist ūdenkrātuvēs var vienmēr, bet pagaidām J.Krūmiņš nolēmis vēl cīnīties un turpināt audzēt vēžus. Zivis dīķos ir paredzētas to barībai. Šis gads ir labāks, jo lijis ir vairākkārt un dīķos ir tāda ūdens caurplūde kā reti kad.
"Vajadzīgs veiksmīgs sākums, tad mazos vēžus varētu pārdot katru gadu. Turpretim lielo vēžu ieguve var sagādāt problēmas. Nevar zināt, vai piektajā gadā neveiksme neradīs zaudējumus," skaidro J.Krūmiņš. Tiesa, "Robežniekos" nedaudz būs arī tādi vēži, kas "jālaiž pensijā" vecuma dēļ.
Vēži aug, mainot čaulu. Mazuļi to dara biežāk – līdz desmit reizes gadā, ja ir labvēlīgi apstākļi. Somijā pieaudzis vēzis maksā 1,50 latu. Latvijā tos nevienā veikalā nevar nopirkt. Bet par maluzvejnieku nelegāli iegūtajiem cena ir neatbilstoši zema, lai gan vēži ir iekļauti Ministru kabineta apstiprinātā īpaši aizsargājamu sugu sarakstā, kas nozīmē, ka vēžu lietošana ir ierobežota.
"Ja vēlas atjaunot vēžu krājumus upēs un ezeros, tad tur jāielaiž mazuļi un jāļauj apsaimniekot ūdenskrātuves cilvēkiem, kas vēlas uzņemties šo darbu. Uzskatu, ka valdība daļēji varētu finansēt šādu programmu vai projektu. Dodot pēc tam iespēju par maksu vēžot, līdzekļus varētu atgūt," klāsta J.Krūmiņš.
Viņš norāda, ka tagad vēžotāju ir vairāk nekā šīs delikateses, tāpēc vēžu upēs un ezeros nav. To krastos jāizcērt krūmi, lai tur iespīdētu saule, jo bez tās gaismas neaug ūdensaugi un ūdens temperatūra ir par zemu. Vēžiem ir vajadzīgs 18 grādus silts ūdens, lai tie mainītu čaulu. Bet Aizsargjoslu likums aizliedz jebkādu saimniecisko darbību 10 metrus no krasta. Tiesa, ar projektu var iegūt atļauju izcirst krūmus kādā krasta daļā. "Robežnieku" saimnieks atzīst, ka valstī nav izstrādāta lauku attīstības programma. Ja šajā reģionā būtu paredzēts attīstīt ekoloģiski tīras lauksaimniecības produkcijas ražošanu, tātad arī vēžu audzēšanu, tad būtu garantija, ka viņa darbam ir jēga.
Izvēlas kredītu, nevis projekta finansējumu
J.Krūmiņu neapmierina iespējas saņemt finansējumu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstībai. Viņam vajadzētu atjaunot jumtu pirmās brīvvalsts laikā celtajai fermai, kur atrodas baseini vēžiem. Tam nepieciešams apmēram 2000 latu. Ja projekta realizācijai piešķir līdzekļus, ir vajadzīgi ne tikai sertificēti materiāli, bet arī licencēta firma, kas liek jumtu. Tas visu sadārdzina, un saimniecības līdzfinansējums ir vajadzīgs vēl vismaz 2000 lati. "Tad nav jēgas izstrādāt projektu un pieprasīt atbalstu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstībai. Ņemu bankā kredītu, kādu varu atmaksāt, un strādāju," norāda zemnieks.
Viņš uzskata, ka perspektīva ir ekoloģiski tīru pārtikas produktu ražošanai. Tomēr atzīst, ka likumdošana to nevis veicina, bet bremzē. Lai ātrāk iegūtu līdzekļus, šogad J.Krūmiņš sācis audzēt austersēnes. Viņš uzsver, ka katrai nozarei ir sevi vismaz jāatpelna. No sagatavošanas līdz pirmajām sēnēm ir jāgaida mēnesis. SIA "Spora" Saulkrastos ir spēcīgākā austresēņu audzētava valstī. "Robežnieki" ar to veido sadarbību. Saimniecības īpašumā ir mežs un kokzāģētava, kas līdz šim bija galvenais ienākumu avots. J.Krūmiņš domā, ka tā ir rezerve bankas kredīta atmaksai. "Varbūt paveiksies ar vēžiem un atgūšu to audzēšanā ieguldītos līdzekļus. Tad šajā pusē būšu vienīgais, kam ir tāda ādere. Tagad ir pieredze un zinu, kādas kļūdas nedrīkst pieļaut, lai vēži dzīvotu un vairotos," saka J.Krūmiņš.

Citu datumu laikraksti

  • Upe

    Tad ieliek tīrā māla bļodiņā vēl krietni karsto biezputru, iespiezdama tajā kārtīgu sviesta pikuci.7. Tad ieliek tīrā māla bļodiņā vēl krietni karsto...

  • Par ebreju var ne tikai piedzimt, bet arī kļūt

    Ebreju pastāvīgā apmešanās Latvijā sākās 16.gadsimtā Kurzemes hercogistē. Tie bija izglītoti cilvēki - tirgotāji, finansisti, ārsti, advokāti.Ebreju...

  • Nākamgad kalendārā iekļaus 12 jaunus vārdus

    No nākamā gada kalendārā iekļaus 12 jaunus vārdus, kuru īpašnieki varēs svinēt vārdadienas.No nākamā gada kalendārā iekļaus 12 jaunus vārdus, kuru...

  • Upe

    - Labs rīts, šomāt, es nācu nedienas spiesta. Tev, Dārtiņ, tā zināšana par lopiem lielāka. Manai Pienenei kāda liga gadījusies!6. - Labs rīts, šomāt,...

  • Rīcības komiteja pārrunā norisi

    Šonedēļ Alūksnes pilsētas domē bija Uzņēmēju dienu rīcības komitejas tikšanās, kurā pārrunāja Alūksnes Uzņēmēju dienu norisi.Šonedēļ Alūksnes...

  • Ir gandarīti par piedalīšanos Alūksnes Uzņēmēju dienās

    Nodarbinātības valsts dienesta filiāles Alūksnes centra vadītāja Zinaīda Jegorova atzīst, ka centra darbinieki bija priecīgi par uzaicinājumu...