«Nepareiza» izrunāšanās par naudas lietām pašreizējos apstākļos var beigties ar piespiedu vizīti Drošības policijā.
Nerunā par naudu!
Šo patiesību uz savas ādas izbaudījis gan Ventspils Augstskolas lektors Dmitrijs Smirnovs, gan pazīstams mūziķis. Ja mācībspēks ar laikraksta starpniecību paudis bažas par Latvijas ekonomikas perspektīvu, banku un kredītu sektoru un nacionālās valūtas stabilitāti, tad skatuves zvaigzne piecas minūtes pirms debijas lielajā politikā ar humoru auditorijas priekšā ieminējies par naudas izņemšanu no pāris bankām. Drošībnieki gan šādu izrunāšanos uztvēruši kā mēģinājumu graut valsts finanšu sistēmu un mākslinieku izsaukuši «uz paklāja». Vēl aizvien spēkā ir vecā gudrība nekrist panikā katra «izbubinājiena» dēļ, citādi kādam pēc pārsimts gramu devas ienāks prātā palaist «pīli» par Latvijas lielāko upju pārplūšanu, un šāda runāšana tiks uztverta kā nacionālās drošības apdraudējums.
Lielā diena pavadīta
Ar ugunīm pielietām debesīm un virkni svinīgu pasākumu, saturīgu uzrunu un tukšu salmu kulšanu aizvadīta ilgi gaidītā Latvijas 90 gadu jubileja. Latviešiem raksturīgā garā bija arī mūžīgā burbulēšana par gaisā veltīgi izšautajiem tūkstošiem, satiksmei slēgtajām ielām, ēku apgaismošanai notērētajiem elektrības kilovatiem, gluži kā pie eglītes dāļātajiem apbalvojumiem un liekulīgajām politiķu runām. Tomēr uz kopējā fona bija pārsteidzoši daudz pozitīvu atsauksmju par pasākumiem, un tas vien liecina, ka sabiedrība ir kaut mazliet, tomēr progresējusi, vismaz vairāk iemācījusies novērtēt svētkus. Turklāt uz ielām redzēto karodziņu jūra liek pat domāt par patriotisma atgriešanos. Varbūt ne tikai uz valsts jubilejas brīdi...
Jums nebūs par mūsu naudu...
Ņemot vērā nepietiekamu budžeta izpildi, premjerministrs Ivars Godmanis šonedēļ izdevis rīkojumu valsts iestādēm nodrošināt, lai tās un to pakļautībā esošās struktūras nerīkotu kolektīvus svinīgos vai atpūtas pasākumus, izmantojot valsts budžeta līdzekļus, ārvalstu finanšu palīdzību vai iestādes ienākumus. Premjera rezolūcija attiecas uz visām ministrijām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Valsts civildienesta pārvaldi, Informācijas analīzes dienestu un Valsts kanceleju. «Pretizēšanās» mērs pieņemts, ņemot vērā 2008. gada budžeta ieņēmumu daļas izpildes pasliktināšanos. Ir arī nedaudzas valsts iestādes, uz kurām ierobežojums neattiecas, piemēram, struktūras – 90 gadu jubilāres.
Rindā pēc žūksnīša
Valdība nolēmusi pilnvarot finanšu ministru Ati Slakteri sākt sarunas ar Starptautisko valūtas fondu par atbalstu Latvijas makroekonomikas stabilizēšanai. Jau pašlaik mūsu valsts valdība sākusi sarunas arī ar Eiropas Komisiju, turklāt tiek pieļauta iespēja, ka līdzīgas veiktas ar Pasaules Banku. Šis solis gan vēl nav dēvējams par oficiālu Latvijas vēršanos pēc finanšu palīdzības, kā to jau izdarījušas virkne valstu, to vidū Ungārija, Ukraina un Serbija, drīzāk tas ir lēmums sākt priekšdarbus, lai izvērtētu iespējas saņemt aizdevumus, ja vien tādi būs nepieciešami.
Latviešiem laimes nepietiek
Laimi izmērīt nevar ne ar lineālu, ne termometru, tādēļ kā vienīgais rīks šīs supersajūtas koncentrācijas noteikšanai kādas tautiņas griezumā atliek socioloģiskās aptaujas. ES aģentūras «Eurofound» pētījumā par dzīves kvalitāti Eiropas valstīs noskaidrots, ka latviešiem, kopumā ņemot, līdz kārtīgai laimes sajūtai ļoti tālu, jo reitingā ieņemta ceturtā vietā no beigām, apsteidzot vien Bulgāriju, Maķedoniju un Turciju. Likumsakarīgi, ka topa pirmās vietas ieņem allaž līdzīgos gadījumos vadībā esošās Dānija, Somija un Norvēģija. Turklāt, ja ņem vērā, ka iedzīvotāju aptauja veikta vēl pirms ekonomiskās krīzes, var tikai minēt, vai pa šo laiku Latvija nav paguvusi noslīdēt vēl zemāk...
