Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par vardarbību ģimenē ir jāziņo laikus

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušajiem bērniem Alūksnes rajonā cilvēki saņem jau četrus gadus.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušajiem bērniem Alūksnes rajonā cilvēki saņem jau četrus gadus. Alūksnes rajona padomes galvenā speciāliste sociālajos jautājumos Vija Vārtukapteine visām Alūksnes rajona pašvaldībām ir sagatavojusi vēstules, kurās norādīti atgādinājumi iepriekš nepieciešamo darbību veikšanā, lai vardarbībā cietušie bērni varētu šos pakalpojumus saņemt.
“Šogad sociālajā jomā ir daudz pārmaiņu. Ir ieviesti vairāki jauni Ministru kabineta noteikumi, kas sociālajiem dienestiem un to darbiniekiem dod lielākas pilnvaras izvērtēt, kādu sociālo palīdzību cilvēki var saņemt,” saka V.Vārtukapteine.
Viņa norāda, ka visus iesniegumus un pavadvēstules par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nepieciešamību bāriņtiesām ir jāadresē Alūksnes rajona padomei, nevis sociālās palīdzības nodaļai, jo šāda nodaļa Alūksnes rajonā neeksistē.
“Dokumentus nepieciešams iesniegt ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc fakta konstatēšanas. Dažreiz šos termiņus neievēro. Līdzko rajona padomē šos dokumentus saņemam, slēdzam līgumu ar psihoterapeitu, psihologu vai sociālo darbinieku par nepieciešamo pakalpojumu saņemšanu. Katru gadu ar Sociālās palīdzības fondu slēdzam līgumu par līdzekļu nepieciešamību sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā, bet šie līdzekļi ir ierobežoti. Ja bērns ir guvus smagu psiholoģisku traumu, dažos gadījumos ir iespējams sākumā veikt sociālo rehabilitāciju dzīvesvietā un pēc tam attiecīgajā institūcijā,” klāsta V.Vārtukapteine.
Viņa akcentē, ka bāriņtiesai, kas saņēmusi informāciju, ka bērns ir cietis vardarbībā, ir jāinformē šā bērna vecāki vai aizbildnis par iespējām saņemt palīdzību. “Bāriņtiesas darbiniekiem ir jāpārliecinās par faktu pareizību arī gadījumos, ja tās ir tikai baumas, nosūtot bērnu pie psihologa vai profesionāla sociālā darbinieka, lai izvērtētu, vai bērns nav guvis traumu. Desmit dienu laikā psihologam ir jāsniedz atzinums. Nepieciešamības gadījumā pašvaldībai ir jānodrošina iespēja bērnam nokļūt rehabilitācijas iestādē. Tāpat bāriņtiesai ir jāseko, kā šajā iestādē rit pakalpojumu sniegšana un vai nav kādu starpgadījumu,” skaidro V.Vārtukapteine.
Viņa apgalvo, ka arī vecāku nolaidība tiek uzskatīta par vardarbību, ne tikai fiziska vai seksuāla iespaidošana. “Diemžēl nelabvēlīgajās ģimenēs vecāku nolaidība ir izplatīta parādība. Ja tam laikus nepievērš uzmanību, tas var veicināt noziedzības līmeņa palielināšanos, alkohola un psihotropo vielu lietošanu,” saka V.Vārtukapteine.

Citu datumu laikraksti

  • Rotaļas turpinās

    Pirms nepilna mēneša Latvija teica jāvārdu Eiropai. Var likties, ka atpakaļceļa nav, nenovēršama ir eiropeisko labumu un nesmukumu ienākšana mūsu...

  • Ir vērts iepazīt kaimiņzemes neparasto šarmu

    Gudri ļaudis saka, ka Igauniju vajag sākt aplūkot no paugurainās dienvidu puses. Tās daba un klimatiskie apstākļi ir gandrīz tādi paši kā pie mums -...

  • Kolekcionē krūzes un senlaicīgas lietas

    Trapeniešu Lanas un Zigurda Safranoviču vaļasprieks jau četrus gadus ir krūzīšu kolekcionēšana. Viņi lepojas ar vairāk nekā 70 dažāda izmēra un...