Par veselīgu lauksaimniecību Eiropas saimē

Kopš ES tika ieviesta tā sauktā kopējā lauksaimniecības politika, pagājis krietns laiciņš.

Kopš ES tika ieviesta tā sauktā kopējā lauksaimniecības politika (KLP), pagājis krietns laiciņš. Ar katru gadu tā kļuva par arvien smagāku finansiālu nastu, jo tērēja gandrīz 50% no kopējā Kopienas budžeta, tādēļ pēdējos gados arvien biežāk tika uzsāktas sarunas par nepieciešamajām reformām šajā nozarē. Eiropas Komisija (EK) priekšlikumu par iespējām reformēt KLP publiskoja jau šā gada janvārī, tomēr faktiski reforma tika apstiprināta tikai 26. jūnijā, kad ES lauksaimniecības ministri Luksemburgā parakstīja vienošanos, kas paredz būtiskas izmaiņas ES lauksaimniecības atbalsta politikā.
Reformu paredzēts īstenot no 2004. līdz 2005. gadam, un tā nesīs būtiskus ietaupījumus ES budžetā, jo galvenais reformas akcents tiek likts uz kopējo maksājumu apjoma samazināšanu, ieviešot alternatīvus atbalsta veidus.
Jaunā lauku un lauksaimniecības politika orientēta uz to, lai veicinātu lauksaimnieku konkurētspēju un maksimālu orientāciju uz tirgu, kā arī popularizētu ilgtspējīgu lauku apvidu apsaimniekošanu.
Arī ES veiktie pētījumi norāda, ka lielākā daļa dalībvalstu un kandidātvalstu pilsoņu vēlējās pēc iespējas ātrāku KLP reorganizāciju, jo par prioritāti uzskata ilgtspējīgu lauku vides attīstību, kuru iespējams nodrošināt tikai tajā gadījumā, ja lauksaimnieciskā ražošana notiek sabalansēti ar vides jautājumu risināšanu. Daļēji ES uzsāktā KLP reforma ir atbilde uz savu pilsoņu prasību pēc veselīgas pārtikas. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuva pēc liellopu trakumsērgas, ragu un nagu sērgas izplatības Eiropas valstīs. Līdz ar to, ieviešot jauno tiešo maksājumu kārtību, īpaša vērība tiks veltīta kontroles pasākumiem.
Lai motivētu lauksaimniekus rūpēties par kvalitatīvas un veselīgas pārtikas ražošanu un videi draudzīgu saimniekošanu, jaunā KLP paredz atteikties no tiešajiem maksājumiem par saražotās produkcijas apjomiem, koncentrējoties uz lielāku atbalstu tiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, kas nodrošina tirgū trūkstošo un patērētāju pieprasīto produkciju.
Tas stimulēs lauksaimniekus darboties elastīgāk un vairāk pielāgoties tirgus prasībām, jo neatkarīgi no saražotās produkcijas daudzuma viņi saņems konstantu naudas summu jeb references maksājumu, kuru aprēķinās no vidējā apgrozījuma no 2000. līdz 2002. gadam. Pēc vienotas kārtības tieši maksājumi tiks aprēķināti laukaugu, liellopu, aitu un teļa gaļas, piena, pākšaugu, rīsu, sēklu un sausās lopbarības produkcijas ražotājiem. Līdz ar to daudzi tradicionālā sektora lauksaimnieki varēs pievērsties netradicionālajai lauksaimniecībai, maksimāli samazinot uzņēmējdarbības risku, jo nezaudēs tiešos maksājumus no ES kopējā katla.
Jaunā kārtība ES dalībvalstīs stāsies spēkā ar 2005. gada 1. janvāri, bet tām valstīm, kuras ES pievienosies nākamgad (domājams, to skaitā būs arī Latvija) būs jāpaciešas vēl divi gadi, līdz varēsim pilnvērtīgi iekļauties KLP atbalsta pasākumos. Izmaiņas KLP gan mums varētu nākt tikai par labu, jo pie visa jaunā jāpielāgojas un diezin vai šajā ziņā Eiropas lauksaimnieki spēs mūs apsteigt. Zināmā mērā jaunā tiešo maksājumu kārtība rada vienādas starta iespējas visiem kandidātvalstu lauksaimniekiem ar vecajiem Eiropas bukiem, kas apēduši ne vienu vien pudu Briseles birokrātijas gardumu.
Lielākās izmaiņas sagaida aramzemju platību apsaimniekotājus, īpaši graudaugu audzētājus, kuru ienākumi no tiešajiem maksājumiem varētu ievērojami samazināties. Mazāk tiks skarti gaļas un piena ražotāji, kuri izmaiņas un nepieciešamību elastīgāk iekļauties kopējā ES tirgū sajutīs tikai ilgākā laika periodā.
Tomēr daļā no KLP atbalsta nozarēm izmaiņas vismaz pagaidām nav gaidāmas. Šai sakarā kā piemērus var minēt olīveļļas, lopbarības, kartupeļu, tabakas, kokvilnas, cukura un citu produktu ražošanu.
Blakus minētajām lietām tiks paaugstināti standarti vides aizsardzībā, pārtikas drošībā, dzīvnieku veselībā un labturībā, kā arī darba aizsardzībā. Acīmredzot šis lēmums pieņemts tādēļ, lai pēc iespējas mazāk lauksaimnieku pretendētu uz tiešajiem maksājumiem, jo arī tagad spēkā esošās normas ir pietiekami stingras. Faktiski tās ievēro tikai turīgākie saimnieki, kas lielā mērā atkarīgi no ES piešķirtā finansējuma. Tomēr uz stingrām ES auditoru pārbaudēm jāgatavojas tikai tiem lauksaimniekiem, kas tiešajos maksājumos gada laikā saņem vai plāno saņemt vairāk nekā 15 tūkstošus eiro.

Citu datumu laikraksti

  • Tauriņam pa pēdām

    - Jūs runājāt ar Fredi Bremzi? - Nē. Fredi es labi pazīstu, tas bija cits, - Maigonis sasprindzināja atmiņu.9. - Jūs runājāt ar Fredi Bremzi? - Nē....

  • Dziedātāji izbauda karstu prieku un sirsnību

    Trešo gadu Alūksnes koris "Atzele" pieteicās starptautiskam koru konkursam Katalonijas pilsētā Cantonigros. Un beidzot saņēma uzaicinājumu tajā...

  • Saldais ēdiens - viegls un atsvaidzinošs

    Piedāvājam augļu un ogu laikam piemērotu saldo ēdienu. Tam garšu un izskatu papildinās pavisam neliels daudzums meža ogu. Atliek tikai apbruņoties ar...

  • Tauriņam pa pēdām

    Esot vietējais un vēl viens strādnieks. Teica, ka viņiem ir slaukšanas aparāti un piena dzesēšanas iekārtas.Esot vietējais un vēl viens strādnieks....

  • Iekārto pirmo golfa laukumu

    Jaunalūksnes pagasta "Salņi" saimnieka Viktora Litaunieka veidotā Vinnija Pūka dabas taka dāvā arvien jaunas iespējas aktīvi atpūsties, uzzināt un...

  • Pilsētas svētkus vērtē pretrunīgi

    Alūksne: vienmēr ir bijusi saistīta ar armiju. Pirmo reizi Alūksnes pilsētas svētki bija neierasti - programmā bija Nacionālo bruņoto spēku...