Par veselīgu uzturu padomu daudz, bet, vai ieklausāmies?

Laba veselība ir kvalitatīvas dzīves pamats, savukārt veselīgs uzturs ir viens no labas veselības priekšnosacījumiem, norāda uztura speciālisti Latvijā. Pēdējos gados cilvēki arvien biežāk ieklausās dietologu padomos un interesējas par to, kas būtu vispiemērotākais ikdienas uzturam. Tāpat vairāk uzmanības pievēršam arī kvalitatīvu produktu iegādei veikalos, lai mājās gatavotā maltīte būtu pēc iespējas garšīgāka.

“Rimi Latvia” sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veicis pētījumu, kurā konstatēts, ka cilvēkiem Latvijā patīk gatavot ēst  – 66 % gatavošanai ikdienā velta daudz laika, turklāt vairāk nekā puse jeb 62 % respondentu norādījuši, ka viņiem patīk gatavot. Prieku no ēdiena gatavošanas gūst 75 % sieviešu un gandrīz katrs otrais jeb 47 % vīriešu. Dažādiem eksperimentiem virtuvē bieži nododas 16 % cilvēku, taču ik pa brīdim to dara katrs otrais Latvijas iedzīvotājs. Kopumā vairāk nekā puse jeb 51 % aptaujāto savas gatavošanas prasmes novērtējuši kā labas, savukārt vien 15 % tās atzinuši par vājām. Galvenā gatavotāja tituls joprojām daudzās Latvijas ģimenēs pieder daiļā dzimuma pārstāvēm – 63 % ģimeņu ēdienu visbiežāk gatavo sievietes, kamēr vīrieši rūpes par ikdienas maltīti uzņemas vien 23 % ģimeņu, secināts pētījumā.

Konkrēti mūspusē šādu plašāku pētījumu par iedzīvotāju ēšanas un gatavošanas paradumiem gan laikam neviens vēl nav veicis, tādēļ lasītājus, gatavojot šo tēmu, aicinājām par to izteikties portālā Alūksniešiem.lv. Tur  nobalsojuši pavisam 126 respondenti, lielākai daļai atzīmējot, ka ēdienu gatavo un ēd mājās.

Pateicoties pieejamajai literatūrai, uztura speciālistu skaidrojumiem un plašsaziņas līdzekļos paustajam viedoklim, cilvēki patiesi sākuši labāk izprast pašu gatavota ēdiena priekšrocības. Vispirms jau tā ir iespēja izvēlēties piemērotākos produktus, kontrolēt sāls, cukura un taukvielu daudzumu pagatavotajā ēdienā, kā arī lietot svaigu un pēc saviem ieskatiem kvalitatīvu pārtiku. Tā ir arī iespēja eksperimentēt ar produktiem, savietojot tos tā, lai panāktu tādu garšu kombināciju, kas sagādā prieku gan acīm, gan vēderam.

Un, protams, lieki būtu piebilst, ka daudzi cilvēki veselības problēmu dēļ ir spiesti ievērot speciālu diētu, un tikai vien viņi paši zina, ko drīkst lietot, ko ne, jo veikalos nopērkamajos pusfabrikātos un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos gatavotajās maltītēs mēs nezinām to pagatavošanai  lietoto “slēpto” produktu daudzumu un kvalitāti.

 Trešā cilvēku grupa, ja tā var iedalīt, ir tie, kas seko līdzi sava ķermeņa svaram un fiziskajai formai, kā dēļ arī piekopj dažādas diētas, tādēļ ēdiena gatavošanā uzticas vien paši sev.

Nesabalansēts vegānisms var izraisīt saslimšanu

 Lai gan arī 21. gadsimtā ir savas tipiskās garšas un produkti, cilvēki mūsdienās ēd citādi nekā pirms 100 vai 200 gadiem. Dietologi atzīst, ka šīs desmitgades aktualitāte ir centieni apvienot tradicionālo ar mūsdienīgo, iekļaujot sezonas produktus un vietējo audzētāju ražojumus mūsdienīgu recepšu sastāvā un izmēģinot aizvien jaunas garšu kombinācijas.

 Kad Alūksnē viesojās Latvijā pazīstamais gastroenetrologs profesors Anatolijs Danilāns, bet apeniešus apmeklēja gastroenerologs Hosams Abu Meri, klausītāju zāles abās pilsētās bija pārpildītas, un arī pēc tikšanās ārstiem tika uzdoti vēl individuāli jautājumi.  Daudzi no tikšanās dalībniekiem ārstiem jautāja par to, ko speciālisti domā par veģetāriešiem, vegāniem un svaigēdājiem. Abi, kā viens, ar nelielu humora pieskaņu atbildēja, ka cilvēka uzturam jābūt sabalansētam, jo arī mūsu senči taču nekad nav ēduši tikai zāli. Pasaulē lielākā uztura speciālistu organizācija “Academy of Nutrition and Dietetics”  tomēr norāda, ka sabalansēts vegānisks uzturs ir veselīgs visos vecuma posmos, kā arī mazina sirds slimību, audzēju un citu veselības problēmu riskus, taču arī brīdina, ka nesabalansēts vegānu uzturs var radīt kalcija, joda, B12 un D vitamīna nepietiekamību organismā, kas var izraisīt dažādas saslimšanas.

Sabalansēts uzturs, bet sports “bonusā”

 Sporta kluba “Spēka pasaule” Alūksnē TRX trenere Vineta Bumbiša saka, ka skaista, veselīga auguma iegūšanai un uzturēšanai lielākā nozīme – 70 procenti – tomēr ir veselīgam, sabalansētam uzturam. Pārējie 30 % panākami ar sportiskām aktivitātēm. Vineta sev un savai ģimenei maltītes gatavo mājās. Ģimene kopīgi brokasto un katrs pēc savām dienas gaitām atkal tiekas pie vakariņu galda. Tā kā Vineta ir sportiste, bet vecākais dēls Roberts – cilvēks ar īpašām vajadzībām  – viņi abi sev izvēlas arī īpašas brokastis. “Lai gan būtu nepieciešams, putras brokastīs mēs neēdam. Parasti pagatavoju omleti vai cīsiņus, kuru sastāvā maksimāli ir gaļa, ko vīrs Andris, jaunākie bērni – Rihards un Roberta – ēd, piekožot baltmaizi, mēs ar Robertu izvēlamies graudu maizīti. Pēdējā laikā no rītiem ļoti esam iecienījuši svaigi spiestu apelsīnu sulu, tā ir enerģija un vitamīni visam rīta cēlienam,” stāsta V. Bumbiša.

 Pusdienas darbdienās ģimene ēd ārpus mājām – bērni skolā, vīrs darbā, Vineta mājās. Vakariņas, kad visi atkal atgriezušies no dienas gaitām, tiek gatavotas bagātīgākas. Parasti tie ir kartupeļi, cūkas vai vistas gaļa, zivis, retāk liellopa gaļa, kurai ir specifiska garša, dārzeņi. Brīvdienās, protams, visi tiek lutināti arī ar siltām un sātīgām pusdienām, bet laikā, kad Vineta gatavojas sacensībām, uzturā vairāk tiek lietoti dārzeņi, ko pārējiem ģimenes locekļiem saimniece gan neuzspiež. Ar augļiem jābūt uzmanīgiem, jo, šķiet, tajos nav tauku, bet ir daudz cukuru, piebilst V. Bumbiša.

Neiesaka piemērot badošanos

“Lai iegūtu skaistu figūru, nepietiek tikai ar sportošanu. Vispirms tomēr jādomā par produktiem, ko iekļaujam savā ēdienkartē, un tikai tad to papildinām ar sportiskām aktivitātēm. Tās īpaši nepieciešams cilvēkiem, kam ikdienā ir sēdošs, mazkustīgs darbs, no kā mēdz rasties veselības problēmas. Fiziskās aktivitātes ļauj justies možāk un veselīgāk. Savukārt, lai atbrīvotos no lielā svara, nekādā gadījumā neiesaku piemērot badošanos. To organisms “atceras” un pēc laika sāk dubultā uzkrāt barības vielas nākamajam iespējamam aizliegumam. Lai iegūtu slaidāku augumu, nepieciešams ēst mazākas porcijas, bet biežāk,” iesaka trenere Vineta.

Tāpat viņa uzsver, ka ļoti liela nozīme ir tam, kādus produktus izvēlamies uzturā lietot. Vislabāk, ja tie nākuši no sava mazdārziņa, kur varam izaudzēt pašu nepieciešamāko. To dara arī Bumbišu ģimene, lai vienmēr vasarā pa rokai būtu svaigi sīpolloki, diļļu un pētersīļu buntīte, savs gurķītis un burkāns zupai. Arī gaļu ģimenes maltītēm lieto vīramātes saimniecībā audzētu, no turienes nāk krājumi ziemai, ko viņa, vasarā izaudzētu, pamanās salikt burciņās gan savai lietošanai, gan pacienā dēla ģimeni.

Ieradums ir stiprāks nekā apziņa

 Jaunalūksnes pagasta iedzīvotājs Pāvels Melnis savus ēšanas paradumus krasi mainījis pirms astoņiem gadiem. Viņš ir veģetārietis. Veģetārisms ir uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība – augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti, sēklas un cits, bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus.  Pāvels dzīvo laukos un lielākoties ēd mājās bioloģiski un veģetāri, tomēr uzturā lieto arī piena produktus, medu un retāk arī olas. Tabu viņa ēdienkartē ir gaļa un zivis. “Savu izvēli par labu veģetārismam izdarīju 2011. gadā, kad notika Fukušimas atomelektrostacijas avārija un jūrā nonāca radioaktīvie atkritumi. Tāpat man bija bieži gadījies pārtikas veikalā nopirkt sapuvušu zivi. Plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija, ka jūra ir piesārņota ar dažādām mikrošķiedrām, kas laika gaitā nonāk arī zivīs. Pamatā viss, kas ikdienā tiek izvadīts atkritumos, piemēram, veļas mazgājamais ūdens, nonāk jūrā. Lai gan par to tagad tiek atklāti runāts, ieradums ēst zivis ir stiprāks nekā apziņa, ka tās ir kaitīgas,” par savu izvēli nelokāmi kļūt par veģetārieti stāsta P. Melnis.
 Jaunais cilvēks savā saimniecībā audzē augļus, dārzeņus, graudaugus un aitas. Viņš, kā saka pats, visu dzīvi velta tam, lai audzēšanai iegūtu viskvalitatīvākās graudaugu sēklas. Tās vairs nav tikai bioloģiskās sēklas, viņu interesē arī to šķirne, kas uz iepakojuma netiek norādīta. “Lai to iegūtu, jāaudzē pašam, vai jāinteresējas pie zemnieka. Pašlaik esmu noskaidrojis adresi kādam institūtam Igaunijā, kas maksimāli saglabā vietējās igauņu izcelsmes dārzeņu šķirnes. Dodos turp, lai tās iegādātos, un pavasarī iesēšu savā dārzā, lai redzētu, kas no tām izaugs,” atklāj P. Melnis.

Gaļu nelieto, bet piedāvā citiem

 Gaļu Pāvels savā uzturā nelieto un apsolās to nedarīt, citēju: “Līdz pat kapa malai”. Taču, lai arī cik tas dīvaini nebūtu, viņš savā saimniecībā audzē aitas un jēra gaļu pārdod lietošanai uzturā citiem. “Šajā ziņā esmu jocīgs tips. Esmu veģetārietis, kurš audzē dzīvniekus un pats arī tos kauj, darbojas ar nazi ap kautķermeni. Esmu pretrunu cilvēks. To darot, esmu novērojis, ka cilvēki ir gatavi maksāt bargu naudu par gaļu, lai gan tās sastāvā ir 70 procenti ūdens plus vēl kauli. Ja šo pašu cenu paprasu par savā dārzā audzētām pupiņām, kurās ūdens ir ļoti maz, kuras ir sausas un kurās ir tīrā barības viela, man tiek atteikts! Tātad – cilvēks izliek naudu diezgan ūdeņainām lietām – gaļai un alkoholam. Pats dzeru ābolu sulu un krūmu pupiņas arī atstāju sev,” stāsta P. Melnis.

 Jautāts par to, vai Pāvels, kopš neēd gaļu, jūtas veselīgāks un stiprāks, viņš mirkli padomā un atbild pavisam vienkārši: “Kad gaļu vēl iekļāvu savā ēdienkartē, nobraukt ar velosipēdu aptuveni desmit kilometrus man šķita baigais sports. Tagad, kad gaļu neēdu, ar vecu padomjlaika divriteni nobraucu 120 kilometrus dienā un jūtu, ka slinkuma robeža ir atkāpusies. Man paplašinājās apziņa, gan fiziskās spējas, emocionāli sāku justies pozitīvi noskaņots un izjutu vēlmi darboties radoši, sāka saistīt māk-slas, vairāk pievērsos dabai. Iespējams, ka tā ir tikai sakritība, bet es tā jūtos.”

 P. Melnis ēdienreizes vienmēr cenšas ieturēt mājās, arī uzkodām to starplaikos pastiepj roku, lai paņemtu ābolu no ābeles. Ja tomēr ir spiests pusdienas ieturēt kādā no sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, priecājas, ka veģetārieši arī tajos un sabiedrībā savu statusu tomēr ir izcīnījuši. Tad viņš maltītei labprāt izvēlas zirņu zupu un to apēd bez liekiem pārmetumiem, ka ķermenis šādā gadījumā zaudēs kādu devu aminoskābju.

Nevis veselīga, bet alternatīva dzīves veida piekritējs

 “Es esmu hroniskais Laima slimības slimnieks, un pēc tiem rādītājiem, ko ārsti konstatēja manās asinīs, man jau sen bija jābūt gar zemi, jo arī ārstu izrakstītās antibiotikas vairs nepalīdz. Tomēr, neskatoties uz to, ka nelietoju gaļu, un, ja mans ķermenis pārāk neatdziest, es dzīvoju pilnvērtīgu dzīvi, un nesaku, ka jūtos sliktāk nekā pirms 20 gadiem. Es ceru, ka tas ir mana veģetārā uztura nopelns, kas organismam sniedz vitamīnus. Ja nedēļā apēdu vismaz divas ķiploka daiviņas, jūtos vēl labāk,” atklāj Pāvels piebilstot, ka ēdienreizes gan viņš strikti neievēro. Gadās, ka dienas ritms ir ļoti pamainījies, tādēļ ēst sanāk varbūt tikai vienu reizi dienā. Tas ir nosacījums arī tam, ka viņš neuzskata sevi par veselīga, bet gan alternatīva dzīves veida piekritēju.

Ēstuvēs rindas garas

 Nenoliedzami ir arī cilvēki, kas vienkārši vēlas labi paēst, nepievēršot uzmanību tam, kā šis ēdiens ir tapis, ar cik kalorijām viena porcija tobrīd papildinās ķermeni un cik liela taukaudu “riepa” pēc laika parādīsies uz gurniem. Tādēļ, ja vien maciņš ir pietiekami biezs un darbdienas vidū moka kārtīgs izsalkums, dodas uz kādu no tuvākajām sabiedriskās ēdināšanas iestādēm. Alūksnē tās ir vairākas – ja laika mazāk, stāvam rindā un pasūtām ēdienkartē redzamo, tobrīd kārotāko maltīti, ja esam vaļīgāki, iegriežamies kafejnīcā, kur oficiante apkalpos pie galdiņa, atnesot izvēlēto pasūtījumu. Ja tomēr dziļi piesnigušā un puteņainā ziemas dienā negribas mērot ceļu līdz ēstuvei, ņemam rokās telefona klausuli un savu pasūtījumu izdarām pa tālruni, lai jau pēc nepilnas pusstundas garšīgas pusdienas smaržotu turpat biroja telpās.

 Lai gan aptaujā cilvēki norāda, ka izvēlas ēst mājās, pilsētas ēstuvēs pusdienas laikā izsalkušo rindas ir garu garās. Kādi ir šo cilvēku ēšanas paradumi, jautāju kādas sabiedriskās ēdināšanas iestādes darbiniecei, kura savu vārdu laikraksta slejās lūdza neizpaust.
 “Atsevišķi cilvēki mūsu ēstuvē iegriežas jau no rīta, kad tā tikko atvērta. Te ar pankūkām un kafiju mielojas starppilsētu maršrutu autobusa šoferi, citi vēlas iebaudīt vēlās brokastis,  jautājot pēc omletes. Pa kādam cilvēkam divreiz dienā nāk pēc ēdiena, ko nest uz mājām vecajiem ļaudīm, kas paši netiek, bet šim nolūkam gada laikā atvēl vairāk nekā tūkstoti eiro naudas. Vēl citi nāk agrajās pusdienās, kad maltītei jau izvēlas, piemēram, miežu vai zirņu biezputru, gaļu ar piedevām. Cilvēki un viņu vēlmes ir dažādas,” savus novērojumus atklāj darbiniece.

 Pusdienas laiks sabiedriskās ēdināšanas iestādēs ir visai nosacīts jēdziens, jo tas ilgst, sākot no pulksten 11  līdz pat 16 – 17. Pusdienot šeit izvēlas gan vietējie iedzīvotāji, gan viesstrādnieki un iebraucēji. “Pusdienās visi lielākoties ieturas kārtīgi. Vispieprasītākais ir kartupeļu biezenis, tad fritētie vai vārītie kartupeļi ar gulaša mērci, ar Kurzemes vai aknu strogonovu. Otrajā vietā varētu ierindot maltās gaļas izstrādājumus – kotletes, šniceles – nākamā pieprasītākā ir vistas gaļas karbonāde, lai gan šo izvēli, iespējams, iespaido arī izstrādājuma cena, kas ir zemāka nekā cūkgaļas karbonādei. Pa retam tiek pasūtīta arī zivs ar dārzeņiem, ko lielākoties izvēlas sievietes, bet arī reti. Ļoti iecienītas ir zupas, un tām arī cena, kā uzskata klienti,  ir pieņemama, tās garšo visiem, un dienā regulāri tiek iztukšoti divi lielie virtuves katli.

Cilvēkiem garšo arī saldie ēdieni. Viņi izvēlas vienkāršākos,  klasiskos saldēdienus, tādus, ko savulaik gatavojām mājās kā, piemēram, piena ķīseli, uzputeni. Biezpiena – zemeņu kārtojumam pēdējā laikā gan piekrišana ir maza,” atklāj ēstuves darbiniece.
Viņa atzīstas, ka pati pusdienas ēstuvē cenšas neieturēt, jo tas sanāk dārgi. “Parasti ēstuvē pusdienās tiek kombinēta zupa un saldais ēdiens vai otrais ēdiens un saldais. Tas nozīmē, ka ģimenē katrs pieaugušais pusdienām iztērē trīs līdz četrus eiro, launagā darbā izdzer vēl kafiju ar kādu našķi, bet vakarā visa ģimene gatavo vakariņas, tad dienā pārtikai nākas iztērēt ievērojamu naudas summu. Ja cilvēks dzīvo viens un pusdieno sabiedriskās ēdināšanas iestādē, izdevumi nav tik lieli,” rēķina darbiniece.
 
Atcerēties par savu veselību

“Zāļu pret aptaukošanos nav! Ir tikai viens ceļš kā risināt šo jautājumu – mācīties ēst pareizi un savienot pareizu ēšanu ar fiziskām aktivitātēm, pilnvērtīgu miegu       astoņas līdz deviņas stundas dienā, saules un ikdienas svaiga gaisa peldēm. Diemžēl pat pirmo – pašu vienkāršāko punktu – pareizu ēšanu – cilvēki nepilda!” atzīst pazīstamais gastroenterologs Anatolijs Danilāns. “Manas lekcijas klausās un apmeklē ļoti daudzi, pēc lekcijām nāk klāt sievietes, arī jaunas meitenes un sūdzas, ka nekādi nevarot atturēties no saldumiem... Ir cilvēki, kam cukurs patiešām kaitē – izveidojusies  “muca ap vēderu”, aknas aptaukojušās... Un tādu ir daudz, viņi pat sevi neuzskata par slimiem, kaut gan uzņemtie liekie ogļhidrāti jau nogulsnējušies taukos, pārvērtušies “sliktajos”  taukos, kas bojā aknas, asinsvadus, palielina arī risku saslimt ar vēzi. Kā rāda statistika – visbiežāk ar gastroeneteroloģiskajām onkoloģiskajām saslimšanām slimo tieši tie, kam kuņģa un zarnu trakts ir pārpūlēts, tātad tie, kas par daudz ēd. Tāpēc pirmais un svarīgākais solis ir – attiekties no daudzajām kilokalorijām un ogļhidrātiem. Jeb vienkāršiem vārdiem sakot – mazāk jāēd,” norāda A. Danilāns.

 Uzklausīt padomus jau ir viegli, bet vai tikpat viegli izpildīt? Ko darīt tad, ja gadu gaitā jau ir izveidojušies paradumi, kurus ir tik grūti mainīt? Ģimenes ieradumi vakaros sanākt uz kopīgām vakariņām, kārtīgi paēst un pārrunāt dienas notikumus ir vai katrā mājā. Kā lauzt tradīcijas?

 Tomēr uztura speciālisti atgādina atcerēties par savu veselību,  jo zema ogļhidrātu satura pārtika ne tikai palīdz zaudēt svaru, bet arī uzlabo atmiņu un atmiņas spējas, attīra asinis un samazina holesterīna līmeni, tai piemīt arī  pretiekaisumu  efekts. Zinātnieki jau sen ir norādījuši, ka kaloriju daudzuma samazināšana uzturā plus porcijas daudzuma samazināšana labvēlīgi ietekmē vecuma slimību attīstības apturēšanu un ievērojami samazina to smagumu.

Citu datumu laikraksti

  • Atzīmē novada desmitgadi

    Atzīmē novada desmitgadi

    Atzīmējot Alūksnes un Apes novadu desmitgadi, Alūksnes pilsētas bibliotēka sadarbībā ar Alūksnes un Apes novadu vēstures skolotāju apvienību rīko...

  • Pieņēmis jaunu izaicinājumu

    Pieņēmis jaunu izaicinājumu

    No šīs nedēļas, 4. februāra, Alūksnes novada pašvaldības aģentūrai “Spodra” ir jauns direktors – Gatis Spudiņš. Atkārtotajā konkursā uz vakanci bija...

  • Alūksnieši – labākie kultūras vērtību pārzinātāji

    Alūksnieši – labākie kultūras vērtību pārzinātāji

    Turpinās no 1. lappuses “Kultūras kanons manā skolas somā” ir ikgadējs Latvijas Kultūras akadēmijas konkurss. Tā fināls notika Latvijas Nacionālajā...

  • Aktivitāte noplakusi

    Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “Alja” pagājušajā piektdienā aicināja uz tikšanos, lai skaidrotu, kādā veidā tiks organizēta saistošo noteikumu...

  • Paraudzīties citām acīm

    Kā viedi māca kāda krievu filmu klasikas veterāne “Likteņa ironija jeb vieglu garu” - veco nojaukt var ātri, bet jaunu radīt tik ātri nevar. Par to...

  • Darbu uzsāk brokeris

    Februārī Vidzemes reģionā darbu uzsāk uzņēmējdarbības inovāciju atbalsta speciālists jeb brokeris – pirmais no septiņiem šādiem speciālistiem...

  • Alūksne īsumā

    Iespēja darba meklētājiem Nodarbinātības valsts aģentūras Alūksnes filiālē uz 30. janvāri reģistrētas šādas vakances: Alūksnē – konditors,...