2. decembrī adventes vainagā iedegsim pirmo sveci
Klāt adventa laiks!
Klāt adventa laiks,
Mēs paceļam savas galvas,
Jo pestīšana nāk!
Dievs mūs sveicina
Ar savu žēlastību.
Mūsu adventa ilgas, mūsu lūgšanas ir:
Lai tas Kungs nāktu pie mūsu tautas, ienāktu mūsu pilsētā,
Ienāktu katrā ģimenē vēl pilnīgāk, vēl svētīgāk
Nekā līdz šim!
Adventa laiks skubina aizmirst,
Kas tagad notiek ar mums,
Jo Ziemassvētku gaidām piepildīts!
Decembra plecos
Adventa vaiņagā sveces deg.
Dzeru šo svētumu,
Tumšā, aukstā un garā diena
No jauna aust, Gaismu ceļā sviež!
Jau ceriņos ir jauni pumpuri
Un dzīvība tur nākamībai plaukst.
Jau baltais miers ar baltu krūzi steidzas
Un visiem dos, kurš prasīs dzert.
Es piestāšos pie krusta koka
Un slāpes veldzēšu no Mūžības.
Par mīlestību
Mīla nav vārda spēle,
Arī ne cilvēku spēle.
Mīla ir dota no Dieva,
Un tā ir mūžīgā spēle.
Es redzu ar acīm,
Un tās mani pieviļ.
Es redzu ar sirdi,
Un man atvērās acis.
Divi cilvēki nav nekas.
Divu cilvēku domas jau ir kaut kas.
Kad divi cilvēki mīl -
Pasaule uzzied.
Šaubas
Tavā pagalmā atradu skaidu
Un spēlēju uvertīru.
No tumsas izlēca kaķis
Un iededza spožas dzirkstis.
Spēle pārtrūka.
Klusums bija pārāk liels.
Man radās šaubas par tevi -
Vai tikai tu esi tu?
Laimes atslēdziņa
Laimes atslēdziņu saujā
Turi, draugs, un vienmēr taujā:
,,Kur ir manas īstās mājas,
Kur es rītos aušu kājas?’’
Laimes atslēdziņu saujā
Turi, draugs, un vienmēr taujā:
,,Kur ir mana mīlestība,
Vai tā pati labestība?’’
Laimes atslēdziņu saujā
Turi, draugs, un vienmēr taujā:
,,Vai ir dzīva sirdsapziņa,
Tēvu, tēvu valodiņa?’’
— Ieva Pētersone
