Jau ceriņos ir ziemas pumpuri, bet dzīvība tur nākamībai plaukst.
***
Jau ceriņos ir ziemas pumpuri,
Bet dzīvība tur nākamībai plaukst.
Tie sačukstas par pavasara
ziediem
Un to, ko ziema dos ar pirkstiem
liegiem.
Bet baltais miers ar baltu krūzi
staigā,
Tas visiem dod, kas prasa dzert.
Es piestājos pie krusta koka
Un slāpes veldzēju no Mūžības.
Mazliet ar ironiju par dzīvi
No pašu drēbēm nav nekas.
Viss pirkts un gādāts humpalās.
Vai tas ir mētelis vai kažoks,
Ādas jaka, balināta fraka.
To lepni rādām radiem, draugiem
Un citiem tādiem pašiem faniem-
jo pirkts nav veikalā, ne tirgus
placī,
bet gādāts humpalās, gandrīz kā
ārzemēs -
Lepni dzīvojam. Nekas.
Novēlējums
Un atkal viens gads
dzīves lappusēs mests,
lai tas ir šaurs,
bet nav caurs.
Vienalga kāds,
lai cerīgs ir tavs skats,
Un optimisms līdzi nāk kā rads.
***
Vasaras asara
no saules nobirusi,
miglā nosalusi,
pie rūts pielipusi,
sniegpārslā pārtapusi.
Man uz skropstas uzkritusi -
Varavīkšņu vasarā palikusi.
***
Diena aizgāja domīga
Sarma kokos neizkusa
Cilvēks palika dārzā
Un pārvērtās sniega rozē...
Cik ilgi vēl?
Cik ilgi vēl,
Tu jautā klusi, būs šī nakts,
un skaties uz rīta pusi,
kur debesis bālē un tumši mākoņi
skrien tālē
Cik ilgi vēl,
Tu jautā klusi, šī pasaule
vēl pelēcībā grims un padevības
purvā stigs.
Cik ilgi vēl, tu savai sirdij jautā,
bet klusē debesis un diena
iegrimst kaunā.
