Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pārdomas par Alūksnes slimnīcas nākotni

Vēlos dalīties savās emocijās, pārdzīvojumos un domās ar kādu, kam tas liks aizdomāties. Nemaz nezinu, kam šis raksts ir adresēts - alūksniešiem, deputātiem, Latvijas iedzīvotājiem, veselības ministrei, Pasaules Bankas pētnieku komandai. Nezinu… Tomēr ceru, ka tas atradīs adresātu, kas spēs mainīt esošo situāciju.
Šis būs pārdomu stāsts par to, kas pēdējā laikā notiek mūsu valstī. Pamatā tas būs par veselības nozari, plānotajām reformām un kaut ko citu.
Esmu dzimis alūksnietis, savas pilsētas, novada un valsts patriots, tādēļ mans stāsts būs par lietām un notikumiem, kas skar šo vietu.
Kopš Pasaules Bankas pētījuma atspoguļošanas sabiedriskajos medijos, ir skaidri saprotams, ka reformas veselības aprūpē Latvijā būs. Viens no šī pētījuma scenārijiem paredz, ka Alūksnes slimnīcā likvidēs 24 stundu neatliekamo palīdzību, tanī skaitā traumatoloģiju, to pārvirzot uz “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienību”. Taču šeit rodas jautājums, kādēļ tas tiek darīts, ja katru gadu Alūksnes slimnīcā tiek izpildītas valsts noteiktās kvotas un ir to trūkums, kas liedz pacientiem saņemt ārstēšanu. Kādēļ tas tiek darīts, ja Alūksnes slimnīcā sniedz akūto palīdzību traumatoloģijas un ortopēdijas pacientiem no plašas teritorijas, kas sevī iekļauj gan Balvu, gan Gulbenes novadus?
Otrs scenārijs, kas izriet no pētījuma, ir vēl dramatiskāks. Alūksnes slimnīcu, kas pašreiz sniedz diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību, plāno pārveidot par dienas aprūpes centru, tādējādi liedzot šo pakalpojumu Alūksnes novada iedzīvotājiem. Tiek gan norādīts, ka 50 % no pakalpojuma pārņems Balvu slimnīca, bet otrus 50 % - Madonas slimnīca, kas, kā tiek skaidrots pētījumā, ir sasniedzamības robežās.
Vārdu sakot, cenšas Alūksnes slimnīcu slēgt un samazināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Alūksnes un Apes novada iedzīvotājiem. Veselības ministrija kā vienu no prioritātēm izvirza pieejamību medicīnas pakalpojumiem, bet par kādu pieejamību mēs varam runāt, ja slimnīcas, kas atbilst 3.līmenim, atrodas vairāk nekā 120 kilometru attālumā (Rēzekne, Valmiera)? Protams, ir “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” un Madonas slimnīca, taču kādēļ Alūksnes novada iedzīvotājam pēc reformas būtu jādodas 50-120 kilometru attālumā uz slimnīcu, lai saņemtu jebkādu neatliekamo palīdzību, kuru viņš varēja saņemt arī Alūksnes slimnīcā? Arī Pasaules Bankas pētījumā tiek apgalvots, ka Madonas slimnīca ir ģeogrāfiski tuvā attālumā. Var jau piekrist pētniekiem, kas nāk no Eiropas valstīm, kurās ir sakārtota ceļu infrastruktūra un 200 kilometru brauciens ir ikdienišķa lieta. Bet vai tā ir Latvijā? Tas pierāda tikai to, ka šajā pētījumā nav izvērtēti tādi faktori kā ceļu stāvoklis, kas Latvijā būtiski atšķiras no citām Eiropas valstīm. Tādēļ šie 100 kilometri Latvijā Latvijas iedzīvotājam ir sava veida šķērslis, sākot ar slikto un nesakārtoto ceļu infrastruktūru un beidzot ar to, ka viņam vienkārši nav, ar ko nokļūt uz attālo slimnīcu.
Saprotu, ka Veselības ministrija rīkojas pēc Latvijas valsts pārvaldes zelta standartiem. Tos savā laikā ir iesākusi Izglītības ministrija. Proti, tās vietas un iestādes, kuras tiek plānots slēgt, mēs vienmēr renovējam, atjaunojam un uzlabojam, lai varētu tās svinīgi nodot pamestībai. Tā tas bija ar Annas pamatskolu, līdzīgs liktenis gaida vēl citas  pamatskolas. Dažreiz, izvērtējot informāciju sabiedriskajos medijos, atliek secināt, ka mēs priecājamies par katru slēgto pagasta, pilsētas, reģionālo skolu. Jo plāns taču ir izpildīts… Nu kārta ir pienākusi slimnīcām! Kāpēc šis ievads? Alūksnes slimnīca pirms neilga laika tika pilnībā renovēta, uzlaboti vides piesārņotības rādītāji, izremontētas nodaļas un iegādāta jauna aparatūra. Tas tika darīts gan ar Eiropas piešķirto finansējumu, gan arī valsts un pašvaldības. Tādēļ jautājums – kur tas viss paliks? Kurš turpinās maksāt kredītu par paveikto darbu? Un vai tiešām, lai apgūtu viena Eiropas Savienības fonda līdzekļus, mēs drīkstam iznīcināt to, kas ir iegūts ar cita fonda līdzekļiem?
Vēl Alūksnes slimnīca jau kādu laiku ir pieaicinājusi savā pulkā jaunus speciālistus - rezidentus, kas vēl mācās, toties pēc mācību beigām plāno atgriezies darbā Alūksnes slimnīcā. Alūksnes novada pašvaldība šiem rezidentiem piešķir stipendijas, nodrošina samaksu par rezidentūru. Vai kāds ir padomājis par to, kas notiks ar šiem Latvijas iedzīvotājiem, kas velta savu laiku un spēkus izglītībai, medicīnai, lai vēlāk varētu palīdzēt reģiona iedzīvotājiem? Pēc reformas šiem cilvēkiem noteikti lūgs atmaksāt piešķirtās stipendijas, rezidentūras samaksas. Vai tas būs reāli izdarāms? Noteikti, ka nē! Pašvaldība būs zaudējusi savus piešķirtos līdzekļus vairāku gadu garumā. Līdz ar to cietīs arī tās budžets, tādēļ runa nav tikai par slimnīcas slēgšanu. Tam būs lielāka ietekme uz novadu, pilsētu un pašvaldību.
Manā uztverē visas Latvijas pilsētas, reģionus, slimnīcas nevar mērīt pēc vienas mērauklas. Katrai vietai ir sava specifika un īpatnības. Arī šo faktoru acīmredzami Pasaules Bankas pētnieki un Veselības ministrija nav ņēmuši vērā. Alūksnē šī īpatnība ir armija. Alūksnes attiecības ar armiju meklējamas jau pirmās brīvvalsts laikā, kad Alūksnē ilgus gadus bija dislocēts 7. Siguldas kājnieku pulks. Šobrīd Alūksnē atrodas NBS Kājnieku skola. Nerunāšu par Kājnieku skolas funkcijām, tikai teikšu to, ka ir patiess prieks dzīvot pilsētā, kurā joprojām ir dzīvas 7. Siguldas kājnieku pulka ieviestās tradīcijas, kas ļauj sajust to īpašo latvisko dzīslu, kas saistīta ar godu, cieņu, apņēmību… Vēl pirms neilga laika sabiedriskajos medijos varēja lasīt par mācību bāzes “Lāčusils” paplašināšanu, lai atslogotu Ādažu poligonu. Kopējā platība paredzēta apmēram 4000 hektāru. Šis viss lieks aizdomāties par to, vai Pasaules Bankas pētnieki vispār zina, kas notiek reģionos… Vai Veselības ministrija savu reformu plānu ir saskaņojusi ar Aizsardzības ministriju? Uzskatu, ka vietā, kur pastāvīgi ir dislocēta armijas vienība, ir jābūt slimnīcai. Tai ir jābūt Alūksnē, nevis 50 kilometru attālumā Balvos vai Gulbenē, vai 120 kilometru attālumā Madonā. Tai ir jābūt Alūksnē!
Tā kā esmu medicīnas students, man ir bijusi lieliska iespēja pavadīt vasaras Alūksnes slimnīcā kā voluntierim, gūstot zināšanas un mācoties praktisko medicīnu. Tāpēc droši varu teikt, ka uzņemšanas nodaļā lielākā daļa pacientu bieži vien nav no Alūksnes un Apes novada. Tie ir Balvu, Gulbenes un citu novadu iedzīvotāji. Tādēļ ir skaidri saprotams, ka Alūksnes slimnīca apkalpo vairāku novadu iedzīvotājus. Iedomājoties nogriezni, kam ir divi galapunkti (Madona un Alūksne), kā arī viduspunkts (Gulbene), liekas, ka jebkuram loģiski domājošam cilvēkam neliktos pareizi likvidēt kādu no galapunktiem, lai būtu jāmēro attālums līdz viduspunktam vai otram galapunktam. Atņemot Alūksnes novada iedzīvotājiem diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā tas ir paredzēts vienā no Pasaules Bankas pētījuma scenārijiem, rodas jautājums - vai tā nav vēršanās pret 22 000 Latvijas (Alūksnes un Apes novadu) iedzīvotāju? Jo vienmēr, kad tiek apspriests reģionālais plānojums, reformas un citi jautājumi, kas skar būtiskas pārmaiņas reģionos, liekas, ka mūsu (Alūksnes un Apes novadi) nav Latvijas kartēs. Shēmās un kartēs vienmēr redzams tukšums - pakalpojumu, slimnīcu un citā ziņā. Arī Pasaules Bankas pētījumā apskatāmajās kartēs redzams, ka mūsu novads iekrāsots kā tāds, kas ir ārpus sasniedzamības robežām. Jā, mēs esam tālu no galvaspilsētas, no reģionālajām pilsētām, bet mēs esam! Mēs esam Latvijā!
Un nu par vispārīgām lietām. Vairākkārt dzirdot informāciju par izglītības reformu, par to, ka mums jāņem modelis no Somijas, no ekonomiski attīstītām valstīm, aizdomājos… Jā, varbūt kāds modelis ir jāņem no citām valstīm. Tad kāpēc jau ilgstoši mēs nevaram no kādas valsts, piemēram, kaimiņiem igauņiem, pārņemt ceļu infrastruktūras modeli? Paņemam, uztaisām, un cilvēki varēs dzīvot reģionos, doties uz darbu galvaspilsētā pa labas kvalitātes, sakārtotiem ceļiem, bet ne… tikai izglītība un kompetences… Skumji…
Nobeigumā gribu teikt, ka jebkurā diennakts laikā varu apliecināt, ka es savas dzīves lielāko daļu vēlos pavadīt Alūksnē, strādājot Alūksnes slimnīcā, strādājot reģionā! Jā, es vēlos atgriezties Alūksnē pēc aptuveni desmit Rīgā pavadītiem gadiem mācoties (lielākā puse vēl ir priekšā).
Noteikti lielākā daļa, kas šo izlasīs, teiks, ka šis viss ir nekam nederīgs, jo trūkst skaitļu un procentu. Bet es uzskatu, ka mums - Latvijas tautai - jau ir pietiekami daudz burta kalpu, kas no sausiem cipariem un burtiem var izdarīt visneiedomājamākos secinājumus, nemaz nepētot un neizzinot patieso situāciju reģionos. Secinājumus, kam seko rīcība… bieži vien ietekmējot daudzus tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Kādreiz savi lēmumi ir jābalsta ne tikai uz skaitļiem un statistikas, bet gan uz reālo situāciju un notikumiem vietā, kuru centies iespaidot… Es zinu, ka patiesam latvietim sirds ir īstajā vietā un godaprāts vienmēr azotē… Alūksnieti, padomā, vai tiešām pienāks tas brīdis, kad mums slimnīca būs jānosargā vēlreiz… ◆

Citu datumu laikraksti

  • Bērna zobi – vecāku atbildība

    Bērna zobi – vecāku atbildība

    Higiēna, regulāras vizītes pie zobārsta un pareizs uzturs ir galvenie veselas mutes stūrakmeņi, uzsver zobārstes Valentīna Hrikina un Vera Gņedova....

  • Minifutbola čempionātā - bronza

    Minifutbola čempionātā - bronza

    Septembra beigās Balvos norisinājās Latvijas Futbola federācijas Ziemeļaustrumu reģiona minifutbola 7:7 turnīrs, kurā piedalījās arī alūksnieši....

  • Centīsies progresēt

    Pagājušās nedēļas nogalē Lietuvā, Kauņā, trīs dienas norisinājās Pasaules kausa 3.posms velo orientēšanās elites sportistiem, kurā plašā sastāvā...

  • Skolotājs kā draugs 7

    Skolotājs kā draugs

    Bejas pamatskolas sākumskolas klašu skolotāja Lidija Stebere izpelnījusies vislielāko atzinību  Alūksnes un Apes novadu laikraksta “Alūksnes Ziņas”un...

  • Simfoniskā orķestra koncerts un Dailes teātra viesizrāde

    Simfoniskā orķestra koncerts un Dailes teātra viesizrāde

    Oktobris Alūksnē kultūras pasākumos ienesīs izsmalcinātu, klasisku un kvalitatīvu noskaņu. 2.oktobri Alūksnes Kultūras centrā sagaidīsim ar...

  • Kalnu riteņbraucēji noslēdz sezonu

    Ar seriāla “SEB MTB” pēdējo posmu un “Hānjas 100” sacīksti lielākā daļa Alūksnes riteņbraucēju liek punktu šai sezonai. Beidzies viens no Latvijas...