Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pāreja uz D vitamīnu un... ozonu

Vasaras laiku, pabīdot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, pirmoreiz – Pirmā pasaules kara sākumā – noteica Vācija, Lielbritānija, Īrija un Francija. Toreiz mērķis bija taupīt enerģiju.

Vasaras laiku, pabīdot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, pirmoreiz – Pirmā pasaules kara sākumā – noteica Vācija, Lielbritānija, Īrija un Francija. Toreiz mērķis bija taupīt enerģiju.
Lielākā daļa Eiropas valstu vasaras laiku ieviesa septiņdesmitajos gados. Pirmā direktīva, kas saskaņoja vasaras laika sākuma un beigu datumus, stājās spēkā 1981. gadā. Tikai septītajai direktīvai izdevās no 1996.gada noteikt vienotu vasaras laika skaitīšanu bez izņēmumiem – no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Devītā direktīva, ko Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma 2001.gada janvārī, jau balstījās uz daudziem apjomīgiem pētījumiem. Taču, jo pētījumu vairāk. jo argumentu par labu pārejai uz vasaras laiku – mazāk.
Bioritmi pielāgojas divās nedēļās
Vasaras laiku pamatoti vaino bioritmu un miega jaukšanā. Buvē pētījumā atklāts, ka ārstu apmeklējumu skaits palielinās divas trīs nedēļas pēc laikrāžu pagriešanas pavasarī (par 10,9 procentiem), bet mazāks tas ir rudenī (par 8,5 procentiem). Analizējot medikamentu lietošanu, šajā laikā nedaudz palielinās nomierinošo līdzekļu patēriņš (par 12 procentiem), bet samazinās citu zāļu pirkšana. Gala slēdzienā atzīts, ka vasaras laika ieviešanai nav nopietnas ietekmes uz veselību un ka cilvēku pašsajūtas problēmas ir īslaicīgas.
Hronobiologa Reinberga un vācu pētnieka Hasselkusa studijas apstiprināja franču atzinumus: tikai pirmajā nedēļā jāpielāgojas jaunajam laikam, lai labi gulētu, pamostos, piemērotu ķermeņa temperatūru un pieceltos. Pēc divām nedēļām traucējumi pazūd. Leidenes universitātes hronobiologs doktors Kerkofs piebilst, ka arī pēc ilgās izgulēšanās nedēļas nogalēs iekšējais pulkstenis ir izjaukts, tāpēc grūti pamosties katru pirmdienu.
Svarīga ir arī garīgā veselība - katrs, bet visvairāk ziemeļvalstīs, izjūt tumšās sezonas depresiju. Gaismas papildu stunda dod gan šo psiholoģisko veselību, gan fizisko veselību (gaisma veicina D vitamīna sintēzi un ārstē ādu), gan drošības sajūtu. Pēdējā ir svarīga vecākiem vientuļiem cilvēkiem, kā arī bērniem, lai viņi bez pieaugušajiem varētu vakarā iziet un mājās atgriezties gaismā.
Ietaupīto tērē apkurei
Vasaras laiku ES ieviesa, lai taupītu elektroenerģiju, bet lielākā daļa pētījumu uzrāda ietaupījumus par 0 līdz 0,5 procentiem... Pulksteņa rādītāju grozīšanas pretinieku asociācijas, piemēram, Belģijas Asociācija, pret vasaras laiku iebilst, ka lampiņu ietaupītās kilovatstundas arvien vairāk aprij kondicionēšanas sistēmas un apkure drēgnajos rītos. Turpretim Itālijas enerģētikas aģentūras mācēja saskaitīt vairāk ietaupītā – itāļi vasaras laika ietaupījumu (0,3 procenti no valsts patēriņa) pārvērta naudas izteiksmē – 126 miljoni eiro katru gadu.
Vācu doktors Builons izpētījis: 1980.gadā vasaras laika ieviešanas dēļ patēriņu izdevās samazināt par 1,8 procentiem, tas ir, par divām uz vienu stundu izslēgtām 60 vatu spuldzītēm katrā mājsaimniecībā... Ņemot vērā papildu apkuri aukstajos pavasara un rudens rītos, ietaupījums bijis par 0,1 tūkstošdaļu.
ES līmenī holandiešu konsultāciju firma "Research voor Beleid International" saskaitīja līdzīgu ietaupījuma procentu (0,3 procenti), bet, atņemot apkures palielinātās izmaksas, no ietaupītajiem 2,5 miljardiem eiro palika tikai 800 miljoni. Atņemot vēl papildu degvielas izmaksas, kopīgais energoresursu ietaupījums ik gadus ES varot būt vairs tikai 200 miljoni eiro.
Slaukšanas laiku mainīt nedrīkst!
Visvairāk bažu zinātniekiem bija par dzīvnieku veselību un fermeru darba apstākļiem. Vasaras laika pretinieki uzskata, ka zemniekiem pēc pulksteņu rādītāju pārbīdes no rītiem jāceļoties jau tumsā. Turpretim vasaras laika aizstāvji ar pētījumiem pierāda, ka gan cilvēki, gan dzīvnieki jaunajam laikam pielāgojas dažu dienu laikā.
Skoti kā jau ziemeļnieki vienīgie no britu salu iedzīvotājiem sūdzas par neapgaismotiem ceļiem agrajos rītos. Turpretim Eiropas dienvidu valstīs, kur tradicionāli lauku darbus cenšas padarīt līdz karstajai pusdienas saulei, atzinīgi vērtē papildu stundu darbam gaismā. Īpaši par to priecājas Austrijas vīndari, kas vīnogas varot vākt stundu ilgāk.
Austriešu zinātnieki atzīmējuši, ka laika grozīšana izsauc infekcijas saslimšanas slaucamajām govīm, kuras izslauc vēlāk, un rezultātā – samazina izslaukumu. Vācu zinātnieki turpretim vienīgās negatīvās sekas atklāja nevis dzīvnieku, bet gan fermu strādnieku veselībā – agrās celšanās dēļ. Tomēr birokrātiskie pētījumi piemirst pašu galveno: stundas grozīšana zemniekiem nenozīmē neko – kad jānovāc raža, to veic atkarībā no klimatiskā laika, nevis no pulksteņa vai valdības noteiktā darba laika. Tad īstens saimnieks pulkstenī neskatās.
Mašīnas saules gaismā ražo ozonu
Lai gan šķiet, ka vasaras laiks nevar ietekmēt vidi, tomēr zinātnieki atklājuši kaitīgo izmešu netiešo iedarbību. Jo gaisma ilgāk, jo cilvēki vairāk brauc ar automašīnām. Zinātnieki ir pierādījuši, ka saules starojuma mijiedarbībā mašīnu izplūdes gāzes atmosfēru piesārņo daudz vairāk. Gaismā mašīnu izplūdes gāzes vairāk veido ozonu un peroksiacetilnitrātu. Tumsā ozons neveidojas.
Briseles Brīvās Universitātes doktors Heks pētījumos pierādījis, ka vasaras laika ieviešana mudinājusi cilvēkus vairāk pievērsties atpūtai izbraukumos. Papildu stunda no rīta iedevusi papildu stundu vakarā, kas rada pat satiksmes sastrēgumus pilsētās pēc darba. Šajā laikā viņš novērojis ozona koncentrācijas palielināšanos par 3,3 procentiem. Franču pētnieks Dešo konstatējis ozona līmeņa palielināšanos par 10 procentiem viscaur Francijā un vēl lielāku Parīzē. To apstiprina Nolē pētījumi: viena saules gaismas stundas atņemšana ļautu ozona daudzumu samazināt par 10 procentiem, bet gaismas radīto oksidantu daudzumu – uz pusi.
Vairāk izklaides un ceļojumu
ADAS pētījumi Lielbritānijā skaidri pierādīja, ka papildu stunda vakarā palielina sporta un atpūtas aktivitātes brīvā dabā par 25 līdz 30 procentiem. Skeptiskākie ACHE pētījumi norāda, ka atpūtas vietas neņem vērā papildus stundu un slēdz ātrāk (restorāni, izklaides vietas). Šī iemesla dēļ karojošā opozīcijā nonākušas arī vācu tūrisma firmas ar restorānu īpašniekiem. Vācijas likumi krodziņus zem klajas debess ("Biergärten") pieprasa slēgt jau desmitos vakarā, lai troksnis netraucētu pilsētniekiem iemigt. Bet pēc vasaras laika tūristi tikai ap deviņiem dodas pasēdēt ārpus telpām. Tik īss iedzeršanas laiks rada pretēju ekonomisku efektu...
Holandiešu Darba devēju asociācija uzskata, ka vasaras laiks pagarina izklaides vietu darba laiku par 10 procentiem, kas, pārvēršot naudas izteiksmē, dotu 22,5 miljonu eiro papildu apgrozījumu. Viesnīcu un restorānu apgrozījums palielinās par pieciem procentiem (13,5 miljoniem), kas kopumā sektoram dod palielinājumu par trīs procentiem un rada 500 papildu darba vietas. Tādējādi ekonomiskais efekts skaidri parādās nevis elektroenerģijas taupīšanā, bet gan izklaides industrijas ienākumos.
Aizmieg pie stūres un kavē lidmašīnu
Doktors Kerkofs izanalizēja, cik nelaimes gadījumu septiņu gadu laikā varētu attiekties uz aizmigšanu. Seši procenti no visiem nelaimes gadījumiem saistīti ar piemigšanu, un tie nedaudz palielinās dažās nedēļās aprīlī un novembrī. Vislielākās izmaksas saistītas ar transporta grafiku pārstrādāšanu. Francijā visas transporta kustības pārprogrammēšana prasot apmēram 1,5 miljonus eiro katrā laika pārbīdes reizē.
Secinājumi: lai ir, kā ir
Katram argumentam ir pretarguments. Visu, kas ietaupīts apgaismojumam, notērē apkurei no rītiem un kondicionēšanas iekārtām pusdienlaikā. Vasaras laiks jauc bioritmus, bet dod drošības sajūtu un laiku vakaros. Lauksaimniekiem tas it kā dod vairāk stundu, bet govīm – vairāk iekaisumu tesmeņos. Kas vietējam tūrismam dod ienākumus, tas starptautiskajiem pārvadātājiem nes zaudējumus. Videi mazāk piesārņojuma no rīta, bet vairāk vakarā... Kaut arī daudzie pētījumi un analīzes nepierāda pārliecinošu vasaras laika ekonomisko un sociālo efektu, ES dalībvalstis atbalsta vasaras laika režīmu. Kopējais tirgus, transporta tīkli un telekomunikācijas vairs neļauj kaut vienai citādi skaitīt laiku.
No 2002.gada vasaras laiks sākās pilnīgi visās dalībvalstīs vienlaikus marta pēdējā svētdienā pulksten vienos pēc Griničas laika. Pēc laiku sajukumiem beidzot arī visas trīs Baltijas valstis uz vasaras laiku pāries reizē. Un 30.martā diennaktī būs tikai 23 stundas.

Citu datumu laikraksti

  • Atcerēties, atgādināt, pieminēt

    1949.gada 25.marts ir viens no traģiskākajiem datumiem Latvijas valsts un tautas vēsturē, jo tika izpostītas tūkstošiem cilvēku dzīves, sagrautas...

  • 10 iemesli, kāpēc viņš nezvana

    Žurnāla "Sieviete" marta numurā lasiet: Ģirts Ķesteris - atklāti par sevi.Žurnāla "Sieviete" marta numurā lasiet: Ģirts Ķesteris - atklāti par sevi;...

  • Palīdz izvēlēties

    Žurnāls "Deko" martā: stāsta par priekšnamu - kas liecina par saimnieka kārtības un stila izjūtu, kā arī par tā finansiālajām iespējām.Žurnāls "Deko"...

  • Cepts lasis ar piedevām

    Lasi uzskata par vienu no vērtīgākajām zivīm. Un ne velti. Kālija daudzums laša gaļā pārsniedz jebkura cita pārtikā lietojama ūdens iemītnieka gaļā...

  • Kritizē Amerikas prezidentu

    Kanādas valdības ministrs apsūdzēja ASV prezidentu Džordžu Bušu starptautiskās sabiedrības pievilšanā, uzsākot militāro triecienu Irākas...

  • Ievēros militārpersonu brīvprātības principu

    Saeima naktī uz ceturtdienu ārkārtas plenārsēdē pieņēma lēmumu, kas definē Latvijas nostāju Irākas krīzes risināšanā, ļaujot Nacionālo bruņoto spēku...