Saulainā 10.augusta novakarē baroka nosvērtās un klasicisma vienkāršās un skanīgās mūzikas pavadībā notika alūksniešu un pilsētas viesu sanākšana vienuviet atjaunotā Pomonas tempļa un restaurēto apaļās strūklakas “Katrīnas bļoda” un ovālās strūklakas “Turku avots” atdzimšanas svētkos Alūksnes muižas parkā.
Vēstures pēdas mūsdienu Alūksnē
Alūksnes muižas parks kā vienots ansamblis ir sevišķi izceļams pilsētas simbols – tas atgādina par Fītinghofu dzimtas atstāto mantojumu, mīlestību pret ainavisku un koptu vidi, izsmalcinātu gaumi. Fītinghofu dzimtas ceļš no 14.gadsimta līdz pat šai dienai ir nesaraujami saistīts ar mazu pilsētu Latvijas ziemeļaustrumos.
“Alūksnes ezera krastā, starp pašreizējo pilsētas teritoriju un iekšezeru krāšņi ieskāvies muižas parks. Tā ainavu papildina dažādi arhitektoniskie veidojumi – paviljoni, tempļi, strūklakas, statujas, obelisks. Tie priecē gan alūksniešus, gan pilsētas viesus,” atklājot atvēršanas svētkus, klātesošos sveica Alūksnes muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Jolanta Baldiņa un muzeja direktore Diāna Pelaka, kuras iejutās baronešu tēlos.
Būs arī Pomonas statuja
Lai gan atklāšanas svētkos sanākušajiem bija iespēja uzzināt detalizētu ieskatu vēstures lappusēs saistībā ar visa muižas parka pastāvēšanu gadsimtu garumā, kā arī uzzināt daudz vērtīga par visiem trim atklāšanas objektiem, Pomonas templis izpelnījas galvenā svētku objekta statusu, jo tika nevis restaurēts, bet piedzīvoja atdzimšanu vārda vistiešākajā nozīmē.
Pomonas templis jeb Ganiņu paviljons ir bijusi viena no nozīmīgākajām mazās arhitektūras formām, kas laika gaitā zudusi. Tas celts 18.gadsimta otrajā pusē, klasicisma stilā. Tempļa iekšpusē uz neliela postamenta bijusi novietota romiešu dārzkopības dievietes Pomonas statuja no marmora. Uz paviljona kolonnas pārsedzes iegravēts teksts franču valodā: “Kas mīl dabu, tas mīl arī tikumu.”
Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere, kura rūpējās ne tikai par projekta īstenošanu, bet arī darbu norisi ikdienā, klātesošajiem pastāstīja par nākotnes plāniem. “Kopā ar arhitektu Laimoni Šmitu nākamajā sezonā plānojam Pomonas templī uzstādīt Pomonas statuju, kāda arī vēsturiski tur ir atradusies. Domāsim un gādāsim, lai tas arī izdodas,” pauda S.Adlere.
Atjauno par pašvaldības finansējumu
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis pauda cerību, ka atklāšanā sapulcējušies tie alūksnieši, kuri vienmēr atbalsta to, ko pašvaldība īsteno. “Ceru, ka jūs arī turpmāk mūs atbalstīsiet un neteiksiet, ka iedzīvotāju godīgi nopelnītā nodokļu nauda tiek izmantota neatbilstošiem mērķiem,” pauda A.Dukulis.
Pomonas tempļa atjaunošanas izmaksas ir 53 848,52 eiro, apaļās strūklakas restaurācijas izmaksas – 12 434,23 eiro, ovālās strūklakas restaurācijas izmaksas – 12 998,93 eiro. “Visi objekti atjaunoti par Alūksnes novada pašvaldības finansējumu,” norāda S.Adlere, piebilstot, ka atklāšanā redzamais objektu izgaismojums netiks nodrošināts ikdienā, jo Alūksnes muižas parku plānots atjaunot kā autentisku muižas parku. Savukārt pie ovālās strūklakas ierīkoti jauni apstādījumi un dobe ar parka rozēm.
Vieta, kas priecēs gadiem
J. Baldiņa uzsvēra, ka ieguldītais ikdienas grūtais darbs ir apjaušams retāk nekā tie prieka brīži, kad tiek atklāts kāds jauns objekts. “Alūksnes muižas parka atjaunošanas darbi vēl turpinās, taču, lai nonāktu pie tik brīnišķīga rezultāta, ir ļoti daudz jāstrādā arī pie plānošanas, dokumentu sagatavošanas un tā, lai šie objekti priecētu daudzus gadus un mēs varētu ar tiem lepoties,” uzsvēra J. Baldiņa. Tāpat viņa izteica cerību, ka nākotnē Pomonas templis var kalpot par svinīgu vietu kāzu ceremonijām, kā tas jau notiek pie Aleksandra paviljona.
Vairākkārt izskanēja pateicības projektā un atjaunošanas darbos iesaistītajiem. Būvprojekta izstrādātājs ir SIA “Arhitekta L. Šmita darbnīca” ar komandu, darbus veica SIA “Būvfirma INBUV” un restaurators, darbu vadītājs - Juris Pavlovs. SIA “ACK būve” betonēja pamatus, mūrēja sienas, uzlika jumtu un veica citus darbus. Tāpat atzinības vārdus saņēma arī Alūksnes novada pašvaldības būvinženieris Rolands Veics. Vilnis Ikers ar komandu bija atbildīgi par labiekārtošanas darbiem. Par īpaši romantisku noskaņu papildus apgaismojumam, kas vakara nokrēslā aizvien spilgtāk izcēla arhitektūras objektu aprises un reljefu, pateicības vārdus saņēma Una Tomiņa, kura atklāšanā ģitāras un balss izpildījumā atskaņoja pašsacerētas, kā arī Latvijā un pasaulē zināmas melodijas, radot patiesi mierpilnu, parka atmosfērai piestāvošu gaisotni. Savukārt apgaismojums, kurā dominēja maigi un silti toņi, tika nodrošināts, pateicoties gaismotājiem – Jurijam Marinovam ar komandu, kā arī Alvitam Grīvniekam, kura vārds jau sen saistāms ar brīnišķīgi izgaismotajām strūklakām Alūksnē un citviet.
Septembrī atklās mauzoleju
“Manā profesionālajā praksē šis objekts ir īpašs ar to, kas tas ir pirmais, ko esmu būvējis no pamatiem līdz jumtam. Visiem iepriekšējiem ir bijusi restaurācija, kur jau kaut kas ir, kur mums ir tikai jāpapildina kaut kas zudis vai atjaunojams pēc vēsturiskajām līdzībām. Bet šeit bija zudis pilnīgi viss – vienīgā informācija bija fotoattēli un arhitekta izstrādāts projekts. Balstoties uz projektu un citām tehniskām lietam, tapa šī necilā, 3x3 metrus lielā mājiņa, kura man patīk. Protams, lai arī neliels namiņš – tas nozīmē komandas darbu, paldies visiem! Tādējādi tas nav tikai mans darbs – tas ir mūsu darbs. Paldies arī parka apmeklētājiem, kuri, diendienā staigājot garām, uzmundrināja. Dubults prieks ir man, ja ir prieks jums, ka mums kopā viss ir sanācis un esam laimīgi,” pateicās J.Pavlovs.
Parka atjaunošanas darbi vēl ritēs līdz rudenim, kad septembrī varēs doties uz Fītinghofu dzimtas mauzoleju, kas arī uzskatāms par vienu no krāšņākajām parka pērlēm un jau drīzumā piedzīvos restaurācijas noslēgumu un atklāšanas svētkus.
— Teksts un foto: Žaklīna Stricka
