Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pārrobežu sadarbībai trūkst kopēju projektu

Latvijas Ārpolitikas institūta konferencē “Latvijas austrumu pierobeža: iespējas pārrobežu sadarbībai ar Krieviju” secināts, ka galvenās sadarbības formas ir semināri, tikšanās un diskusijas, bet nav kopēju sadarbības projektu.

Latvijas Ārpolitikas institūta konferencē “Latvijas austrumu pierobeža: iespējas pārrobežu sadarbībai ar Krieviju” secināts, ka galvenās sadarbības formas ir semināri, tikšanās un diskusijas, bet nav kopēju sadarbības projektu.
“Ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā ir veikti pētījumi. Otrpus robežai aptaujāti valdības un pašvaldību pārstāvji, kā arī uzņēmēji un iedzīvotāji par sadarbību pēc mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Vairums aptaujāto uzskata, ka tā uzlabosies. Vienīgi uzņēmēji pieļauj, ka tā būs grūtāka, jo informācija liecina, ka ES palielinās birokrātija,” stāsta Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Ceļmillers.
Konferencē atzīts, ka robežas ar Krievijas Federāciju noteikšana un vīzu režīma ieviešana būtiski ietekmējusi lielas daļas pierobežas iedzīvotāju ikdienas dzīvi, jo ir apgrūtināti personīgie sakari ar radiem un draugiem otrpus robežai. Tāpat apgrūtināti ir ekonomiskie kontakti un uzņēmējdarbības tirgus iespējas Pleskavas apgabala tirgos. Aptaujas dalībnieki atzinuši, ka lielākas problēmas ir radītas Krievijas pusē. Tās saistītas ar to, ka vietējām pašvaldībām nav tiesību lemt par sadarbību ar Latvijas vai Igaunijas rajoniem, kas ietilpst Pārrobežu sadarbības padomē. Pleskavas apgabala administrācija ir ieinteresēta sadarboties ar Latviju vai arī ar valsts lielākajiem centriem - Rēzekni, Valmieru, Rīgu, apejot pierobežu. J.Ceļmillers norāda, ka apgabala administrācija ir Krievijas valsts struktūra, tomēr tai nebūs iespēju slēgt starpvalstu līgumu.
“Tagad Krievijas pusē ir izveidota organizācija Eiroreģiona veidošanai. Pārrobežu sadarbības padomes dalībnieki no Latvijas un Igaunijas ir uzaicināti uz tikšanos Pleskavā. Veidojas sadarbība vairākos kopējos projektos. Tas nozīmē, ka ir jūtamas pozitīvas izmaiņas sasvstarpējās attiecībās,” secina J.Ceļmillers. Ja izdosies reģistrēt Eiroreģionu, tad tas varēs saņemt ES finansiālu atbalstu.
Ārpolitikas institūta veiktā ekspertu aptauja liecina, ka 91 procents aptaujāto ir pārliecināti, ka pēc Latvijas iestāšanās ES robeža būs “stiprāka”. Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto domā, ka abu valstu robežu šķērsot būs sarežģītāk, bet vairāk nekā puse prognozē, ka vieglāk.

Citu datumu laikraksti

  • Rotaļas turpinās

    Pirms nepilna mēneša Latvija teica jāvārdu Eiropai. Var likties, ka atpakaļceļa nav, nenovēršama ir eiropeisko labumu un nesmukumu ienākšana mūsu...

  • Ir vērts iepazīt kaimiņzemes neparasto šarmu

    Gudri ļaudis saka, ka Igauniju vajag sākt aplūkot no paugurainās dienvidu puses. Tās daba un klimatiskie apstākļi ir gandrīz tādi paši kā pie mums -...

  • Kolekcionē krūzes un senlaicīgas lietas

    Trapeniešu Lanas un Zigurda Safranoviču vaļasprieks jau četrus gadus ir krūzīšu kolekcionēšana. Viņi lepojas ar vairāk nekā 70 dažāda izmēra un...