Pārsteidz atrasto darbarīku daudzums

Alūksnes Pilssalas Dienvidu tornī drīzumā noslēgsies arheoloģiskie izrakumi. SIA “Archeo” darbinieks, ekspedīcijas dalībnieks Uģis Urtāns norāda – vēl atlicis neliels laukums, ko izpētīt. Arheologu mērķis ir izrakt slāni līdz pirmā stāva grīdai.

Ļoti daudz atradumu
“Alūksnes Ziņās” jau esam rakstījuši, ka līdz šim Dienvidu tornī atrastas dažādas būvdetaļas: divu veidu dakstiņu fragmenti – klostertipa un mēles tipa, Latvijā tas ir aptuveni 16.gadsimts. “Daudz ir militāra rakstura atradumu – granātas daļas, lodītes. Saimniecības priekšmeti – dzirkles, nazīši, atslēgas un slēdzenes mehānisms, grebji, cirvji, sirpis, veseris, lāpstas daļa,” stāsta U.Urtāns un piebilst, ka lielākais pārsteigums bijis atrasto darbarīku skaits. “Visjaunākie mūsu atradumi ir kalti, trīs cirvji, dažādi kapļi un grebjamie. Tas apliecina, ka jau senatnē darbarīkam bijusi liela vērtība,” viņš saka.
Neskaitot naglas un keramiku, Dienvidu tornī līdz šim atrastas 317 vienības. “Varam gaidīt vēl kādus atradumus, bet to ir grūti prognozēt. Ceram, ka būs kādas jaunas liecības. Ir ļoti daudz keramikas atradumu un dažādu kaulu. Atradām arī dzīvnieka kaulus – tie gandrīz visi ir saglabājušies. Pēc šiem atradumiem var spriest, ka Dienvidu tornī notikusi aktīva saimnieciskā dzīve. Ir ļoti daudz mazu detaļu un priekšmetu – monētas, sakta, spēļu kauliņi, uzpirksteņi, vitrāžas fragmenti, sprādzes,” informē U.Urtāns. Bieži esot ekspedīcijas, kad ir tikai daži atradumi, bet šī neesot tā reize. “Esam patīkami pārsteigti! Atradums viens pats nav ar tik lielu vērtību. Būtisks ir konteksts,” viņš saka.

Atklājēja prieks
Arheoloģija pēc būtības ir destruktīva metode - tas, ko arheologi izpēta, otru reizi vairs nav izdarāms. “Viss jādara ļoti detalizēti un ar lielu bijību. Slāņi, kurus atrokam, pēc tam tiek sajaukti, informācija vairs nav tik nolasāma,” stāsta U.Urtāns un piebilst, ka arheoloģijas burvīgākā lieta ir tā, ka nekad nevar zināt, kā būs. “Vienmēr ir atklājēja prieks, ka konkrētais priekšmets bijis zemē gadu simtiem, un nu ir iespēja paņemt to rokās. Man ir paveicies, jo strādāju darbu, kas man patīk un aizrauj, liek būt kustībā un daudz domāt,” uzsver U.Urtāns.
Process, līdz atradums nonāk, piemēram, muzejā, ir ļoti ilgs un sarežģīts. “Šeit, Alūksnes Pilssalā, notiek tikai sākums, kam seko “rakstāmgalda posms”, kurš bieži vien ir divas trīs reizes ilgāks par meklēšanu. Piemēram, monēta nonāk pie numismāta, kurš to apskata, izpēta, kur un kādā periodā tā kalta. Tieši tāpat ir ar keramiku un visu pārējo. Tas ir laikietilpīgi. Bieži vien ir  fragmentāri priekšmeti, kad to pielietojums jāmeklē dažādos katalogos. Vienmēr ir daudz dažādu jautājumu. Ir arī reizes, kad nevar noteikt, kas tas par priekšmetu,” saka U.Urtāns.

Arī skolēni izrāda aktivitāti
Līdztekus arheoloģisko atradumu apskatei Pilssalā pagājušajā nedēļā Alūksnes novada vidusskolas skolotājas Lāsma Gibala un Inese Kaulakane, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolotājas Lāsma Jaunozoliņa, Iveta Mikijanska un Tatjana Sjomkina savus skolēnus bija atvedušas uz Eiropas kultūras mantojuma dienām veltītu Alūksnes muzeja pasākumu “Marienburgas pils noslēpumi – jaunākie arheoloģiskie atklājumi Alūksnes Pilssalā”. Jauniešiem bija jāveic dažādi uzdevumi, kur svarīgākā bija klausīšanās. Lielais mājasdarbs, kas tika uzdots visām skolēnu komandām, bija video izveide, ko varēs apskatīt sociālajos tīklos.
— Teksts un foto: Laura Felša

Citu datumu laikraksti

  • Skolēnu skaits sarūk

    Skolēnu skaits sarūk

    Uzsākot jaunu mācību gadu, skolēni atkal vai pilnīgi no jauna izjūt atbildību, rītus, kad grūti piecelties, un sakārto savu ikdienu. Izglītībai un...

  • Alūksne īsumā

    Alūksnes novads ◆ 3.septembrī pulksten 9.15 autoceļa Litene – Alūksne 10.kilometrā automašīnas “Škoda” vadītājs, izvairoties no sadursmes ar stirnu,...

  • Arī pēc darba gaitām  dzīve turpinās

    Arī pēc darba gaitām dzīve turpinās

    Tāda ir kādreizējā SIA “Mākslīgās apsēklošanas stacija” direktore Edīte Ločmele. Viņas pārziņā bija Kalncempju, Strautiņu, Malienas, Annas, Mālupes,...