Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pašai nezinot, nokļūst princeses sapņu valstībā

Pasakas mēdz būt dažādas. Par augstprātīgām princesēm, kam nav pa prātam tēva izvēlētais precinieks. Par slinkām un kaprīzām princesēm, kas, guļot uz neskaitāmiem pēļiem, sūdzas par zirnīti pagalvī.

Pasakas mēdz būt dažādas. Par augstprātīgām princesēm, kam nav pa prātam tēva izvēlētais precinieks. Par slinkām un kaprīzām princesēm, kas, guļot uz neskaitāmiem pēļiem, sūdzas par zirnīti pagalvī. Šī būs pasaka par nesavtīgi labu princesi un par viņas bērnu auklīti - stāmerenieti Līgu Birznieci. Par to, ka Dievs un ticība spēj vienot cilvēkus un darīt viņus gandrīz par vienu ģimeni.
Līga mācījās Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes 2. kursā. Viņa vēlējās kļūt par darbmācības skolotāju. Strādāt ar bērniem, kam nav vecāku. Iemācīt viņiem skaistus rokudarbus, kas palīdzētu pārdzīvot viņu skumjas un bieži vien vientulīgās stundas. Tomēr viss iznāca citādāk. Līgas draudzene Baiba jau strādāja Austrijā par auklīti un zināja, ka Līga vēlas mainīt ierasto ikdienu - lekcijas un sesijas.
"Es vēlējos doties projām. Man bija vienalga, kur es strādātu par auklīti - laukos vai pilsētā, vai man būs jāauklē pieci vai viens bērns. Man nebija nekādu nosacījumu. Mani vadīja tikai liela griba -just jaunus piedzīvojumus," atceras Līga. Tomēr ne jau uzreiz radās ģimene, kas gaidītu stāmerenieti, arī draudzene ilgu laiku klusēja un par sevi nedeva nekādu ziņu. Neziņā pagāja gandrīz visa vasara, pienāca augusts. Līga devās svētceļojumā uz Aglonu. Ar nodomu, lai Dievs viņai atklātu, kā rīkoties tālāk. Viņa ļāvusies, ka visu Dievmātes doto un nolemto pieņems kā lielāko dāvanu.
"Atgriežoties no Aglonas, pēc divām dienām zvanīja draudzene. Viņa stāstīja, ka ir ģimene Vīnē. Brauksi vai ne, viņa jautāja. Man bija jāatbild uzreiz. Protams, es piekritu un jau tajā brīdī biju gatava doties uz Austriju. Daudzi centās atrunāt, jo uz Vīni aizbraucu oktobrī. Bija pagājis pārāk neliels laiks pēc traģēdijas Ņujorkā. Bet vai nav vienalga, kur mirt," smej Līga. Un viņa aizbraukusi, par ģimeni zinot tikai to, ka būs jāauklē pusotru gadu vecs puisītis. Ka māmiņa ir mātes cerībās un pēc neilga laika būs vēl viens bērniņš.
Vēlāk uzzina, ka dzīvo pie princeses
Līgas saimniece ir Tatjana Lattorff. Viņas vīrs - Filips. Tatjana dzimusi Lihtenšteinas princese, jo viņas tēvs ir Lihtenšteinas firsts - valsts galva. Tatjanai ir trīs brāļi un firsta titulu mantos vecākais. Tomēr Vīnē retais zina, ka Tatjana ir Lihtenšteinas princese. Tikai viņas zemē visi godbijīgi un ar neviltotu mīlestību viņu uzrunā "princese Tatjana".
"Manu saimnieku ģimene ir ticīga. Viņi to nepopularizē vārdos. Tas jaušamas viņu attieksmē vienam pret otru, pret cilvēkiem, arī pret mani. Filipa vectētiņu drīzumā Romā pasludinās par svēto," norāda Līga.
Filips divus gadus strādājis Latvijā un latviešus iepazinis kā strādīgus un labus cilvēkus. Tādēļ viņš kopā ar sievu vēlējies, lai viņu bērnus uzraudzītu meitene no Latvijas, kas būtu ticīga un Dievam savā sirdī būtu devusi mājvietu. Divus mēnešus Līga dzīvojusi Vīnē un attiecības ar Tatjanu kļuvušas tik draudzīgas, ka viņa saimnieci varēja nodēvēt par māsu vai lielu draudzeni. Neesot bijušas tēmas, kuras viņas abas nebūtu pārspriedušas. Kopā smējušās. Sapratušās. Līgai paticis Tatjanas vienkāršums un sirsnība.
"Pēc diviem mēnešiem Tatjana ieminējās, ka nedēļas nogalē dosimies uz laukiem - Austrijas lejasdaļā - uz Kalvangu. Lauki. Lauku māja. Iedomājos nelielu koka mājiņu. Pat nezināju, cik mantas drīkstu atļauties ņemt līdzi. Tatjana gan teica, ka var ņemt visu, ko sirds kāro. Aizbraucām uz Kalvangas māju. Sākumā domāju, ka tā ir pagaidu apmešanās vieta. Kāds muzejs. Tā bija Lihtenšteinas firsta medību pils, ko jau no 18. gadsimta dzimta mantojusi no paaudzes paaudzē. Medību fotogrāfijas, gleznas, izbāzeņi, trofejas. Tomēr Tatjana man neteica ne pušplēsta vārda, kādēļ mēs apmetamies šādā mājā, tikai ierādīja manu istabiņu. Patiesībā tā bija istaba no pasakas. Es jutos kā princese. Vanna bija tik liela, ka tajā varētu sasēsties bataljons," smej Līga.
Bet Medību pils pavāres un apkalpotājas Tatjanu dēvējušas par princesi. Līga domājusi, ka pavāres ļoti mīl Tatjanu un jau mazu viņu tā iedēvējušas. Tomēr vēlāk pār Līgu nākusi apskaidrība. Viņu pārņēmis uztraukums, kā runāt, kā izturēties. Nedēļas divas Līga jutusies, kā no laivas izmesta. Tomēr Vīnē viss atgriezās vecajās sliedēs un labajām attiecībām tituli netraucēja.
Ģimene, kuru stiprina lūgšana
Vīnē Līga vairāk rūpējas par kārtību mājās. Kā pati smej, ir mājas šefs. Savukārt Tatjana vairāk laiku pavada ar bērniem. Princese ir gādīga un mīļa mamma, tomēr vajadzības gadījumā arī stingra. Līga gan piebilst, ka mājās vienmēr valda tāda saskaņa, ka nevar dzirdēt paceltu balsi. Arī rājienu vai pērienu bērni nav saņēmuši. Līga uzskata, ka Dievs šo ģimeni darījis stipru. Katru svētdienu viņi dodas uz dievkalpojumiem. Pirms katras ēdienreizes viņi kopīgi pateicas Dievam par visu, ko Viņš gādājis. Katru vakaru, pie degošas sveces noslīgst ceļos kopā ar bērniem, lūdz svētību naktij un Viņa žēlastību. Tāda tradīcija neesot tikai Filipa un Tatjanas ģimenē. Esot Kalvangā, Līga redzēja, ka katru vakaru uz kopīgu lūgšanu sanāk arī Tatjanas brāļi - prinči ar saviem bērniem.
"Es zināju, ka nekad nekļūšu viņu ģimenes locekle. Tomēr viņi radīja tādus apstākļus, ka man tas reizēm bija jāaizmirst. Viņi man neļāva justies kā svešiniecei. Kopā ar Tatjanu esmu bijusi Grieķijā, arī Spānijā," pauž stāmereniete.
Tatjanas mamma, firstiene Marija, arī ir ticīga. Vairākas reizes viņa apmeklējusi Medžugorji, kur vēl joprojām dažiem vizionāriem dāvāta laime redzēt Dievmāti. Tatjana arī Līgas ģimenei uzdāvinājusi ceļojumu uz Medžugorji. "Šie cilvēki man ir Dieva dāvana. Viņi man dāvājuši to, ko nevar nopirkt par naudu. Dvēseles bagātību. Es esmu satikusi un iepazinusi cilvēkus, kas neatstāj vienaldzīgu. Tagad zinu, ka patiesi, bezgalīgi var mīlēt arī tādi cilvēki, kam ir liela bagātība," secina Līga.
Apmeklē princeses dzimtās mājas
Pērnā gada janvārī Līga dzīvojusi Vīnes mājā, bet Tatjana bijusi Šveicē, jo kuru katru mirkli bija gaidāms ģimenes pieaugums. Atskanējis zvans un Filips teicis, ka Tatjanai piedzimusi meitiņa. Līga bijusi laimīga, dzirdot par meitiņas Elizabetes piedzimšanu. Viņa dzīvojusi līdzi māmiņas priekam.
"Bija tāda sajūta, it kā man piedzimtu bērniņš. Devos uz Lihtenšteinu. Man bija teikts, ka Tatjanas vecākiem ir liela māja. Par pili man neviens neteica. Droši vien, lai es neķertu kreņķi. Filips mani sagaidīja stacijā un jau pa ceļam stāstīja, ka māja tiešām būs liela. Un tad es kalnā to ieraudzīju. Tā bija pils. Iespaidīgāka par Kalvangas medībupili. Kā no pasakām. Kalnu ieskauta. Cēla. Tāda, kādas redzamas tikai filmās. Tā nebija tikai iespēja kā ekskursantam vērot pili un tur dzīvojošos, es piedalījos viņu dzīvē. Un tas bija skaistākā sapņa piepildījums," atceras Līga.
Divas nedēļas Līga pavadījusi Lihtenšteinas pilī. Viņu pārsteigusi cilvēku sirsnība. Firsti, viņu dēli, arī kroņprincis Aloizs ar sievu, apkalpotāji, istabenes un pavāri. Pils plašākajā galā dzīvo firsti, bet kroņprincis ar ģimeni - pils otrā pusē. Kroņprincim ir četri bērni. Kad Līga viesojās Lihtenšteinas jeb Vaducas pilī, viņa spēlējusies ne tikai ar mazo Lūkasu, bet arī ar kroņmantnieka bērniem.
Tatjana nekad nav uzsvērusi savu izcelsmi. Viņa nekad nav nožēlojusi, ka ģimenē ir jaunākais bērns, tādēļ nevarēs mantot tēva titulu. "Tomēr, rūpīgāk pavērojot, var nojaust, ka Tatjanai ir zilās asinis. Citi lec no ādas ārā, lai izliktos smalki. Viņai smalkums, aristokrātiskums un iznesība iet soli pa priekšu," novēroto stāsta Līga.
Cer kļūt par misionāri
Līga iecerējusi pie Tatjanas strādāt līdz jūlijam. Viņa ir sameklējusi aizvietotāju.
"Dzīvē ik pēc laika ir jāmeklē jaunas iespējas. Es šajā laikā esmu guvusi daudz. Tomēr darba dienas ir līdzīgas cita citai un vienmuļība kādreiz var apnikt, tādēļ esmu nolēmusi doties prom un atstāt šo ģimeni, kuru mīlu kā savu. Tas, kas mani kādreiz pārsteidza, tagad kļuvusi ikdiena. Atkal gribās iepazīt jaunus plašumus," vērtē Līga. Viņa bija iecerējusi vasarā doties uz Indiju, brīvprātīgi strādāt un palīdzēt Kalkutas māsām apkopt un aprūpēt nabadzīgos un slimos. Filips ar Tatjanu mēģinājuši pierunāt Līgu izvēlēties sekretāres vai līdzīgu amatu. Filips solījis, ka caur paziņām varēšot Rīgā nodrošināt labu darbu. Tomēr Līga no tā atteikusies. Viņa nespētu strādāt, ieslēgta četrās sienās. Vismaz pašreiz vēl ne.
Kopā ar kopienu "Legionari Kristi" Līga iecerējusi doties uz kādu no valstīm, kur runā angliski. Viņa cilvēkiem mācīs par Dievu.
"Mēnesi būs pārbaudes laiks un tieši 15. augustā man pateiks, uz kuru valsti es varu doties un ar ko labāk strādāt - bērniem, jauniešiem vai ģimenēm. Pagaidām es pēc materiāliem labumiem netiecos. Mana sirds saka, ka es vēlos palīdzēt cilvēkiem. Jūtu, ka tagad ir tas laiks, lai es tam ļautos," saka Līga.
Draudzība ar princesi Tatjanu, viņas vīru un bērniem, kā arī firstu ģimeni nebeigies. Tās būs mīļas atmiņas. Turklāt Līgai princese Tatjana solījusi,kanoteikti atbrauks ciemos pie viņas. Uz Stāmerienu. Lai novērtētu arī šo pasaules mazās daļiņas skaistumu.
***
Fakti
Lihtenšteina ir viena no mazākajām monarhijām, kas saglabājušās līdz mūsdienām.
Valsts galva ir firsts, likumdevējs orgāns - landtāgs.
Valsts ir neliela pagasta lielumā - tikai 25 kilometrus gara un 10 kilometrus plata. Tās teritorija ir apmēram 160 kvadrātkilometri.
Valstī dzīvo 30 iedzīvotāji. Oficiālā valsts valoda ir vācu.
90 procenti iedzīvotāju ir katoļi.
1699. - 1712. gadā Vaducas grāfistes un Šellenbergas valdījuma teritoriju ieguva austriešu firsts Lihtenšteins, kas 1719. gadā abas teritorijas apvienoja Lihtenšteinas valstiņā un tā atradās Austrijas impērijas pakļautībā.
Valsts galvaspilsēta ir Vaduca.
Naudas vienība - Šveices franks.

Citu datumu laikraksti

  • Kokteiļi bērniem, sievietēm un vīriešiem

    Svētku reizēs vienmēr paceļam glāzi, lai uzsauktu tostu par mīlestību, saticību, veselību, mieru un draudzību.Svētku reizēs vienmēr paceļam glāzi,...

  • Aicina pieteikties jaunos rakstniekus

    Latvijas Rakstnieku savienība un Rīgas Jauno literātu apvienība no 14. līdz 18. aprīlim rīko Jauno autoru semināru. Tajā aicināti piedalīties...

  • Aicinājums

    Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju dome lūdz ziedot materiālus Cesvaines pils bojāto konstruktīvo elementu (pārsegumu, sienu, akmens mūra detaļu,...