Pašai savs varžu dīķis

Cilvēki visos laikos kolekcionējuši dažādas lietas. Ir dzirdēts par krūzīšu, ledusskapja magnētu, arī marku un citu ierastu lietu kolekcijām, taču alūksnietes Anetes Akulas kolekcija ir neierastāka – viņa kolekcionē varžu figūriņas un priekšmetus ar varžu attēliem. Viņa smej - atliek tik nokrāsot kolekcijai atvēlētās istabas sienas zaļā krāsā, grīdu – zilā un viņai būs pašai savs varžu dīķis.

Vai ir viss? Nē!
Viņas kolekcijā ir māla figūras gan dārzam, gan mazākas plauktos liekamas, krūzes, magnētiņi, skavotājs, pildspalvas, spēles, dažādi apģērbi - sākot no zeķēm līdz pat priekšautiem, naktskrekliem un čībām, pat papīra dvieļi, pamperi, salvetes, tapetes, rotas, krēsliņi bērniem, lielākas un mazākas plīša rotaļlietas, vīna pudele. Kolekcijā ir arī konfektes ar vardēm, arī viņas pašas adītas varžu rotaļlietas.
A.Akula teic, ka vienīgais, kā viņas kolekcijā trūkst – peldkostīma ar vardītēm. “Esmu prasījusi, bet tādu pagaidām man vēl neviens nav atvedis, arī pati neesmu redzējusi. Peldkostīmu gribētos savā kolekcijā. Ja kādam ir, ko piedāvāt, esmu gatava pieņemt,” teic A.Akula.
Otra lieta, kā trūkst viņas kolekcijā – dzīvu varžu stikla būrītī. “Esmu par to domājusi, un, iespējams, man kādreiz tāds būt, taču šobrīd baidos, vai zināšu, kā pareizi tās turēt, un vai spēšu sagādāt piemērotu pārtiku. Jā, vardes nav pūkains un mīksts dzīvnieciņš, bet man patīk,” teic kolekcionāre.
A.Akula pati ikdienā netērpjas drēbēs ar varžu tematiku, bet darbā kafijas krūze gan ir ar vardīti.

Kolekcionē 18 gadus
Vardes Anete kolekcionē apmēram 18 gadus. Pirmo kolekcijas vardi - māla figūriņu - viņai uzdāvināja izlaidumā. “Īsti neatceros, vai tas bija skolas 9.klases izlaidums vai mūzikas skolas izlaidums. Kādēļ dāvināja vardi? Jo visi zināja, ka man patīk vardes. Jau bērnībā, ja kaimiņiem pagrabā bija kāda varde, vienmēr sauca mani, lai to paņemu. Visi apkārt šķobījās, bet man nebija nekādu problēmu ņemt vardes rokā, apčubināt. Man visi dzīvnieki patīk,” saka A.Akula.
Tā gadu laikā kolekcija papildinājusies līdz 547 eksemplāriem. “2005.gadā man bija 99 vardes, ik gadu slaukot putekļus pārskaitu, cik man to ir. Sākumā tām vieta bija uz klavierēm un ap tām, bet nu visu kolekciju glabāju speciāli šim mērķim atvēlētā istabā. Vardes pērku pati un ved arī draugi no ārzemēm. Man ir visvienkāršāk atvest suvenīru no ceļojumiem – kaut ko par varžu tēmu. Vardes atceļojušas no Anglijas, Grieķijas, Vācijas, Austrijas un Gruzijas. Arī pati, kad dodos kādā ceļojumā kaut vai tepat pa Latviju, vienmēr atrodu kādu vardīti, kuras vēl nav manā kolekcijā,” stāsta A.Akula. Šobrīd viņas kolekcijā nav divu vienādu varžu – kaut nedaudz, bet katra atšķiras.

Katrai savs mīļuma laiks
Uz jautājumu, kura varde viņai pašai ir vismīļākā, A.Akula teic, ka vismīļākās godu piedzīvos visas -  tā, kura ir visjaunākā, tobrīd visvairāk patīk, līdz vietā nāk kāda cita kolekcijas papildinātāja. “Esmu vairākas reizes sev nosolījusies – stop, vairāk nepirkšu, bet, ikreiz ieraugot kaut ko jaunu un interesantu, nopērku,” viņa stāsta. Interesanti, ka A.Akula strādā bērnu preču veikalā, taču rotaļlietas ar varžu tematiku nav nemaz tik bieži sastopamas. “Reizēm, pasūtot preci veikalam, ieraugu varžu rotaļlietas, tad noteikti nelaižu garām izdevību un iegādājos. Manā kolekcijā ir arī želejveidīgas jeb gumijotas vardes plaukstas lielumā, kas pusaudžiem ir topā. Citi nespēj paņemt rokās, bet man patīk,” viņa smej.

Vienmēr zina, ko dāvināt
Vai A.Akula ir vienīgā varžu kolekcionāre? Izrādās, nē, viņa zina vēl vienu sievieti Latvijā, kura kolekcionē vardes, diemžēl ar viņu sazinājusies nav. “Tie, kuri zina manu aizraušanos, nesauc mani par dīvainu (smejas), bet saka, ka viens no viņiem ir mans īstais varžu princis. Ej nu izdomā, kurš ir tas īstais un vienīgais,” smejas A.Akula.
Viņa atzīst, ka kolekcionēšana ir interesanta. “Sākumā tas ir kā ieradums, bet vēlāk pašai ir interesanti – atrast unikālu eksemplāru, kura man nav. Ja ļoti gribas, nevajag baidīties kaut ko sākt krāt, tas ir aizraujoši, un iesaistās arī apkārtējie. Sliktais – tev neko citu vairs nedāvina, manā gadījumā tās ir vardes. Ja nezina, ko dāvināt – dāvina vardi,” viņa teic.
Vienīgais, kas šādās kolekcijās ir apgrūtinājums – cīņa ar putekļiem. “Kopš kolekciju pārnesu uz otro stāvu, putekļu ir mazāk. Visu pārskaitu, noslauku, arī iznesu ārā reizi gadā – kādā saulainā vasaras dienā. Pazudusi vēl neviena nav, vienīgi, atrodoties ārā, kāda varde zaudējusi savu krāsu un skaistumu, un gadās, ka lietū saplīst vai nolūzt kāda detaļa,” viņa saka.

Teksts un foto Agita Bērziņa

Citu datumu laikraksti

  • E-veselība klibo 2

    E-veselība klibo

    Jaunais gads Latvijā sācies ar obligātu valsts E-veselības sistēmas lietošanu, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu...

  • Būs jāpiejož jostas

    Alūksnes novadā šogad būs jāpiejož jostas ciešāk – iedzīvotāju skaits novadā samazinājies un līdz ar to arī pašvaldības budžets. Par Alūksnes novada...

  • Alūksne īsumā

    Alūksne ◆ 29.decembrī pulksten 10.33 ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama Laurencenes ielā Alūksnē, kur daudzdzīvokļu mājā kādā dzīvoklī...