Pasakas māca dzīvot

Pasaku terapija audzina bērnu un veido raksturu.

Pasaku terapija audzina bērnu un veido raksturu
Diāna Zande ir viena no 15 pasaku terapeitiem Latvijā, kas māca pasaku īpašo nozīmi. Apgūt pasaku terapijas pamatus bija iespēja arī alūksniešiem, jo ģimeņu biedrība "Pie pavarda" pasaku stāstītājiem un klausītājiem organizēja nodarbību.
Pasaku terapija ir vissenākais terapijas veids pasaulē, jo šos brīnumstāstus gadu simtiem stāstījušas cilvēki pat neatminamos laikos. Pasaku terapija radusies neapzināti, tomēr šādi cilvēki sevi dziedina. Ar pasakām mēs nomierinām un attīstām savu ķermeni, izsakām emocijas, tā ir iespēja izzināt sevi. "Pasaka ir viena no terapijas metodēm, kas māca, ka no zila gaisa nekas nekrīt, viss ir jāizcīna un katrs solis ir jāveic pašam, jo neviens neko tavā vietā neizdarīs," saka D.Zande.
Katram vecumam sava pasaka
Pasakas ir lielisks veids, kā audzināt bērnus, tomēr ir svarīgi zināt, kādā vecum posmā kādu pasaku labāk stāstīt. Dzīvnieku pasakas ir pirmās pasakas, ko lasīt bērnam. Tās ir piemērotas pavisam maziem bērniem, jo ir īsas, tādējādi noturēs bērnu uzmanību. Dzīvnieku pasakas māca pārkāpt noteikumus, un to ir svarīgi iemācīt pusotra līdz divos gados. "Tas ir vecums, kad bērns sāk atdalīties no mammas un sper pirmos soļus, lai dotos tālāk no mammas uzmanības. Šīs pasakas māca, ka ir jāiet pasaulē bez mammas drošības. Dzīvnieku pasakas mudina – tu vari, tu vari darīt, tev jābūt drošam un gudrība jālieto gudri. Šeit var stāstīt pasaku par vistiņu Raibīti un zelta olu," pauž D.Zande.
Bērnam augot, pasakām jākļūst garākām un sarežģītākām. Apmēram četru gadu vecumā var sākt stāstīt brīnumpasakas. Tajās ir ļoti daudz notikumu, piedzīvojumu, tur ir brīnumi, maģija, galvenais varonis, kas vienmēr kaut kur iet, kaut ko dara, bet nav atklātas jūtas. Varonis veic pārbaudījumus, lūdz palīdzību, cīnās un parasti uzvar. Šajās pasakās ir arī antivaronis, kas parāda pretējo rīcību un pretēju rezultātu. Brīnumu pasakas dāvā ticību sev, liek saprast, ka bez cīņas nav uzvaras, bērns apzinās labo un ļauno. "Dzīve iemāca zaudēt, bet ģimenē iemāca uzvarēt," domā D.Zande.
Vecākiem bērniem jau var sākt stāstīt autoru pasakas. Tās ir ar ideju par dzīvi, var būt arī depresīvas, jo pieslāņotas ar paša autora pieredzi. "Bērniem vislabāk patīk, ka pasakas stāsta, nevis lasa, jo tad ir acu kontakts. Protams, vecāki nevar zināt visas tautas pasakas, tādos gadījumos pasakas jādomā pašiem. Bērni taču nezina, kā būtu jābūt pareizi, bet visvienkāršākās ir pasakas par bērnu dienu. Nav jāstāsta par konkrētu cilvēku, bet jāstāsta caur tēliem, piemēram, par egles dienu, kas kaut kādā veidā ir sasaitē ar bērnu. Ir jauki, ja bērns pats var turpināt pasaku. Tādējādi bērns atklāj, kas ar viņu dienā ir noticis."
Mudina tiekties uz mērķi
Pasakās viss ir skaidrs – labais un ļaunais, pārbaudījumi, grūtības un prieki. Pasakai ir likumsakarīgas beigas. Pasakā mācāmies: ja tu pacietīgi iesi to ceļu, kas jāiet, darīsi, kas jādara, tad tiksi līdz mērķim, savukārt, ja sēdēsi aizkrāsnē un neko nedarīsi, tad arī beigas būs pelnītas.
"Bērnu šādā veidā var audzināt, piemēram, slinkam bērnam pastāstot pasaku par slinko mātes meitu, kas beigās dabūja neko jeb postažu. Ja bērns sabijies, tad par bailīgo puisi, kas kļuva drosmīgs. Agresīvajiem bērniem stāstot pasakas par cīņas skatiem, jāmudina bērns izprast cīņas mērķi. Pasakās vienmēr cīnās par pozitīvo, tādējādi jāmudina cīnīties. Ja viņa cīņa ir vājākā aizstāvēšana, tad tas der, bet, ja bērns cīnās par kārotās rotaļlietas iegūšanu, tad tas vairs nav labi. Vecākiem vai vecvecākie ir jāizvērtē, kas bērnam ir vajadzīgs, un tad izvēlas pasaku. Lai to izprastu, ir jābūt labā kontaktā ar bērnu," pauž terapeite. "Ja bērns kādu konkrētu pasaku grib dzirdēt vēl un vēl, nevajadzētu to liegt, jo, iespējams, bērns kaut ko cenšas šajā pasakā saprast vai kāda situācija viņam liek aizdomāties. Ar bērnu ir jāizrunā, kas viņu uztrauc pasakā. Pasaku tēlus izmanto, lai pastāstītu bērnam par kādu dzīves notikumu vai pat uzvedības normām. Tas iedarbojas labāk nekā pamācošā tonī izteiktās didaktiskās pieaugušo piezīmes!" saka D.Zande.
Ieteicama arī pieaugušajiem
Pasakā viss ir dzīvs, un tieši tā arī bērni uztver pasauli. Bērni paši sevi dziedina, sarunājoties ar ķermeni, piemēram, sasitot kāju, to glāsta un runā ar sāpīgo vietu. Tas palīdz. Bērns ir kontaktā ar savu iekšējo pasauli, kāju un sāpi, to vajag ļaut. Pasakai nav valodas barjeru, bet tā jāstāsta no sirds, jājūt pārdzīvojums. Pasaka jālasa no sirds. Ja arī bērns nesaprot valodu, neatšķir vārdus, tomēr ar intonācijas palīdzību var saprast, ka stāstītajā kaut kas notiek, sajūt pārdzīvojumu.
Mēs visi dzīvojam pasakā, lai gan mēs tā uz dzīvi neskatāmies. Pasaku terapija ļauj uz dzīvi paskatīties kā uz pasaku. Kādā pasakā jūs katrs šobrīd dzīvojat? Kāds ir mans dzīves sižets, kādai pasakai tas varētu atbilst? Varbūt esam iestrēguši kādā lomā? Atpazīstot sižetu, ir vieglāk saprast, ko darīt tālāk: iesprūst pasakā vai tomēr ko mainīt. Pasakas attīsta radošumu, spontanitāti, spēju izdomāt, spēju būt priecīgiem, no pasakām var iedrošināties," ir pārliecināta D.Zande.

Citu datumu laikraksti

  • Kopā dzied un smejas

    Kori „Ape” vieno jautras izdarības un atmiņā paliekoši piedzīvojumi.Kori "Ape" vieno jautras izdarības un atmiņā paliekoši piedzīvojumi "Mēs esam...

  • Visvairāk negadījumu notiek stāvlaukumos

    Ilmārs hamanis:” fotoradari krietni atvieglos policistu darbu, kā arī nepastāvēs korupcijas risks.Ilmārs hamanis:" fotoradari krietni atvieglos...

  • Zelta vērts gads

    Bērna gatavību skolai nosaka vairāki svarīgi faktori. Intelektuālā attīstība šajā sarakstā nebūt nav galvenā.Bērna gatavību skolai nosaka vairāki...

  • Žēl, ka valstij vajag akcijas, lai kaut ko mainītu...

    Dienu pirms mūsu pasākuma Saeima atbalstīja lēmumu, kas paredz, ka līdz šī gada 1.septembrim valdībai ir jāparaksta ANO konvencija par cilvēku ar...

  • Katrs ietekmē klimata mainību

    Pēdējā laikā arvien vairāk informācijas parādās par to, ka mēs paši katrs atsevišķi un visi kopā ietekmējam klimata mainību.Pēdējā laikā arvien...

  • Makšķernieks jautā

    Man vajadzētu labu makšķerauklu. Kādu labāk iegādāties?Man vajadzētu labu makšķerauklu. Kādu labāk iegādāties? Kas attiecas uz auklām, tad te domas...

  • Dumpji pār Eiropu

    Kamēr pašmājās dumpojas piena lopkopji, uz vērienīgāku «bunti» sasparojušies vecās Eiropas valstu zvejnieki un dīzeļdegvielas lielpircēji.Kamēr...

  • Ar smaidu

    Joks par atomreaktoru beidzas bēdīgi Milvoki atomelektrostacijas strādnieki bija spiesti atstāt darbu, operatīvajiem dienestiem ierodoties pārbaudīt...

  • Protesti piena upēs

    Ja nav, tad nav! Ja reiz Latvijas maujošo lopiņu devums nav vajadzīgs pārstrādes impērijām par prātīgu cenu, dosim pret ziedojumiem, bet – pašiem...