Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pasaules vējos aizdzītais politiķis

Vēstures zinātņu maģistrs, politologs, starptautisko attiecību speciālists, publicists un vairāku grāmatu autors Atis Lejiņš ir biežs viesis Gulbenē, jo tā ir viņa vecāku jaunības zeme.

Vēstures zinātņu maģistrs, politologs, starptautisko attiecību speciālists, publicists un vairāku grāmatu autors Atis Lejiņš ir biežs viesis Gulbenē, jo tā ir viņa vecāku jaunības zeme. Savulaik viņa tēvs un māte te iegādājušies zemi, lai būvētu māju, bet nodomus izjauca karš.
"Mēs dzīvojām namā, kas atrodas Rīgas ielā 44. Tolaik tā apakšstāvā atradās kancelejas piederumu tirgotava, bet šodien tur izvietojies zivju veikals. Ja nebūtu 1940.gada, es noteikti būtu piedzimis Gulbenē, bet tagad sevi uzskatu par pasaules vējos aizdzīto, kam bijis lemts atgriezties atpakaļ dzimtenē," saka A.Lejiņš. Ar mīlestību viņš runā par vecākiem - Gulbenes komercskolas pedagogiem, atzīstot, ka pilsētai, kuras ielās skanējuši viņu soļi, piemīt pievilkšanas spēks.
Rada neatkarīgu institūtu Latvijā
A.Lejiņš par mājām šodien uzskata Latviju. Atmodas laika sākumā viņš strādājis Zviedrijā, daudz domājot par to, ko varētu darīt Latvijas labā. Tad arī radusies vēlēšanās atgriezties dzimtenē. "Zviedrijā strādāju Starptautisko attiecību institūtā, tāpēc radās doma, ka Latvijā varētu izveidot Ārpolitikas institūtu. Manu ieceri atbalstīja arī zviedri. Institūts pastāv kopš 1992.gada un ir vienīgais centrālajā Austrumeiropā. Tas ir privāts un neatkarīgs institūts, kuru valdība nedotē. Atbalstu saņemam no dažādiem fondiem. Mēs aktīvi iesaistāmies dažādos projektos, nodarbojamies ar neatkarīgu pētniecību un informācijas apmaiņu, izdodam grāmatas. Priecājos, ka mums izdevies iziet pasaulē, kļūstot pazīstamiem. Desmit gados Latvijas Valsts kasē institūts iemaksājis 83 000 latu. Par galveno uzdevumu institūta darbinieki uzskata darīt visu iespējamo, lai latviešu tautai skaidrotu to, kas notiek ārpolitikā, runātu par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas drošību. Lielāko prieku personīgi man sagādā apziņa, ka esmu neatkarīgs un varu brīvi runāt par visu, kas notiek," saka A.Lejiņš.
Vēsture nemainās - mainās tās forma
"Senajiem grieķiem bija taisnība, sakot, ka nekas vēsturē, pasaulē un dzīvē nemainās. Mainās tikai notikumu forma. Vienmēr ir bijuši kari. Uz neilgu laiku tie pārtraukti, lai sāktos no jauna. Protams, ikviens jauns karš atšķiras no iepriekšējā. Šobrīd pasaulē izveidojusies situācija, ko vācieši nosaukuši par reālpolitiku. Studējot Amerikā un dzīvojot Austrālijā, vienmēr esmu vēlējies uzzināt, kāpēc esmu bijis spiests dzīvot citā valstī, nevis Latvijā. Tad izpratu reālās politikas būtību: tas, ko saka politiķi un valstsvīri, ir viens, bet reālā dzīve ir cita. Piemērs tam ir 50 gadi, kad Latvija patiesībā tās politiķus neinteresēja," saka politologs, atceroties trīs mēnešus, kas 1969.gadā nostrādāti ANO, cenšoties pierādīt, ka ir tāda valsts Latvija, par kuru 15 gadus neviens neinteresējās.
Par brīvdomību piedraud
Pēdējā laikā, kad visa pasaule seko līdzi ASV un Irākas politiskajām attiecībām, A.Lejiņš vairākas stundas dienā seko lielvalstu rīcībai un tādējādi veido savu spriedumu par notikumiem pasaulē un Latviju to vidū. "Atkal secinu, kas notiek tad, ja saka vienu, bet realitāte ir cita. Lai gan visi apgalvo, ka būs karš pret Irāku, es riskēšu, sakot, ka varbūt tomēr nebūs. Tomēr pašreizējā politiskā situācija līdzinās mīnu laukam. Latvijai ir jātiek tam pāri, jo lauka otrā pusē ir drošība," saka A.Lejiņš. Vēsturnieks bilst, ka, desmit gadus dzīvojot Amerikā, ir piedzīvojis arī karu Vjetnamā, bet par brīvdomību saņēmis nosūtījumu uz Vjetnamu kā jūras desantnieks. No tā pasargājusi tikai laimīga sagadīšanās. A.Lejiņš atzīst, ka Latvijai, kas atrodas ceļā uz Eiropas Savienību un NATO, rīcībā un izteikumos jābūt īpaši uzmanīgai, jo Irāka var būt liktenīga arī mums. Viņš uzdod retorisku jautājumu: "Vai esam jau neatgriezeniski kļūdījušies un par to mums būs jāmaksā?"
"Sadamu nav grūti novākt, bet tad būs problēma, kas valdīs Irākā pēc viņa. Sadamam Huseinam 1961.gadā bija miljonu liela armija. Kas ir šodien? Nabadzīga tauta un 400 000 kareivju, pieskaitot ieročus. Būtībā Irāka kā mērķis amerikāņiem ir tikai joks. Analizējot situāciju, ir vairāki faktori, kas pieļauj kara nesākšanās iespēju. Tās ir gan plaisas ASV valdībā, lai gan pie varas šodien ir konservatīvi cilvēki, kas pazīst tikai varu; gan fakts, ka Sadamam Huseinam nebūs tik daudz kareivju, kas gribēs atdot dzīvību tikai par viņu; gan opozīcija, kas valda Ziemeļirākā," prāto A.Lejiņš. Viņš paredz, ka pēc "dančiem pie Huseina līķa var sākties garo dunču nakts" (atriebības nakts), jo daļa opozīcijā esošo ir pateikuši, ka šodien ir, bet rīt var nebūt ASV sabiedrotie. "Tāpēc Latvijai lielvaras spēlītēs jābūt īpaši uzmanīgai. Ko irākieši zina par demokrātiju? Neko. Pieļauju, ka tad, ja Sadams labprātīgi atsakās no varas un kopā ar ģimenes locekļiem aizbrauc no valsts, karš var arī nebūt, bet Irākā, esmu pārliecināts, saglabāsies līdzšinējā politiskā situācija," saka A.Lejiņš.
Svarīgāk ir iestāties Eiropas Savienībā
Politologs ar konkrētiem faktiem pierāda, ka Latvijai šobrīd ir svarīgāk iestāties Eiropas Savienībā (ES), nevis NATO, jo tā nozīmē gan mūsu valsts ekonomisko, gan politisko drošību. A.Lejiņš paredz, ka ES paliks, bet NATO nākotne nav zināma, jo pasaulē notiekošais liecina, ka Eiropa atgriežas "trīsdesmitajos gados". "Godīgi atzīšos, ka pat ar savām zināšanām un sakariem pasaulē nevaru pateikt, kas sagaida NATO nākotnē," bilst vēsturnieks un atceras laiku, kad sabruka varenā Padomju Savienība, radot problēmu NATO, jo bija zudis tās lielākais ienaidnieks. "NATO lozungs ir "Viens par visiem!"," viņš saka.
"Latvija nevar būt kā graudiņš starp diviem milžiem - ES un Krieviju. Ja referendumā balsosiet pret ES, tad ziniet, ka balsojat pret Latvijas neatkarību. Analizējot politiskos notikumus pasaulē, esmu secinājis, ka Amerika un ES ir vienīgie spēki, kas spēj savaldīt Krieviju, kura šobrīd ir ASV sabiedrotā cīņā pret terorismu. Tas liecina, ka atkal esam uzkāpuši uz bīstama ceļa un ES Latvijai ir vairāk nekā nepieciešama," saka A.Lejiņš.
Jābūt kritiskai domāšanai
Politisko attiecību speciālists nebaidās būt atklāti kritisks tad, kad citi par patiesajiem faktiem politiskajā dzīvē runā tikai kuluāros. "Ceru, ka, būdams kritisks, palīdzu Latvijai piekopt pareizu ārpolitiku. Pārāk ilgi esam bijuši spiesti domāt vienā virzienā. Ir jācenšas skatīties uz priekšu - nākotnē, nevis aprobežoties ar šodienu. Tas, ko politiķi runā un dara šodien, rīt var radikāli mainīties. Esmu sapratis, ka arī Amerikai šodien vislabāk iespējams palīdzēt, to kritizējot, bet tas jādara apdomīgi, nekādā gadījumā nesabojājot attiecības ar Franciju un Vāciju, kas vienmēr ir bijusi lielākais ASV draugs. Vācijai arī NATO tagad ir lielākā un spēcīgākā armija, bet pati valsts - stiprākā Eiropā. Tāpēc arī Latvijai ir vajadzīgs Vācijas atbalsts," secina A.Lejiņš un atgādina, ka vēsture ir joma, kas vienmēr pilna ar pārsteigumiem. Lai par tiem pastāstītu plašākai sabiedrībai, politologs nākotnē iecerējis uzrakstīt grāmatu par saviem piedzīvojumiem lielpolitikā un skatu nākotnē.
***
Ata Lejiņa atziņas
Mēs visi stāvam uz mīnu lauka, ko sauc par politiku. Gribam tikt tam pāri, jo lauka otrā pusē ir drošība.
Vienmēr nevar ticēt, ko raksta avīzes un saka politiķi.
Ja būs karš ar Irāku, tas ātri paies, bet tā vietā sāksies citi kari.
Latvija nevar būt kā smilšu graudiņš starp diviem milžiem - Eiropas Savienību un Krieviju. Ja balsosiet pret Eiropas Savienību, balsosiet pret Latvijas neatkarību.
Latvietis šodien ir vienīgais, kurš atklāti runā par cilvēktiesībām Čečenijā, jo citi par to izsakās tikai kuluāros.
Šodien ir jābūt kritiskai domāšanai. Nedrīkst domāt tikai vienā virzienā. Pārāk ilgi to esam darījuši.
Ja NATO izjuks, pirmo naglu tās zārkā iedzīs Amerika.
Vispirms ir jāapkaro terorisms kā ļaunuma sakne, jo terorists ir tikai simptoms.
Vēsture vienmēr ir pilna ar pārsteigumiem, tāpēc cenšos skatīties uz priekšu, jo nevar raudzīties tikai šodienā.
Cilvēkam ir svarīgi būt neatkarīgam un brīvi izteikties par visām problēmām. Tas dod personības brīvību.
***
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Atis Lejiņš.
Dzimis: 1942.gadā Jelgavā. Audzis Austrālijā.
Izglītība: 1968.gadā Kalifornijas universitātē maģistratūrā beidzis studēt vēsturi.
Darbs: pēc studijām, būdams ASV pilsonis, 18 gadus strādājis Zviedrijas Ārpolitikas institūtā. Atmodas sākumā bijis Latvijas Tautas frontes nodaļas vadītājs Zviedrijā. Šobrīd jau desmit gadus dzīvo Latvijā. Kopš 1992.gada vada Ārpolitikas institūtu. Ir tā dibinātājs un direktors.
Moto: Vienmēr skatos droši uz priekšu! Nevar dzīvot, raugoties tikai šodienā! Ir jādzīvo gaismā, nevis tumsā!
***
Fakti
Atis Lejiņš ir vairāku grāmatu autors. 2002.gadā izdota grāmata "Pirmie desmit gadi", kas ir Latvijas Ārpolitikas institūta darbības kopsavilkums.
Par A.Lejiņa dzīves gaitām uzzināms viņa grāmatā "Mūra drupinātājs jeb Ceļš atpakaļ uz mājām". Izdevumā apkopoti darbi, kas tapuši trimdā un atspoguļo cilvēka atgriešanos dzimtenē, kurā pavadīti tikai pirmie divi dzīves gadi.
1976.gadā sadarbībā ar Imantu Lešinski Stoklholmā izdota grāmata "Gorkija iela 11a". Tā ir vienīgā no grāmatām, kas deva personisku politisku novērtējumu par situāciju okupētajā Latvijā. Padomju Latvijas valdībai tik ļoti nepatika grāmatā paustās domas, ka tās autors kļuva par persona non grata un nevarēja apmeklēt Latviju līdz pat 1988.gadam.
A.Lejiņš 1986. un 1987.gadā bijis Afganistānā. Par to iespējams izlasīt 1993.gadā izdotajā grāmatā "Toreiz Afganistānā".

Citu datumu laikraksti