Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pašvaldības ķēķi var iepazīt, kļūstot par deputātu 2

“Kamēr nebiju deputāts, nezināju Alūksnes novada pašvaldības ķēķi. Kaut ko panākt un mainīt vienam pašam ir neiespējami, bet – ne jau tādēļ rokas jānolaiž,” saka Alūksnes novada domes deputāts un pašvaldības uzņēmuma SIA “Rūpe” dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtu operators Jānis Sadovņikovs.
Pirmo politisko pieredzi J.Sadovņikovs guvis 2007.gadā, kad Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrībā SIA “Rūpe” tika atzīta par labāko uzņēmumu savā nozarē Latvijā un partijas “Saskaņas centrs” Alūksnes nodaļas biedri uzrunāja J.Sadovņikovu pievienoties partijas aktivitātēm. Sākās sadarbība, kā rezultātā no šīs partijas saraksta J.Sadovņikovs kandidēja Alūksnes novada domes vēlēšanās gan 2009.gadā, kad netika ievēlēts, gan 2013.gadā, kad tika ievēlēts. Tad kļuva par neatkarīgo deputātu, bet 2015.gadā iestājās Vidzemes partijā.
- Izstāstiet godīgi, kas toreiz, 2013.gadā pēc jūsu ievēlēšanas, notika, ka pametāt “Saskaņas centru” un kļuvāt par neatkarīgo deputātu?
- “Saskaņas centrā” strādājām ļoti daudz, bieži tikāmies un risinājām dažādus jautājumus. Pirms 2013.gada vēlēšanām iestājos arī partijā. Mums toreiz bija vienošanās, ka vēlēšanu sarakstā katrs būs tādā vietā, kā nopelnījis ar saviem darbiem. Partijai esmu piesaistījis daudz cilvēku. Kad pienāca priekšvēlēšanu laiks, tad izrādījās, ka tas, kurš strādājis mazāk, tomēr aizmuguriski tiek augstākā vietā. Teicu, ka stāšos ārā no “Saskaņas centra”, bet bija jau izsludināti kandidāti. Uzzinot vēlēšanu rezultātus, biju šokēts, ka tomēr esmu saņēmis visvairāk balsu un ievēlēts. Un tad sākās aizmuguriskas intrigas, ko uz mani īstenoja caur iedzīvotājiem, ka man esot jānoliek deputāta mandāts. Es daudz nepakļāvos lietām, ko no manis prasīja, jo man, ne jau partijai, būs jāatbild par pieņemtajiem lēmumiem. Man daudz kas nebija pieņemami, intrigu bija ļoti daudz, tādēļ pēc vēlēšanām, 2013.gada augustā, izstājos no partijas un kļuvu neatkarīgais deputāts. Tam atkal sekoja partejiskie pārmetumi, bet man tolaik svarīgāk šķita saprast, ko pašam darīt tālāk. Tiku aicināts uz vairākām politiskajām pārrunām, bet domubiedrus atradu Vidzemes partijā. Varēju brīvi izteikt viedokli, lemt, kā uzskatu par pareizu, – viņi bija tādi paši kā es. 2015.gadā iestājos Vidzemes partijā. Ja tu politikā gribi kaut ko panākt, viens neesi nekas. Mēs Alūksnes novada domē esam četri no Vidzemes partijas - kā paši sakām, mūsu četrinieks. Joprojām uzturu kontaktus arī ar alūksniešiem no “Saskaņas centra” - viņu sāpes nekur nepaliek, meklējam risinājumu.
- Kāds būtu jūsu vērtējums Alūksnes novada domes darbam10 ballu sistēmā?
- 7 balles, jo vienmēr var labāk.
- Novada domē esat divās komitejās: sociālajā, izglītības un kultūras, kā arī finanšu. Kāda ir jūsu nostāja skolu reformas jautājumā?
- Pirmajā vietā ir bērns, kuram jāsaņem attiecīga izglītība. Būs vairāk jādomā par skolu izvietojumu. Alūksnes novadam ir ļoti liela teritorija un maz iedzīvotāju – jāizvērtē labākais variants. Nekad nevarēsim visas skolas paturēt – diemžēl. Un kas ir apvienotās klases? Kad uz Alūksnes pilsētas skolām pārnāk skolēns, kurš iepriekš kāda pagasta skolā mācījies apvienotajā klasē, viņam ir ļoti grūti integrēties: viņš negrib patstāvīgi domāt, jo pieradis, ka apvienotajā klasē ar viņu runāja personīgi, bet klasē uzrunā visus kopā. Lielākā sāpe ir mazais skolēnu skaits... Un tad ir jāpieņem tādi sāpīgi lēmumi kā par skolas likvidēšanu...
- Finanšu komitejā deputāti, lemjot par naudas piešķiršanu, vienmēr savos lēmumos attiecas līdzvērtīgi pret visiem pagastiem?
- Domāju, ka jā – visiem tiek vienādi. Ir aktīvāki un pasīvāki pagasti. Pašiem vairāk jācenšas un jāmeklē jaunas idejas. Deputāti atbalstītu vēl vairāk, vajag tikai idejas! Kā stimulēt mazāk aktīvos? Tas viņiem pašiem jāsaprot, ka jāiet un jādara, nevis tikai jākliedz, ka viņiem nekā nav.
- Cik liels šobrīd ir Alūksnes novada pašvaldības parāds, kas veidojies, ņemot kredītus? Un – cik gadu laikā spēsim to atmaksāt?
- Alūksnes novada pašvaldības budžets ir 16 miljoni eiro. Šobrīd Alūksnes novada pašvaldības attīstības aizņēmumi ir 10,218 miljoni eiro. Aizņēmumu atmaksas grafiks ir līdz 2041.gadam. Lielākais aizņēmums ir ņemts Alūksnes Kultūras centra ēkas rekonstrukcijai. Pašvaldībām pieļaujamais apjoms aizņēmumiem ir līdz 20 procentiem no pašvaldības budžeta – šobrīd Alūksnei aizņēmumi veido 11,91 procentus no budžeta.
- Jūsuprāt, alūksniešiem izdosies nosargāt Alūksnes slimnīcu?
- Domāju, ka jā! Pat nepieļauju citu variantu! 3.novembrī braukšu arī uz piketu Rīgā. Slimnīcas jautājumā nedrīkst vilkt paralēles ar politiskajām aktivitātēm pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām nākamgad. Te visas politiskās lietas ir jānoliek malā un kopā, vienoti jāiestājas par to, kas vajadzīgs alūksniešiem.
- Kā šodien dzīvo mūsu novada iedzīvotājs, cik viņš ir nodrošināts?
- Diemžēl viss ir naudā. Jaunie cilvēki nevar izdzīvot, ja mēnesī nopelna ap 400 eiro: ja par šiem 400 eiro jāīrē dzīvoklis, jānomaksā komunālie rēķini, kaut ko vajag arī iztikšanai, tad viņš meiteni pat uz krogu nevar aizvest! Tā jaunie te cīnās, zobus sakoduši, līdz neiztur, sakravā mantas un aizbrauc dzīvot un strādāt uz ārzemēm. Esmu runājis ar daudziem gados jauniem cilvēkiem par šo tēmu. Katrs meklē, kur vairāk var nopelnīt. Tā ir valstiska problēma. Tāpēc nav bērnu skolās un arī nebūs, jo jaunie dodas prom. Bet – arī ārzemēs aizbraukušajiem latviešiem vairs neklājas tik spīdoši. Starp viņiem ir tādi, kuri būtu gatavi atgriezties Alūksnes novadā, savās mājās, ja šeit viņiem būtu darbs ar vismaz 600 eiro uz rokas mēnesī, jo tur viņi strādā garas darba stundas – pat 12 stundas diennaktī. Bēgļu jautājums arī ir saasinājis situāciju un attieksmi pret viesstrādniekiem. Jāmēģina atbalstīt jauniešus Alūksnes novadā, dot viņiem darba vietas un ļaut gūt darba pieredzi, jo jaunajiem ir cita domāšana un apgriezieni!
- Ko iedzīvotāji jautā deputātam Jānim Sadovņikovam?
- Jautājumu raksturs ir ļoti dažāds – par sadzīviskām un saimnieciskām lietām, sociālie jautājumi, par komunālajiem pakalpojumiem. Pa šo laiku esmu diezgan daudzus cilvēkus vedis uz Alūksnes novada sociālo dienestu, jo viņi paši nezina, kur vērsties, vai arī nevēlas to darīt, jo uzskata zem sava goda – viņiem ir kauns to darīt, lai gan palīdzība viņiem patiesi ir vajadzīga. Ļoti labi, ka ir kaimiņi, kuri ir atnākuši un izstāstījuši situāciju – tad varam palīdzēt, aizvest uz sociālo dienestu, lai cilvēks saņemtu to, ko viņam konkrētā gadījumā var iedot – pabalstu, kurināmo. Tādi cilvēki nekad neiet prasīt palīdzību, cīnās paši līdz pēdējam sakostiem zobiem. Prasīt parasti iet tie, kuri uzskata, ka viņiem vienkārši pienākas. Ir bijis tā, ka pēc aizvešanas uz sociālo dienestu, kad cilvēks iznāk ārā un zina, kādu palīdzību varēs saņemt, sāk raudāt...
Diemžēl joprojām neziņā ir Torņa ielas 15.nama iedzīvotāji pēc gāzes eksplozijas – joprojām vēl nav izmeklēšanas slēdziena, kas tad bija sprādziena iemesls un kas par to atbildēs. Vissliktākā šiem cilvēkiem ir neziņa par to, kas notiks tālāk. Cilvēki zvanīja arī tad, kad pirms dažām nedēļām Apes ielā 6, Alūksnē bija gāzes noplūde – bija jābrauc un jānoskaidro, kas tur ir noticis, jo cilvēki bija satraukti. Arī tur sākumā teica, ka nekā jau neesot, bet beigās tomēr atrada gāzes noplūdi ventilī un novērsa! Gāzes sistēmas apkope ir jāveic regulāri! Es nepierakstu to, kas ir izdarīts. Man tas arī nav jāpopularizē, jo tas ir mans kā deputāta darbs.
- Ikdienā esat SIA “Rūpe” dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtu operators. Kā šobrīd raksturotu ūdenssaimniecības sistēmu Alūksnē?
- Kopumā – laba. Ūdenssaimniecības sistēmā pilsētā pēdējos gados ir veikti lieli uzlabojumi un katru gadu tiek ieguldīti līdzekļi veco sistēmu pārbūvei. Ir sakārtota ūdens attīrīšana, lai pilsētas iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvu, tīru un normatīvajiem aktiem atbilstošu dzeramo ūdeni. Ir sakārtota Alūksnes notekūdeņu attīrīšanas iekārtu sistēmu darbība, kas veic sadzīves notekūdeņu attīrīšanu. Alūksnē 92 procentiem pilsētas iedzīvotāju ir pieejami ūdensapgādes sistēmas pieslēgumi – šobrīd tai pieslēgušies 88 procenti iedzīvotāju.
 - Cik daudz sadzīves kanalizācijas joprojām ieplūdina Alūksnes ezerā?
- Alūksnes ezerā sadzīves kanalizācijas neattīrītie notekūdeņi tiešā veidā netiek ievadīti. Tos neapzināti vai apzināti grāvjos ievada paši pilsētas iedzīvotāji, kuri neapzinās, kādu ļaunumu nodara videi, kurā paši dzīvo.
- Vai Alūksnei vajag ūdenssaimniecības projekta III kārtu?
- Viena no galvenajām prioritātēm ir ūdenssaimniecības tīklu izbūve ielās, kur šobrīd nav ne ūdensvada, ne kanalizācijas sistēmas, tādēļ ūdenssaimniecības III kārta Alūksnei noteikti ir vajadzīga, turklāt izmantojot Eiropas Savienības sniegto atbalstu. III kārta ir balstīta uz jaunu kanalizācijas tīklu izbūvi, uzlabojot ne tikai esošo sistēmu, bet arī sniedzot iespēju kanalizācijai pieslēgties tiem iedzīvotājiem, kuriem līdz šim tāda iespēja nav bijusi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir norādījusi, ka agri vai vēlu būs obligāta pieslēgšanās pie pilsētas centralizētās kanalizācijas vietās, kur tas ir pieejams. Tāpat tiks ieviesta izvedamo kanalizācijas bedru un bioloģisko attīrīšanas iekārtu pastiprināta kontrole, lai mazinātu vides piesārņošanu – šobrīd liela daļa no izvedamajām bedrēm ir nolietojušās. Pieļauju, ka agri vai vēlu normatīvie akti noteiks to, ka privātmājām jābūt bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām, kad ar skābekļa un baktēriju palīdzību notekūdeņi tiek attīrīti un ūdeni pēc tam var novadīt dabā. Tiesa, kad tā būs obligāta prasība, šobrīd nav zināms.
- Jūsu vaļasprieki pēc ikdienas darbiem?
- Vaļasprieku man ir maz, jo darba specifikas dēļ brīvā laika arī ir maz: vienu nedēļu dežurēju 24 stundas diennaktī, otru nedēļu strādāju līdz pulksten 17.00. Man ļoti patīk makšķerēt – reti gan pie sevis laukos pamakšķerēju. Mana kaislība ir mūzika – kad nav garastāvokļa, tad padziedu: ieslēdzu savu sintezatoru un uzrauju karaoki. Pirms gadiem septiņiem abi ar meitu, kura ir ļoti muzikāla,  muzicējām pa dažādām ballītēm. Pārtraucām, jo nav tam vairs laika. Tagad mans vaļasprieks ir arī mazdēls Alekss! Savi bērni izauguši, tagad jāsāk priecāties par mazbērniem. ◆

Komentāri 2

amelija_l

Kā tad šis deputāts izsprucis bez tautas rakstītiem komentāriem par savu darbību?
Kā aluksniesiem.lv ieviesa reģistrētos lietotājus, tā tautai bail palika savas domas izteikt? :)

pirms 3 gadiem, 2016.11.01 15:50

Lelle Lellevija

Nav bail, vienkārši nav jēgas, jo viņiem viss kā pīlēm ūdens....

pirms 3 gadiem, 2016.11.01 21:25

Citu datumu laikraksti

  • Pārdomas par Alūksnes slimnīcas nākotni

    Vēlos dalīties savās emocijās, pārdzīvojumos un domās ar kādu, kam tas liks aizdomāties. Nemaz nezinu, kam šis raksts ir adresēts - alūksniešiem,...

  • Atkal mata galā

    Atkal mata galā  2

    Diemžēl atkal mata galā karājas mūsu Alūksnes slimnīcas nākotne. Jaunā veselības ministre Anda Čakša (ZZS) iecerējusi reformēt 14 Latvijas reģionu...

  • „Lainvai” - 10 gadi

    „Lainvai” - 10 gadi

    Gaujienas tautas namā 28.oktobrī pulksten 18.00 izskanēs senioru vokālā ansambļa „Lainva” 10 gadu jubilejas koncerts “Dziesmas caur gadalaikiem”....

  • Bērna zobi – vecāku atbildība

    Bērna zobi – vecāku atbildība

    Higiēna, regulāras vizītes pie zobārsta un pareizs uzturs ir galvenie veselas mutes stūrakmeņi, uzsver zobārstes Valentīna Hrikina un Vera Gņedova....

  • Minifutbola čempionātā - bronza

    Minifutbola čempionātā - bronza

    Septembra beigās Balvos norisinājās Latvijas Futbola federācijas Ziemeļaustrumu reģiona minifutbola 7:7 turnīrs, kurā piedalījās arī alūksnieši....

  • Centīsies progresēt

    Pagājušās nedēļas nogalē Lietuvā, Kauņā, trīs dienas norisinājās Pasaules kausa 3.posms velo orientēšanās elites sportistiem, kurā plašā sastāvā...