Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pašvaldību reforma Nīderlandes skatījumā

Pirms Jāņu ugunskuri un līgodziesmas pārņēma Latviju, Alūksnē viesojās sadraudzības pilsētas Binnemā pašvaldības pārstāvji.

Pirms Jāņu ugunskuri un līgodziesmas pārņēma Latviju, Alūksnē viesojās sadraudzības pilsētas Binnemā pašvaldības pārstāvji. 19. jūnijā Binnemā pašvaldības izpilddirektors Ārijs Van der Hams un pašvaldības projektu vadītājs un politikas plānotājs Robs Groens stāstīja par Binnemā pašvaldības reformas aspektiem. Alūksnes rajona pašvaldību pārstāvji un citi interesenti varēja uzzināt par reformas gaitu vienā no Nīderlandes pašvaldībām.
Tagadējā Binnemā pašvaldība izveidojās 1984. gadā, kad apvienojās četras mazākas pašvaldības. Apvienošanās procesam pamatā bija trīs galvenie apsvērumi. Pirmkārt, lielāka pašvaldība sekmīgāk nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem. Otrkārt, ceļas pakalpojumu kvalitāte un apjoms, kas nav pa spēkam mazai pašvaldībai. Treškārt, tā bija iespēja kopīgiem spēkiem pretoties valdības nodomam pašvaldību teritorijā celt rūpniecisko kompleksu, ko nevēlējās iedzīvotāji.
Sadarbība un objektivitāte
Binnemā pārstāvji uzsvēra, ka reformas īstenošanas procesā nepieciešams iesaistīt iedzīvotājus. Piemēram, Binnemā pašvaldība iedzīvotājiem deva iespēju izvēlēties apvienotās pašvaldības nosaukumu. Pašvaldībai jāpārliecina iedzīvotāji, ka tagadējās apdzīvotās vietas nepanīks. Piemēram, Mālupei, Pededzei un citiem ciemiem būs iespēja izvirzīt savus pārstāvjus darbam apvienotajā pašvaldībā. Bez komunikācijas nav iespējams rast atbalstu reformai.
Apvienošanās procesa sākumā pašvaldībām jāapzinās, kādas būs galvenās problēmas reformas procesā. Nākotnes vīzijas izstrāde ir milzīgs darbs, bet bez tās nevar iztikt. Nepieciešams objektīvi izvērtēt pašvaldības iespējas un vajadzības. Balstoties uz reāliem aprēķiniem, var īstenot atbilstošu politiku. Ciešāku sadarbību starp pašvaldībām nodrošina pilotprojekti.
Reformas radītās problēmas
R.Groens atzina, ka reformas rezultātā radās daudz problēmu. Finanšu ietaupījums uz pārvaldes izmaksām nebija tik liels, kā domāja pirms reformas, jo palielinājās izmaksas algās. Bija nepieciešams piesaistīt jaunus profesionālus darbiniekus. Daļu no vecajiem darbiniekiem neapmierināja zemāks amats jaunajā pašvaldībā, tas radīja nesaskaņas. Ja Latvijā no darba aizietu vecie darbinieki vai sāktu strādāt sliktāk, tad jaunie nenāktu viņu vietā, jo lielākajai daļai pašvaldību nav, ar ko piesaistīt jaunus speciālistus. Pēc 1984. gada reformas pašvaldības darbinieki konstatēja, ka pienākumu un finanšu līdzekļu ir vairāk, tomēr proporcionāli mazāk līdzekļu katrai funkcijai atsevišķi.
Arī tagad Binnemā pašvaldībai gaidāma jauna reforma. Ir projekts, kas paredz apvienošanos ar kaimiņu pašvaldību, bet pastāv sarežģījumi. Viena pašvaldība grib ieviest daudzas jaunas nianses darbā, kamēr otra vēlas būt konservatīvāka. Abām pašvaldībām ir arī atšķirīgas nodokļu likmes.
Binnemā un Alūksnes pašvaldību atšķirības
Nīderlandes viesi sniedza daudz noderīgu padomu pašvaldības reformas jautājumos, tomēr atšķirība starp Nīderlandi un Latviju ir ļoti liela. Ekonomiskās nianses Alūksnes rajonā un Binnemā pašvaldībā ir krasi atšķirīgas. Nīderlandē pašvaldība var iekasēt savus nodokļus, kuru apmēri ir visai atšķirīgi. Valsts finansējums ir 80 procenti no Binnemā pašvaldības budžeta, bet atlikušos 20 procentus pašvaldība iegūst, iekasējot vietējos nodokļus. Binnemā pašvaldības iedzīvotāju labklājība ir atkarīga no Roterdamas ekonomiskās labklājības (Roterdamā ir lielākā osta Eiropā). Vairāk nekā divas trešdaļas pašvaldības iedzīvotāju strādā Roterdamā. Daudzi pašvaldības uzņēmumi ir saistīti ar šo pilsētu. Tādējādi lielākos ieņēmumus dod ekonomiskā centra klātbūtne. Alūksni nevar salīdzināt ar Roterdamu vai Ventspili, jo tuvumā nav ekonomiski spēcīga centra. Atliek paļauties uz uzņēmību un pašu spēkiem.
Roterdamas klātbūtne, labvēlīgais ekonomiskais stāvoklis un lauku vide stimulē jaunatni atgriezties savos dzimtajos ciemos. Šis process ir radījis lielu problēmu māju būvniecībā, jo lauku rajoni ir blīvi apdzīvoti. Alūksnes pašvaldībām nav ekonomiskā stimula, ar ko pievilināt jaunatni.
Atšķirībā no Latvijas, kas uzsvaru liek uz ekonomisko izaugsmi un pārvaldes izmaksu samazināšanu, Binnemā pašvaldības reforma balstījās uz iedzīvotāju tiekšanos pēc neatkarības no valdības puses, lai nosargātu savu pašvaldību no rūpnieciskās apbūves. Lielākai pašvaldībai ir kapacitāte ne tikai ekonomiskos jautājumos, bet arī politiskos. 1984. gadā Nīderlandes iedzīvotāju labklājība bija daudz augstāka nekā tagad Latvijā. Pašvaldību reformas galvenais mērķis nebija iedzīvotāju labklājības paaugstināšana. Pašvaldību reforma Alūksnē un visā Latvijā radīs lielākas pašvaldības, bet ne spēcīgākas, jo nav ekonomiskās izaugsmes pamata.
Binnemā pašvaldībā dzīvo 19 tūkstoši iedzīvotāju. Pašvaldības platība ir 55 kvadrātkilometri. Pēc izmēriem līdzīgākā pašvaldība Alūksnes rajonā ir Malienas pagasts, kura platība ir 55,4 kvadrātkilometri un kurā ir 521 iedzīvotājs. Alūksnes pagasti pēc lieluma ir atbilstoši Binnemā pašvaldības teritorijai, tomēr apdzīvotības ziņā rādītājs ir ievērojami zemāks. Ja Alūksnes rajona pagastā dzīvo vairāki simti iedzīvotāju, tad Holandes pašvaldībā - vairāki tūkstoši. Binnemā pašvaldībā neviens nesūdzas par došanos uz centru, jo tas nav bieži jādara, ņemot vērā Binnemā platību, infrastruktūru un komunikācijas tehnoloģiju līmeni. Novadu izmēri Latvijā būs lielāki nekā Binnemā pašvaldība. Iedzīvotājiem būs biežāk jābrauc uz novada centriem, jo e-pārvalde un citas modernās tehnoloģijas vēl ir nākotne. Arī infrastruktūra un sabiedriskais transports novadu nomalēs nebūs tādā līmenī, lai lauku cilvēkiem nerastos problēmas.
Pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma neko nemainīs ne ekonomikas izaugsmes tempos, ne pārvaldes izmaksās, ne attiecībās ar valdību, tomēr pārmaiņas ir gaidāmas.

Citu datumu laikraksti

  • Svētkos ēdīsim, bet nepārēdīsimies!

    Vasaras saulgriežu svinēšana izsenis ir saistījusies ar šiem svētkiem raksturīgu ēdienu un dzērienu baudīšanu. Gribu uzsvērt - baudīšanu.Vasaras...

  • Visi Jāņi ir labi cilvēki

    Tā domā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas saimnieks Jānis Jēkabsons.Tā domā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas saimnieks Jānis Jēkabsons....

  • Aplīgošanas dziesmas

    Ir noslēdzies "Alūksnes Ziņu" rīkotais aplīgošanas dziesmu konkurss.Ir noslēdzies "Alūksnes Ziņu" rīkotais aplīgošanas dziesmu konkurss. Balvas -...

  • Upe

    - Saimniec, ka tik mēs neiedzīvojamies nelaimē! - Anda sabiedēta teic, ienākusi kambarī. - Par ko tā?15. - Saimniec, ka tik mēs neiedzīvojamies...

  • Bez vīzas uz Serbiju un Melnkalni

    31.maijā ir stājies spēkā vienpusējs bezvīzu režīms ar Serbiju un Melnkalni.31.maijā ir stājies spēkā vienpusējs bezvīzu režīms ar Serbiju un...

  • Izmaiņas tehniskās apskates kārtībā kravas automobiļiem un autobusiem

    No 1.jūlija mainīs kārtību, kādā jāveic periodisko valsts tehnisko apskati kravas automobiļiem ar pilno masu virs 16 000 kilogramiem, piekabēm un...

  • ES un TU

    Sveiki, lasītāj! Tas, ko tu tagad turi rokās, nav kārtējais reklāmas pielikums vai politiskās partijas uzsaukums.Sveiki, lasītāj! Tas, ko tu tagad...

  • Noslēdzas dārzu stādīšanas akcija Latvijā

    Maija beigās Salacgrīvā ar politiķu, ekspertu ES jautājumos, pašvaldības pārstāvju, vietējo iedzīvotāju, kā arī pūtēju orķestra dalību noslēdzās...

  • Latvijas izglītība nepaliks nomaļus

    ES ir tepat mums blakus, un to mēs ikdienā izjūtam uz katra soļa: vides standartu piemērošanā, kvalitatīvākas pārvaldes ieviešanā, lauksaimniecības...