Patiesība ir vienkārša kā ceriņzieds

Ejot pa pilsētu, ik pa brīdim gribas apstāties un dziļi ieelpot pēc lietus vēl valgo, reibinošo gaisu. Zili rožains un balts smaržu vilnis šūpo ceriņziedu ķekarus. Tie reizē veldzē un silda sirdi.

Ejot pa pilsētu, ik pa brīdim gribas apstāties un dziļi ieelpot pēc lietus vēl valgo, reibinošo gaisu. Zili rožains un balts smaržu vilnis šūpo ceriņziedu ķekarus. Tie reizē veldzē un silda sirdi.
Ceriņu vienkāršo burvību izlaidumu un cēlo rožu gaidas izcēla nejauša tikšanās autobusu pieturvietā. Sarunu uzsāka sieviete, kas pēc
35 gadiem no lielās kaimiņvalsts atbraukusi uz Latvijas pagastu, lai piepildītu senu sapni - doties pa bērnības takām. Nav vairs kolhoza govju fermu, asfaltēts ceļš vijas citā vietā. Neizdevās sastapt kādu pazīstamu cilvēku, bet ceriņi vēl arvien zied tikpat neprātīgi, solot laimi un prieku. "Pie mums visi ceriņi ir aplauzti. Turklāt lauž lielus zarus, jo galotni nevar aizsniegt," skumji salīdzina sieviete. Viņai sāp, tāpēc nebrīnos, ka sekoja vēlme atgriezties un dzīvot kaut pašā attālākajā pagasta nostūrī. Patīkami dzirdēt salīdzinājumu, kas dara godu Latvijai. Bet vai to var vispārināt?
Mūsu attieksme pret apkārtējo pasauli veidojas laikā un telpā. Ik rītu, aizverot durvis, nonākam vidē, kas ir dabas un cilvēka roku kopīgi veidota. Mēs varam savu dārzu izrullēt kā mīklu, uzputot kā putukrējumu, griezt kā kārtainu torti, tomēr iedarbība vienmēr būs abpusēja. Tikai vides iedarbības laiks, veids un vieta ir neparedzami. Daba arī ir sava veida skola, kurā visiem būtu daudz labākas sekmes, ja vien mēs to atzītu par līdzvērtīgu citām skolām. Diemžēl šajā ziņā esam analfabēti. Dabu apgūstam "ar vēderu un maku". Un kāda ir mūsu attieksme pret dabu, tādu no tās saņemam pretī.
Brīnāmies, kāpēc nelaime seko nelaimei. Valdība nespēj atrast pietiekami daudz naudas, lai kompensētu zaudējumus zemniekiem par plūdiem, par lopu bojāeju no knišļu kodumiem. Bet tās ir sekas! Cēloņus neviens precīzi nevar izklāstīt, tomēr ir skaidrs, ka kādā ķēdes posmā ir zudis līdzsvars dabā. Knišļu vairošanos veicina laika apstākļi, taču to daudzumu ierobežot var zivis un citi ūdens radījumi, kas labprāt mielojas ar kāpuriem. Makšķernieki zina teikt, ka daudzās ūdenskrātuvēs zivju palicis maz. Tas ir maluzvejnieku un acīmredzot arī mazo HES "darbs". Par kukaiņēdāju putnu, varžu un plēsīgo kukaiņu skaita samazināšanu parūpējušies kūlas dedzinātāji. Nezinu, cik pamatotas ir runas, ka vēja postījumus mežos veicinājusi to izciršana. Tagad bojātajā koksnē vairojas astoņzobu mizgrauzis un zāģlapsene. Ja to apkarošanā izmantos ķimikālijas, vai tās neradīs jaunu postu?
Latvijas lielākās pilsētas, Vides ministrija un ANO Attīstības programma Latvijā parakstījušas kopēju deklarāciju "Zaļais aicinājums Latvijas pilsētām". Tajā paredzēts veidot videi labvēlīgu saimniekošanu. Vai deklarācijai sekos rīcība, redzēsim dabā.

Citu datumu laikraksti

  • Zālienam uzbrūk sūnas

    Cītīgi vismaz reizi nedēļā pļauju zālienu un pārliecinos, ka to arvien vairāk pārņem sūnas, tāpēc devos noskaidrot, kas to veicina. Izrādās, ka sūnas...

  • Nē! - mākslīgajiem rūķiem daiļdārzos

    Individuālo māju pagalmos dižojas lielāki un mazāki mākslīgi rūķi, stārķi, pūces, suņi, eži, vardes un citi dzīvnieki.Individuālo māju pagalmos...

  • Dzīvžogs pasargā un norobežo

    Dzīvžogam ir ne tikai dekoratīva, bet arī norobežojoša, aizsedzoša un sargājoša nozīme.Dzīvžogam ir ne tikai dekoratīva, bet arī norobežojoša,...