Pats galvenais - dziedāt ar prieku

Diriģente Ināra Kravale uz Dziesmu svētkiem pošas ar vairākiem koriem.

Diriģente Ināra Kravale uz Dziesmu svētkiem pošas ar vairākiem koriem
Uz Dziesmu un deju svētkiem diriģente Ināra Kravale gatavojas doties ar trīs vadītajiem koriem – Jaunannas pamatskolas 5.-9.klašu kori, Alūksnes tautas nama jauktajiem koriem "Dzelme" un "Sonus".
Diriģente atklāj, ka, ja viss izdosies, Jaunannas pamatskolas kora dalībniekiem šī būs pirmā reize, kad viņi piedalīsies pieaugušo svētkos, kur jauniešiem koru uzstāšanās paredzēta atklāšanas koncertā. Tiesa, ja gribētu uzskaitīt visas tās reizes, kad par Dziesmu svētku dalībniekiem kļuvuši pārējie divi viņas vadītie kori, tas prasītu ilgāku laiku pārdomām, jo, kā stāsta I.Kravale, šie kori piedalījušies pilnīgi visos svētkos kopš viņu dibināšanas – jauktais koris "Dzelme" kopš 1947.gada, bet koris "Sonus" kopš 1990.gada.
Katrs ar savu raksturu
Raksturojot abus kolektīvus, I.Kravale uzsver, ka tie esot pilnīgi atšķirīgi. Ja "Dzelme" izceļoties ar savu uzcītību un labestību, tad par kora "Sonus" spilgtāko iezīmi kļuvusi spēja svarīgos momentos mobilizēties. ""Dzelme" ir centīgs un ļoti labestīgs koris. Varētu pat teikt – naivi labestīgs, jo viņiem vienmēr patīk visu citu koru dziedāšana un koncerti, viņiem vienmēr viss ir labi. Tā ir tāda pozitīva attieksme pret absolūti visiem, kas, iespējams, radusies tāpēc, ka starp kora dalībniekiem galvenokārt ir vidējā un vecākā paaudze – cilvēki, kuriem atšķirībā no mūsdienu jaunatnes ir iemācīta tolerance un cieņa pret citiem," uzskata I.Kravale.
Tieši šīs attieksmes dēļ reizēm gadoties arī pastrīdēties, smaidot atklāj diriģente, jo nevarot un nevarot kora dalībniekus pārliecināt, ka dažreiz ir lietderīgi būt kritiskākiem. "Ja paskaties kritiski uz citiem, tad sāc kritiskāk vērtēt arī savu kolektīvu vai kā tu pats tajā izskaties, taču tāpat – kad atkal ir būts kārtējā koru koncertā un es prasu, kas ir paticis un kas nav, viņi atsaka, ka viss bijis labi," saka kora vadītāja. Viņa uzsver, ka "Dzelmes" dalībnieki labprāt apmeklē visus iespējamos koncertus, kuru klausīšanās norit ar tādu pašu centību kā pašu mēģinājumu apmeklēšana. "Lai gan kora sastāvs nav liels, uz mēģinājumiem parasti ierodas gandrīz visi. Domāju, ka par tādu uzcītību priecātos ikviens diriģents," apgalvo I.Kravale.
Tiesa, gluži pretējs esot otrs viņas vadītais koris "Sonus". "Viņi izceļas ar savu nepaklausību. To, kas slēpjas zem vārda "nepaklausība", viņi sapratīs paši, taču nezinātājiem varu pateikt, ka ikviena diriģenta sapnis ir apzinīgs kolektīvs, kas iespēju robežās cenšas apmeklēt ikvienu mēģinājumu. Tiesa, tad, kad to vajag, viņi spēj mobilizēties un saņemties. Šajā korī ir arī daudz cilvēku ar labām balsīm, daudz tādu "atsperīgu" cilvēku, cilvēku ar pieredzi, kas spēj visu ātri apgūt," kori raksturo diriģente. Starp abiem koriem izveidojušās draudzīgas attiecības, kas par spīti būtiskajām atšķirībām to raksturos spēj saprasties pat visnopietnākajos un smagākajos brīžos, sniedzot viens otram nepieciešamo atbalstu.
Latviešu mūzika – koru vienojošais elements
Stāstot par gatavošanos Dziesmu svētkiem un skatēm, I.Kravale atzīst, ka šoreiz repertuārs nav no vieglajiem. "Tas ir sarežģīts, taču ne neizdziedāms," saka diriģente. Pagājušajā vasarā viņa piedalījusies Kurzemes Dziesmu svētkos Talsos, kur izmēģināts viss noslēguma koncerta repertuārs. "Ja arī noslēguma koncertā paši koristi visas dziesmas dziedās ar prieku, nevis pienākuma pēc, tad domāju, ka tas koncerts būs ļoti labs," uzskata I.Kravale. Viņa atzīst, ka īpaši koncertā izcēlušās tā saucamās sarežģītās dziesmas, kas kopkora izpildījumā bijušas sevišķi efektīgas.
Tiesa, lai gan pastāvīgi notiek mēģinājumi, kuros intensīvi norit Dziesmu svētku repertuāra apguve, diriģente atklāj savas bažas par skati, kas ikvienam korim būs īsts pārbaudījums. "Nav runa par to, ka mēs negatavotos, bet ir visādi blakusapstākļi, kas rada liekus uztraukumus. Lai gan tā runāt nebūtu vēlams, jo, kā teica kāds diriģents, – atliek tikai vadītājam sākt šķobīties vai šķendēties, un pavisam drīz tā sāks darīt viss kolektīvs," smejas I.Kravale.
Domājot par repertuāra piemērotību, viņa atzīst, ka jebkuram korim vispateicīgākā dziedāšanai esot latviešu mūzika. "Protams, var mēģināt dziedāt svešvalodās, var ņemt dažādus garīgos opusus, taču tā, kā skan latviešu tautas dziesmu apdares, neskanēs nekas cits," apgalvo diriģente. Viņasprāt, tieši latviešu mūzika apvieno amatieru un profesionālos korus, kur atšķirības dziedāšanas meistarībā esot vismazāk jūtamas, jo, ja, dziedot ārzemju komponistu darbus, spilgtāk atklājas izpratnes vai tehnikas trūkums, tad, izpildot latviešu mūziku, šīs nianses izlīdzinās un kļūst gandrīz nemanāmas.
Dziesmu svētku balsts – pašu entuziasms
Korim "Dzelme", pēc I.Kravales domām, visīpašākie esot bijuši 1970.gada Dziesmu svētki, kad viņi valsts līmenī ieguvuši otro vietu jaukto koru grupā. Tolaik kori vēl vadījis diriģents Jānis Kravalis, pēc šiem panākumiem kolektīvam iegūstot tautas kora nosaukumu. Tiesa, lielisku sniegumu koris parādījis arī citos konkursos, kur, piemēram, dažus gadus iepriekš Valmierā rīkotajos sadraudzības svētkos ar Krievijas Federāciju tas izcīnījis pirmo vietu, panākumus dalot ar Imanta Kokara vadīto kori "Beverīna".
Savukārt par kora "Sonus" īpašākajiem svētkiem, viņasprāt, kļuvuši 1990.gada Dziesmu svētki. Diriģente atklāj, ka tieši Dziesmu svētki kļuvuši par galveno iemeslu, kāpēc koris dibināts. Togad svētki bijuši īpaši arī pašai I.Kravalei, jo viņa uz tiem devusies ar veseliem pieciem rajona kolektīviem. "Toreiz koru kustība bija ļoti spēcīga. Gandrīz katrā pagastā bija savs jauktā kora kolektīvs, lai gan tagad palikuši tikai četri," saka diriģente.
Viņasprāt, cilvēku entuziasms un vēlme darboties ir tas virzītājspēks, kas palīdz radīt kaut ko tādu kā Dziesmu svētki. "Dziesmu svētki vispār latviešiem ir tāds jēdziens, ko nevajag apspriest. Protams, var jau teikt tos cēlos vārdus par cilvēku vienotību, taču patiesībā nedomāju, vai kāds vispār var iedomāties, ka šādu svētku varētu nebūt – kamēr būs cilvēki, kas to darīs un kam tas būs vajadzīgs, Dziesmu svētki būs," saka I.Kravale.
***
vizītkarte
Vārds, uzvārds: Ināra Kravale.
Dzimšanas datums: 1940.gada 11.janvāris.
Izglītība: absolvējusi Latvijas Valsts konservatoriju.
Nodarbošanās: Alūksnes mūzikas skolas klavierspēles un Jaunannas pamatskolas mūzikas skolotāja, Alūksnes tautas nama jaukto koru "Dzelme" un "Sonus", kā arī Jaunannas pamatskolas 5.-9.klašu kora diriģente.

Citu datumu laikraksti

  • Piena litrs par latu?

    Nebūs nekā briesmīga, ja piens maksās latu litrā! Tādu viedokli ir publiskojis akciju sabiedrības “Rīgas piena kombināts” līdzīpašnieks Ivars...

  • Kāda būs Latvija 2030.gadā?

    Lai noskaidrotu, kādu redz Latvijas nākotni tās iedzīvotāji, tiek uzsākts sabiedrības līdzdalības projekts “Latvija 2030.Lai noskaidrotu, kādu redz...

  • Atklāj starptautisko izstādi par Slovākiju

    Slovākijas vēstnieks Ivans Špilda Alūksni dēvē par jauku vietu.Slovākijas vēstnieks Ivans Špilda Alūksni dēvē par jauku vietu Vakar Ernsta Glika...

  • Panika zobu sukas dēļ

    Vācija. Berlīnes – Šonefeldas lidostā izsludināta trauksme, jo no kāda pasažiera bagāžas nākušas aizdomīgas skaņas un vibrācija.Vācija. Berlīnes –...

  • Aprīļa “elektrošoks”

    Publiskajā telpā tika izplatīta skumja ziņa, ka šo pasauli atstājis Latvijas “pirmais trusis”. Saprotams, Valsts prezidenta Valda Zatlera garausis...

  • Kūpošā leģenda aiziet

    Kā aizvadīto septiņu dienu galvenie ārvalstu notikumi bez bojāta spiegošanas satelīta notriekšanas un kārtējām politiskās daiļrunāšanas sacensībām...

  • Dzintara pilsēta svin jubileju

    Apei pilsētas tiesības piešķirtas 1928.gada 11.februārī.Apei pilsētas tiesības piešķirtas 1928.gada 11.februārī Varbūt atbraucējiem no lielām,...

  • Ir iespēja izvēlēties

    Šāgada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.Šāgada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā "Par iedzīvotāju...

  • Aicina uz anonīmo alkoholiķu sanāksmi

    Alūksne. Alūksnes pilsētas domes Sociālās palīdzības centra kamīnzālē turpmāk katru trešdienu notiks anonīmo alkoholiķu sanāksmes.Alūksne. Alūksnes...