Patukšie naudas maki

Šobrīd dzīvojam savdabīgā tropu klimatā. Nepastāvīgie laika apstākļi sagādā problēmas ne tikai atpūtniekiem, bet arī lauksaimniekiem.

Šobrīd dzīvojam savdabīgā tropu klimatā. Nepastāvīgie laika apstākļi sagādā problēmas ne tikai atpūtniekiem, bet arī lauksaimniekiem. Tādējādi rodas bažas, vai atkal nav gaidāms kārtējais pārtikas produktu cenu kāpums gada beigās.
Lai gan lietainās vasaras Latvijā nav nekāds retums, tomēr nepastāvīgo laika apstākļu dēļ ir palielinājušās lopbarības sagatavošanas izmaksas. Mitrais laiks ir veicinājis arī kartupeļu lakstu puves izplatību. Nav zināms, kā veiksies ar graudaugu novākšanu. Zemniekam nelabvēlīgā vasara var atsaukties ne tikai uz lauksaimniecību, bet arī radīt finansiālus zaudējumus valsts budžetam, kā arī iedzīvotāju maciņiem. Jau tagad var prognozēt, ka valsts budžetā nepietiks naudas kompensācijām visiem lauksaimniekiem.
Vai atkal pēdējie?
Noteikti daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir apnicis gausties par zemo dzīves līmeni un atpalicību no saviem tuvākajiem kaimiņiem. Tomēr daudzi fakti ir nesaudzīgi pret mūsu sabiedrību. Tagad esam uz Eiropas Savienības (ES) kuģa, tomēr neceļojam ne pirmajā, ne otrajā klasē. Protams, ja šo kuģi neuzskatām par "Titāniku", tad izredzes izķepuroties uz augšu mums ir. Einara Repšes valdība palielināja minimālo algu, tomēr Latvijā tā ir vismazākā no visām ES dalībvalstīm. Ir skaidrs, ka 80 lati ir piliens salīdzinājumā ar 926 latus lielo minimālo algu Luksemburgā. Tikai šis viens skaitlis pierāda, cik tāls ceļš ejams, lai sasniegtu augstu dzīves līmeni mūsu sabiedrībā.
Virknē ekonomisko rādītāju Latvija ir pēdējā vietā ES, tomēr pastāv arī nopietna iekšējā problēma, proti, Latgale. Pēc vairāku analītiķu domām Latgale ir nabadzīgākais reģions ES. Šaubos, vai lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vēlētos dzīvot turīgi, bet izolēti no pārējās pasaules. Lai cik nepatīkami būtu skaitļi, tomēr labāk būt nabadzīgam radiniekam ES, nevis turīgam brālim Centrālāfrikā.
Riņķa dancis ap bērnu pabalstiem
Jau vairākas nedēļas nerimstas diskusijas par to, kādai jābūt bērnu kopšanas pabalstu aprēķināšanas sistēmai Latvijā. Palielinot bērnu pabalstus, valdība cer paaugstināt dzimstību, kas joprojām ir zemāka par mirstību. Situācijā, kad valsts budžetā naudas ir tik, cik ir, saprotama vairāku politiķu nostāja, kas paredz lielāku atbalstu mazāk nodrošinātām ģimenēm. Tomēr šāda nostāja ir pretrunā ar ekonomiskā taisnīguma izpratni, proti, bērnu kopšanas pabalstam ir jābūt atbilstošam samaksāto nodokļu apjomam. Tādējādi rodas jautājums, vai turīgākie Latvijas iedzīvotāji, kas maksā lielākus nodokļus, nav tiesīgi saņemt lielākus bērnu pabalstus.
Lai gan bērnu kopšanas pabalstu palielināšana ir laba lieta, tomēr tā neatrisinās galveno šīs iniciatīvas mērķi, proti, - būtiski palielināt bērnu dzimstību Latvijā. Īstenojot šo reformu, uzlabosies vairāku jauno ģimeņu finansiālais stāvoklis. Valdībai jāveido speciāla pieeja sociāli nelabvēlīgajām ģimenēm, jo tikai nauda neatrisinās šo ģimeņu problēmas. Kā zināms, ar naudas palīdzību var paveikt daudz ko, bet nav iespējams atrisināt visas problēmas.
Iekšējās cīņas KNAB
Jau šā gada 28.jūnijā Aleksejs Loskutovs ierosināja dienesta izmeklēšanu pret Jutu Strīķi, lai izvērtētu viņas tiesības sūtīt operatīvo informāciju saturošus dokumentus citām valsts drošības institūcijām. Savukārt pagājušajā piektdienā KNAB vadītājs A.Loskutovs paziņoja, ka izmeklēšana par J.Strīķes darbību turpināsies līdz 23.jūlijam, lai gan šim procesam vajadzēja beigties jau 9.jūlijā. KNAB iekšienē turpinās savstarpējo rēķinu kārtošana, kas neveicina organizācijas produktīvu darbību. Pagarinot izmeklēšanu, A.Loskutovs pierāda, ka viņam ir liela vēlme atrast ieganstu, lai atbrīvotos no J.Strīķes. Jau iepriekš bija skaidrs, ka abu KNAB vadošo darbinieku attiecības nav un nebūs pozitīvas, tādēļ nav saprotama valdības bezdarbība šajā jautājumā. Protams, Indulim Emsim negribas dzirdēt kārtējos pārmetumus par korupcijas apkarošanas procesa sabotāžu, ja J.Strīķe tiktu pārcelta uz citu drošības sistēmas organizāciju.
Kamēr KNAB vadības līmenī valda, maigi sakot, nesaprašanās, tikmēr jāpaļaujas uz iestādes ierindas darbinieku vēlmi un spējām cīnīties ar korupciju Latvijā. Tomēr iespējams, ka A.Loskutova un J.Strīķes pretpolu eksistence KNAB rada grupēšanos arī ierindas darbinieku vidū. Šādā situācijā viens grupējums dažādiem līdzekļiem centīsies kavēt pretējā grupējuma darbu, kas postoši atsauksies uz visa KNAB spēju darboties.

Citu datumu laikraksti