Pavasarī jāgūst dabas enerģija

Plaukstošais pavasaris ir īstais laiks, kad smelties spēku, enerģiju un vitamīnus no dabas. Jautāsiet, kā to labāk izdarīt? Apeniete Daina Binde iesaka uz kārā zoba uzlikt kādu pumpuru, dīgstu, tikko no zemes izlīdušu zaļu lapiņu un iemalkot bērzu un kļavu sulas.

Pavasaris nāk lēnām
D.Binde teic, ka šogad pavasaris nāk ļoti lēnām. Līdz ar to gan organisms ir noilgojies pēc veselīgās vitamīnu devas, gan arī rokas tā vien stiepjas parušināties pa zemīti. “Lai arī zaļumi vēl pavisam maziņi, ļoti gribas jau tos nobaudīt. Pirmie zaļumi, ko es ēdu, ir jaunās nātru lapiņas, ko pirms lietošanas apleju ar verdošu ūdeni. Arī malvu, kas ir lieliska A vitamīna un olbaltumvielu deva pavasara salātiem, un gārsu jeb „vārnu kājas”, kas ir ārkārtīgi veselīgs, organismu tīrošs augs un kuru iesaka ēst visiem. Vērtīgi pavasaros ir ēst pirmās skābeņu lapas, margrietiņas, kas attīra asinis, pienenes, pētersīļus, aromātisko raudeni jeb oregano, kas ir sieviešu augs - līdzsvaro hormonus un uzlabo pašsajūtu. Par daudziem augiem esmu uzzinājusi no ārstniecības tēju zinātāja Roberta Zeltiņa, kurš ir viens no maniem guru jeb iedvesmotājiem,” stāsta D.Binde
Vērtīgi ir pavasarī noplūkt pa kādai lapiņai arī no augiem, kuri sevī ietver vārdu Māra, piemēram, mārdadža, mārpuķītes, mārrutka. Visi augi ar Māras vārdu, mūsu senču dievību, nes sevī lielu dzīvības spēku. Par vitamīnu bumbām D.Binde sauc upeņu, bērzu, priežu pumpurus un dažādus dīgstus - pupu, zirņu, kaņepju, sinepju, kressalātu. Svarīgi uzturā iekļaut arī skābētus kāpostus, dzērvenes, brūklenes, ko var saglabāt burkās ūdenī līdz pat pavasarim, tādējādi pretojoties pavasara nogurumam.

Dzīvokļos dabas nav
D.Binde gan teic, ka nevajadzētu ēst pilnīgi visu, ko redz. Vislabāk vākt tos augus, ko pazīsti. Taču, ja arī sanācis kļūdīties un apēst ko nezināmu, neesot jāsatraucas, jo savvaļas augus kilogramiem taču neēdam. “Mēdz teikt, ka nezāles seko cilvēkam. Pārfrāzējot var teikt, ka viss, kas cilvēkam ir nepieciešams, aug viņam apkārt. Latvijā vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos un viņiem nav apkārt dabas, kas pati pateiktu priekšā, ko ēst un kā sev palīdzēt. Cilvēki zaudē ļoti daudz dabas spēka. Iet meklēt šos zaļumus pilsētas parkos vai zaļākās vietās pie daudzdzīvokļu mājām gan nevajadzētu. Lai arī apkārt aug ārkārtīgi daudz cilvēka veselībai derīgu augu, tie var būt piesārņoti ar izplūdes gāzēm vai suņu un kaķu apciemoti. Privātmājas mauriņš der, bet vislabāk - lauku pļava, mežs, lauku mājas apkārtne. Lauki ir mūsu bagātība - cik labi, ka Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, kas to novērtē!” teic D.Binde.

Aizraušanās kopš bērnības
Runājot par to, kā viņa aizrāvusies ar vērtīgo dabas augu iekļaušanu ikdienas ēdienreizēs, D.Binde atklāj, ka daba viņai ir tuva kopš bērnības. Viņai patīk audzēt augus ne tikai dārzā, bet arī iekštelpās, un par iemīļotāko vietu mājās viņa uzskata siltumnīcu. Iepazīt ārstniecības augus Daina sāka jau bērnībā vecmāmiņas pavadībā un to dziļākai izzināšanai pievērsās ģimnāzijas laikā, rakstot zinātnisko darbu. “Nedaudz žēl, ka pēc pamatskolas nedevos mācīties uz Bulduriem, bet galu galā dzīve visu noliek īstajās vietās un mūsdienās zināšanas ir pieejamas, ja vien ir vēlēšanās”, teic D.Binde. Vēl viens no iemesliem pievērsties dabas līdzekļiem bija risinājuma meklēšana veselības problēmām. “Man ir problēmas ar zobu kanāliem, kas ir kā bumba ar laika degli, jo ar laiku tajos vairojas kaitīgās baktērijas. Ķermenim nepārtraukti ir jācīnās ar zema līmeņa infekciju. Domāju, ko varētu darīt lietas labā. Lai arī reizēm bez aptiekas medikamentiem neiztikt, imunitātes uzturēšanai meklēju līdzekļus dabā. Un tas darbojas,” atzīst Daina.
Pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem D.Binde atgriezās Latvijā, kur dzīvo jau divus gadus. Šajā laikā viņa darījusi dažādus darbus, taču nu ir priecīga, ka var strādāt stādu audzētavā. “Šis darbs atbilst manai īstajai būtībai, jūtos ļoti labi. Cilvēki saka, ka man ir zaļie pirkstiņi, taču es domāju, ka mums visiem ir gēnos ielikta tieksme būt saskarē ar dabu, augiem, zemīti, tāpat kā visiem bērniem sākumā ir dabiska vēlme dziedāt - jautājums tikai, kādā mērā ģimenē un skola attīsta vēlmi darboties,” saka viņa.

Gatavo pulverīšus
D.Binde jau ilgāku laiku interesējās par veidiem, kā augi mums var dot vislielāko labumu. “Kā saka mans otrs guru - zāļzinis Jānis Ulmis, kuram Limbažos ir plašākā ārstniecības augu kolekcija Latvijā: tējas ir ļoti vērtīgas, bet, ja tās nepagatavo pareizi, tas ir tikai krāsains dzēriens, jo biezumus nevis apēdam, bet izmetam. Savukārt pulverī samaltos vērtīgos augus var pievienot ēdienam vai apēst tāpat pa karotītei. Jau sen biju dzirdējusi par valeoloģes Ilzes Jansones pulverīšiem un nolēmu paeksperimentēt, vai arī pati varu ko garšīgu un vērtīgu samalt. Savam un tuvinieku priekam izveidoju piedevas saldajiem un sāļajiem ēdieniem, vispārējam organisma mundrumam, locītavu veselības uzlabošanai un parazītu izdzīšanai. Par pēdējo recepti saku paldies daudzpusīgajai un zinošajai lektorei Sandrai Zeltiņai. Augu pulveru veidošana ir radošs process, jūtos nedaudz kā burve, saliekot kopā augu dažādās garšas un vērtīgās īpašības,” smej D.Binde. Nākotnē viņa vēlas dabas draugiem piedāvāt viņas dārzā saplūkt smaržīgu tēju bunti ziemai, iegūt kādu dziedniecisku stādiņu un uzzināt, kurus savvaļas augus var likt daudzkrāsainā, vitamīniem bagātā salātu bļodā.

Paši sagandējam vidi
Ievērojot zaļu un dabai draudzīgu dzīvesveidu, D.Binde daļēji atteikusies no vairākām ikdienišķām veikalā nopērkamām lietām un nu gatavo tās pati. “Iedvesma gatavot produktus radās, dzīvojot un strādājot Anglijā, kur videi draudzīga dzīvošana ir kļuvusi teju par modes lietu. Uzzināju, ka ir daudz cilvēku, kas dzīvo tā saucamo bezatkritumu dzīvesveidu, un gribētu, lai mūsu ekonomiskais stāvoklis arī Latvijā ļautu tam tuvoties. Man ir skumji, ka cilvēks ir vienīgā būtne dabā, kas apzināti vai neapzināti sagandē pats savu dzīves vidi,” saka D.Binde.
D.Binde pati gatavo zobu pastu, sejas, roku, ķermeņa krēmus, kā arī pretodu līdzekli. “Lai pagatavotu zobu pastu, jāsajauc kokosriekstu eļļa, soda, baltie māli, piparmētru vai tējas koka ēteriskā eļļa un saldumam var pielikt no bērzu sulas gatavoto ksilitolu vai pulverī samaltu cukurpuķi – stēviju,” piemin D.Binde. Krēmiem receptes ir dažādas, bet D. Binde par bāzi izmanto kokosriekstu eļļu, kam pievienots izkausēts bišu vasks, vīnogu kauliņu eļļa, vazelīns un ēteriskās eļļas pēc pašas patikas. Viņa iespēju robežās atteikusies no balto miltu izstrādājumiem un rafinētā cukura, kas esot sadzīves narkotikas, pie kuru lietošanas cilvēks tiek pieradināts jau no mazotnes.

Kādēļ rodas slimības?
“Austrumu medicīnā saka, ka visas slimības rodas galvā. Kāpēc cilvēki slimo? Jo nejūt, ko ķermenim patiesi vajag. Pārmērīga sāls un cukura lietošana pārtikā nomāc garšas kārpiņu darbību, un mēs vairs nejūtam ēdienu dabisko garšu. Katru dienu ēdienkartē būtu jāiekļauj arī rūgtās, skābās un sīvās garšas, lai mēs uzņemtu pilnvērtīgu garšas un uzturvielu buķeti. Būtu vērtīgi iespēju robežās iegādāties produkciju no vietējiem ražotājiem vai audzēt pašiem. Protams, pilnīgi bez veikala produktiem un pamatlietām nevar. Tomēr būtu svarīgi pirkt vismaz pašu latviešu audzētus un radītus produktus. Atbalstīt savas valsts ekonomiku, nevis svešzemju. Diemžēl ne vienmēr veikalos varam nopirkt pašu audzētos produktus vai arī to cena nespēj konkurēt ar ievestajiem. Vai tas nav ekonomiskais genocīds?” prāto viņa.
Uz jautājumu, vai ir viegli būt saskaņā ar dabu, D.Binde atbild ar pretjautājumu - vai dzīvot vispār ir viegli? “Ik brīdi mēs esam kādas izvēles priekšā. Izvēļu ir tik daudz, ka var apjukt, ja neieklausāmies iekšējā balsī. Man ir svarīgi būt saskaņā ar dabu, jo patiesībā mēs esam daba, esam daļa no tās. Diemžēl bieži vien visvienkāršākās un dabiskākās lietas kļūst svešas,” saka D.Binde. Viņa smejot teic, ka šobrīd jūtas kā dzīves baudītāja - dzīvot laukos un būt saskaņā ar dabu mūsdienās esot luksuslieta.

Aicina baudīt pavasari
Visiem - gan tiem, kuri dzīvo lauku viensētās, gan pilsētas dzīvokļos, D.Binde iesaka baudīt pavasari un smelties spēku no mostošās dabas. “Pirmais solis ir dzert daudz ūdens, turklāt labu ūdeni. Es iesaku tīru avota ūdeni, ko var paturēt saulē, lai tas uzņem saules enerģiju. Otrais solis - ēst zaļumus jeb hlorofilu. Zaļumi ir zaļās asinis, ko mums vajadzētu uzņemt. Un trešais - izslēgt “datorkastes” un ekrānus, sanākt kopā, uzdziedāt, izdejoties, izsmieties, izrunāt visu, kas uz sirds. Tad arī būsim veseli. Man jau liekas, ka latvieši ir gana zaļu dzīvesveidu mīloši. Kā tauta esam tomēr veselīgi un saglabājuši no senčiem gēnos ielikto zaļo domāšanu. Vasarā no Rīgas uz laukiem mašīnas brauc rindu rindās. Cilvēkiem gribas būt dabā, un tas ir burvīgi. Būtu lietderīgi skolās atjaunot “lauciņus”, lai bērni redzētu, kā aug burkāns un radinātos pie darba. Var dzīvot modernu dzīvi un arī saglabāt pamatvērtības. Ko cilvēkam vajag? Gaisu, ēdienu un mīlestību,” saka viņa.
— Teksts un foto: Agita Bērziņa

Citu datumu laikraksti

  • Drosmīgi un atklāti par TO

    Latviešu bestsellers – tādu apzīmējumu izpelnījies pagājušajā gadā izdotais romāns „Saplēstās mežģīnes”, kura autore ir Karīna Račko. Tas bija viņas...

  • Aizvada otro sabraukumu

    Kārtējās spēles aizvadītas Apes novada čempionātā florbolā. “Gaujiena”, kuras spēlētāju sastāvs ir viens no jaunākajiem čempionātā, pēcspēles...

  • Alūksnes džudistiem labi rezultāti

    Alūksnes džudistiem labi rezultāti

    Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skola aizvadītās nedēļas nogalē piedalījās džudo sacensībās Saldū – 9.Starptautiskajā džudo turnīrā...

  • Lasītāji, braucam uz Līgatni!

    Lasītāji, braucam uz Līgatni!

    Turpinot jauko tradīciju, arī šovasar Alūksnes un Apes novadu laikraksts “Alūksnes Ziņas” savus zinātkāros un atraktīvos lasītājus aicina izzinošā...

  • Arī aprīlī aicina uz kino

    Aprīlī Alūksnes Kultūras centrā būs skatāmas trīs ļoti atšķirīgas, aizraujošas Latvijā tapušas filmas. Dokumentālā filma visai ģimenei “Turpinājums”...

  • Ekspedīcijas laikā iepazīst, kas un kā notiek mežā 8

    Ekspedīcijas laikā iepazīst, kas un kā notiek mežā

    Turpinās no 1.lappusesParažas vēsta, ka Zaļajā ceturtdienā jādodas pie dabas, jāmeklē kāds ezers, strauts vai upe un jāmazgājas. Daļa no šīm darbībām...

  • Atteikšanās

    Atteikšanās

    Lieldienas - viens no četriem punktiem gadalaiku maiņu ciklā. Kādam tie ir ģimenes svētki, tradīcija, kādam tas ir garīgs piedzīvojums, ieturot...

  • Lielākie svētki kristīgajā pasaulē

    Lieldienas jeb pavasara saulgrieži notiek laikā, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru. Dienas paliek arvien garākas, un notiek gaismas uzvara pār...

  • Lieldienas gaidot

    Lieldienas ir seni svētki, pazīstami jau pirms Kristus. Lieldienās auglības simbols ir ola. Pirmo olu Lieldienu rītā sadalīja visiem mājās ļaudīm...