Pazaudētās lietas mēdz arī nemeklēt

Dodoties uz kādu kultūras, sporta vai izklaides pasākumu, ceļojot, pārvietojoties ar sabiedrisko transportu vai ejot kājām, nereti gadās mantas gan netīšām atstāt, gan, neuzmanīgi rīkojoties, pazaudēt, gan nonākt mantu atradēja lomā.
Kādas mantas cilvēki mēdz nejauši atstāt un nozaudēt sabiedriskās vietās un pasākumu laikā, kā arī kāda bijusi pieredze ar atrasto mantu īpašnieku atrašanos, to laikraksts jautāja sabiedrisko iestāžu pārstāvjiem.

Visbiežāk aizmirst apģērbu
Pēc pasākumiem visbiežāk tiek atrastas jakas un žaketes, pastāsta pasākumu organizatore Inta Rudzīte.  Visizklaidīgākie ir bērni, kuri atstāj gan cimdus, džemperus, kreklus, gan arī telefonus. “Mantas izliekam redzamā vietā, mums ir speciāls plauktiņš. Taču parasti īpašnieki paši atjēdzas, ka kaut ko atstājuši. Piemēram, ātri vien saprot, ka, aizejot prom no pasākuma, nav telefona, jo bez tā mūsdienās cilvēks laikam nevar iztikt. Visvairāk mums ir cimdi un zeķes, kas ir pa vienam – tos arī visretāk meklē,” rezumē I. Rudzīte. Ir tāds joku teiciens, ka izklaides vietās garderobē varot dabūt labākos mēteļus, kažokus un virsjakas. Izrādās, ka arī tajā ir arī daļa patiesības.

Somiņā sasmird ēdiens
Pavisam nesen pēc kāda gadskārtēja pasākuma gados vecāka kundze izklaides vietā bija atstājusi savu somiņu. Nedēļu viņa par nozudušo mantu nelikās ne zinis. Organizatori pārbaudīja, vai somiņā nav telefona vai kāda cita priekšmeta, kas palīdzētu ātrāk atrast īpašnieci. “Somā bija tikai maisiņš, kā saturu es nepārbaudīju, un vēl daži nieki. Noliku mantu kabinetā, varbūt īpašniece radīsies,” pastāsta pasākuma rīkotāja, kura vēlējās palikt anonīma. Pēc ilgāka laika sieviete apjautājusies, vai gadījumā viņas aksesuārs nav atrasts. Lūgta aprakstīt somas izskatu, gatavojusi mantu nosūtīt tās īpašniecei, taču no somiņas nākusi ļoti nepatīkama smaka. Izrādās, ka maisiņā bijusi pārtika – zivs un gaļas gabaliņi. Stāvot siltumā vairākas dienas, ēdiens bija sācis bojāties. Vienu reizi tā arī somiņai, kurā iekšā bija kosmētika, nav radusies īpašniece, tā nostāvējusi vairāk nekā gadu, līdz beigās pasākumu rīkotāji to nodevuši humānajai palīdzībai. Tajā pašā iestādē pērn kāda dejotāja nākamajā rītā ļoti agri piezvanījusi, lai pajautātu, vai gadījumā nav atrasta no kurpes atlīmējusies pērlīte.

Slavē iedzīvotāju atsaucību
“Valsts policijā iedzīvotāji vēršas tad, ja konstatē, ka ir nozaudētas vērtīgas mantas – mobilais telefons, maks un dokumenti. Piemēram, decembrī tā gadījās septiņiem iedzīvotājiem,” pastāsta Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova. “Dažiem no mantām ir nācies šķirties brīdī, kad persona ir bijusi alkohola ietekmē, kas atkal liek atgādināt visiem – sargāt savas mantas, jo atbildību par tām nes to īpašnieks.” Tajā pašā laikā Valsts policija pieņem iesniegumus par pazudušiem makiem, mobilajiem tālruņiem, jo reizēm cilvēks tikai domājot, ka šīs lietas ir pazaudētas, bet patiesībā tās var būt arī nozagtas. Tāpat policijā vēršoties cilvēki, kuri ir mantas atraduši. Decembrī tādi ir bijuši pieci gadījumi. “Tālāk mēs meklējam mantu īpašniekus. Ja nav zināmi, kuri tie ir, piemēram, ja ir atrastas atslēgas, meklējam to īpašnieku ar mediju starpniecību,” norāda policijas pārstāve.
Pašreiz ļoti populāri mantu pazaudēšanas un atrašanas, kā arī zādzību gadījumā efektīvi strādā sociālie tīkli, to uzsver arī kārtības sargi. “Ir novērots, ka iedzīvotāji par pazaudētām vai atrastām mantām informē savus draugus sociālajos tīklos, un ir redzams, ka tam ir panākumi – cilvēki ir ieinteresēti palīdzēt kaut vai nododot šo informāciju tālāk ar mērķi, ka to ieraudzīs,” uz palīdzības veidiem atrast mantas īpašnieku norāda M. Šeršņova.
Visbiežāk kā sludinājumi medijos un sociālajos tīklos rubrikās “Atrasts” tiek likti par atrastām automašīnu numuru zīmēm, auto aizdedzes atslēgām, kā arī atslēgu saišķiem. Savukārt mantu nozaudētāji, kuri aizmāršības vai neuzmanības dēļ palikuši bez kādām svarīgām lietām, sludinājumus liek par pazudušiem bērnu mobilajiem telefoniem, somām un dokumentiem. 
Liene Andersone-Kolosova


Alūksniešu pieredze
SIA “JM Grupa” atpūtas centra “Jolanta” administratore Daina Vītuma: “Ne katru dienu, bet bieži vien pie mums cilvēki aizmirst dažādas lietas – gan pie baseina, gan viesnīcā: šallītes, rotaslietas, mazgāšanās piederumus - šampūnus, dušas želejas, peldlīdzekļus, peldcepures. Ziemā tās visbiežāk ir šalles un cepures, vasarā – saulesbrilles. Reizēm aizmirst arī telefonus un vērtīgākas lietas.
Parasti cilvēki diezgan ātri attopas, ka ir ko aizmirsuši – brauc atpakaļ un meklē, zvana. Ja tie bijuši baseina apmeklētāji, tad ir vienkāršāk – piesakot baseina apmeklējumu, fiksējam tālruņa numuru, tādēļ uzreiz varam piezvanīt un informēt par aizmirsto lietu. Starp šīm personām ir arī cilvēki no citām pilsētām un pat valstīm, tad ir grūtāk atrast īpašniekus.
Ir bijuši gadījumi, kad vērtīgākas lietas nosūtu īpašniekam pa pastu – arī uz Krieviju sudraba ķēdīti ar krustiņu, kas cilvēkiem bija ļoti svarīga. Nesen uz Lietuvu sūtīju bērna dzimšanas apliecību. Cilvēki bija braukuši pērn uz Alūksnes Ziemassvētku džudo turnīru, bija mūsu klienti un aizmirsa svarīgo dokumentu. Sazinājāmies ar viņiem e-pastā, pēc tam telefoniski, un cilvēki bija ļoti priecīgi, ka var saņemt pa pastu. Citā reizē bija gadījums, ka pie mums aizmirsa grāmatu, kurā bija ielikta dzimšanas apliecība – arī sūtījām īpašniekam. Cenšamies būt izpalīdzīgi, jo kas zina – kādreiz būsim paši citā valstī, gadīsies kas līdzīgs un mums vajadzēs līdzcilvēku palīdzību. Esam priecīgi, ja varam cilvēkiem ko labu izdarīt, jo labais vairo labo.
Ir gadījumi, kad tā arī neatbrauc pakaļ aizmirstajām mantām. Tās uzglabājam diezgan ilgi, tomēr reizi pusgadā no mantām atbrīvojamies, jo, piemēram, mazgāšanās līdzekļiem beidzas derīguma termiņš. Atstāto mantu fotogrāfijas publiskojam arī sociālajos tīklos, piemēram, uzņēmuma kontā “Facebook.com”, aicinot atsaukties īpašniekus.”

Alūksnes Kultūras centra direktore Sanita Bērziņa: “Arī Kultūras centrā cilvēki mēdz aizmirst savas lietas. Bērni visbiežāk aizmirst deju čības, pieaugušie – sākot no šallēm līdz pat vieglajām virsjakām, visbiežāk pēc mēģinājumiem vai slēgtajiem pasākumiem. Publiskos pasākumos, kad garderobē izsniedz virsdrēbes pret numuriņiem, reizēm aizmirstas lietussargi. Aizmirstās mantas uzglabājam, vērtīgās mantas cilvēki paši ātri meklē un atrod. Mantas, par kurām īpašnieks ir aizmirsis, kur to atstājis, tā arī glabājas Kultūras centrā - noilguma uzglabāšanai nav. Kultūras centrā garderobē visu laiku ir dežurants, līdz ar to aizmirsto mantu ir krietni mazāk nekā savulaik tautas namā, kur garderobe netika pieskatīta. Arī mākslinieki, kuri brauc šeit uzstāties, reizēm šo to aizmirst: visbiežāk nošu partijas, kuras pēc tam viņiem nosūtām. Piemēram, dāmu auskariņi, saktiņas joprojām pie mums glabājas. Ja kādam kaut kas ir pazudis, var droši painteresēties pie dežuranta, kurš noteikti zinās, vai Kultūras centrā ir tāda manta.”
                             — Līga Vīksna

Citu datumu laikraksti

  • E-veselība klibo 2

    E-veselība klibo

    Jaunais gads Latvijā sācies ar obligātu valsts E-veselības sistēmas lietošanu, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu...

  • Būs jāpiejož jostas

    Alūksnes novadā šogad būs jāpiejož jostas ciešāk – iedzīvotāju skaits novadā samazinājies un līdz ar to arī pašvaldības budžets. Par Alūksnes novada...

  • Alūksne īsumā

    Alūksne ◆ 29.decembrī pulksten 10.33 ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama Laurencenes ielā Alūksnē, kur daudzdzīvokļu mājā kādā dzīvoklī...