Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pēc šova mainās attieksme pret dzīvi un mīļoto cilvēku

Divdesmit trīs gadus vecā alūksniete Jana Ratsepa atzīst, ka TV3 realitātes šovu “Bārs” pēc trīs nedēļām, ko tur pavadīja, ir pametusi ļoti laimīga un aizgājusi kā ieguvēja, jo šovs viņas dzīvi ir mainījis.

Divdesmit trīs gadus vecā alūksniete Jana Ratsepa atzīst, ka TV3 realitātes šovu “Bārs” pēc trīs nedēļām, ko tur pavadīja, ir pametusi ļoti laimīga un aizgājusi kā ieguvēja, jo šovs viņas dzīvi ir mainījis. “Tādēļ uzskatu, ka esmu uzvarējusi. Man ir mīļotais cilvēks, meita, saprotoši vecāki un draugi,” saka Jana.
“Piedalīšanās “Bārā” man deva ļoti daudz. Tur cilvēks var ieraudzīt daudzās un plašās iespējas. Dzīvojot mazpilsētā, to nevar redzēt un just, jo šķiet, ka viss ir kārtībā, viss ir sasniegts un tālāk vairs nav, pēc kā tiekties. Tagad ir redzētas tik daudzas iespēju durvis, ka nezini, pa kurām iet. Ikvienam cilvēkam dzīvē ir dots ļoti daudz iespēju. Viss atkarīgs no tā, vai viņš tās redz un izmanto,” secina Jana.
Viņa atklāj, ka šajā laikā arī sev ir noraudzījusi nākotnes ieceres. “Domāju, ka Alūksnē nepalikšu, bet kopā ar draugu pārcelšos uz dzīvi Rīgā. Vēlos mācīties. Arī līdz šim ir bijusi tāda doma, bet to apslāpēja šaubas - ko nu es. Kļūstot par vienu no 12 “Bāra” dalībniekiem, pierādīju, ka, ja labi gribu, es varu visu. Nepietiek tikai ar gribēšanu, vajag arī darīt. Ja viss izdosies, kā esmu iecerējusi, tad palikšu Rīgā uz pastāvīgu dzīvi. To darīšu ne tikai sevis, bet arī meitas Samantas labā. Ir grūti uzsākt dzīvi Rīgā, ja nevienu tur nepazīsti. Katrā pilsētā ir sava sistēma. Manuprāt, ja trīsgadīgā Samanta uzaugs Rīgā, viņai dzīvē pavērsies plašākas iespējas,” ir pārliecināta alūksniete.
Jana vēlas papildināt zināšanas friziera profesijā un kļūt arī par stilisti. “Veidojot klientei frizūru, sevī iztēlojos, kādu apģērbu un “meikapu” viņai varētu pieskaņot, lai koptēls būtu labāks. Ja sievietei ir tikai skaista frizūra, tad šķiet, ka kaut kā pietrūkst. Kad “Bārā” mūs grimēja, man patika stāvēt klāt un raudzīties, kā cilvēkam mainās seja,” atzīst viņa.
Redzēšu, kas ir mani draugi
Jana neslēpj, ka piedalīties “Bārā” nolēma bez konkrēta mērķa. Tas esot izkristalizējies tikai šova laikā. “Cilvēki nereti prāto - interesanti, kā būtu, ja būtu. Es aizpildīju anketu, lai pēc tam nebūtu sev jāpārmet: kā būtu, ja būtu. Nebiju gaidījusi, ka patiesi iekļūšu “Bārā”. Vienmēr ir šķitis, ka es esmu mazā, pelēkā pelīte, kuru neviens neredz un neievēro, bet pēkšņi tiku šovā,” viņa atceras.
Jana atzīst, ka pēc “Bāra” viņai ir mainījies skatījums uz dzīvi. “Pēc šova redzēšu, kas ir mani draugi un kas - ne. Dzīvojot kopā ar “Bāra” dalībniekiem, iemācījos atpazīt viltu, uzspēlētu rīcību un patiesumu. “Bārā” man bija grūti sadzīvot ar dalībniekiem, jo redzēju, ka daži ir patiesi, bet pārējie tēlo. Bija interesanti un jautri reizēm būt man pašai, bet reizēm spēlēt citiem līdzi. Neteiksim, ka sekas pēc tam ir tikpat patīkamas, jo nākas dzirdēt, ka esmu tāda un šitāda. Bet tas nav svarīgi. Svarīgas ir manas izjūtas un tas, kā jūtas man mīļie cilvēki,” saka J.Ratsepa.
Romantiskās attiecības “Bāra” laikā ar dalībniekiem Juri un Uldi Jana vērtē kā sava veida izklaidi. “Tā bija daļēji patiesība un daļēji tēlošana gan no mums, dalībniekiem, gan šova veidotājiem, jo tas ir šovs. Pirmajā šova nedēļā daudz varēja dzirdēt, ka “Bārs” nav interesants, tur nav, ko darīt, un tur nekas nenotiek. Kā mēs visi zinām, cilvēkiem vajag “uzsist asinis”, un tad sākās intrigas. Vajag mīlas trīsstūri? Taisām mīlas trīsstūri! Četrstūri? Būs četrstūris! Varam uztaisīt vēl kādu daudzstūri. Tas taču ir realitātes šovs! Protams, notiekošais tiek rādīts tā, lai skatītājiem būtu interesanti un viņi vērotu šo šovu. Domāju, ka mums izdevās to panākt,” saka Jana.
“Varu kliedēt visu interesentu mītus - bija vai nebija “Bārā” sekss? “Bārā” seksa nebija, lai kā to visiem gribētos. Tās bija intrigas. Televīzijas ekrānos to neparādīja, bet pēc šīm kaislībām mēs ar Juri bijām pārsmējušies līdz asarām. Bija jautri. Bet pienāk brīdis, kad tu sāc uztraukties - ārprāts, ko par to domās vecāki, draugi un tuvinieki. Tad sev pateicu - es zinu, ka nekā nebija. Šovu veidojām, lai skatītājiem būtu interesanti, bet mana sirdsapziņa ir tīra,” apgalvo Jana.
Arī dzīvē notiek tā, kā seriālos
Par svētdienas pārraides “Štatu samazināšana” naglu, kurā Jana tika izbalsota, šova veidotāji bija izvēlējušies Janas drauga parādīšanos ar sarkanu rozi. Pirms tam šovā Jana atklāja, ka viņas uzvedība ir skaidrojama ar vēlmi atriebties draugam par pāridarījumiem. Puiša jūtu apliecinājums kameras priekšā viņai bija pārsteigums.
“Tas nebija iestudēts. Es nezināju, ka viņš parādīsies. Kad šova vadītājs Viesturs man uzdeva jautājumus, radās nojausma, ka viņš vēlas no manis vēl kaut ko izvilināt. Es nebiju domājusi, ka draugs piekristu runāt ar televīzijas darbiniekiem. Izrādās, ka tu vari gadu būt kopā ar cilvēku, kurš ir mācējis tik prasmīgi no tevis noslēpt savas īpašības, jo nākas secināt, ka nepazīsti viņu. Ne velti ir teiciens - viss, kas notiek, notiek uz labu. Tagad mēs patiesi esam kopā. Tagad man vairs nav nožēlas par to, ko esmu izdarījusi, jo iznākums ir negaidīti labs. Kristīne (“Bāra” dalībniece, kuru izbalsoja pirmo - red.) aizgāja ar nožēlu un raudot, arī Andulim (otrais no “Bāra” izbalsotais dalībnieks - red.) bija žēl aiziet. Es varu apgalvot, ka “Bāru” pametu ļoti laimīga. Protams, gribējās palikt ilgāk, bet es būtu laimīga jebkurā gadījumā. Es aizgāju kā ieguvēja, tādēļ uzskatu, ka esmu uzvarējusi,” atklāj Jana.
Alūksniete norāda, ka nav svarīgi, ko cilvēki runā par viņas uzvedību šovā, jo pašlaik viņai ir viss, ko sirds var vēlēties. “Man ir mīļotais cilvēks, meita ir kopā ar mani, paldies Dievam, mani saprot arī vecāki, par ko visvairāk baidījos, ir draugi un man dzīvē vēl ir daudz dažādu iespēju. Es jūtos ļoti labi. Tagad varu droši apgalvot, ka arī dzīvē notiek tā, kā seriālos,” apgalvo Jana.
Alūksniete atzīst, ka pēc šova nav mainījusies viņas attieksme pret draugu. “Es viņu mīlēšu tikpat stipri kā līdz šim un domāju, ka mīlēšu vēl ilgi. Baidoties pazaudēt mīļo cilvēku, reizēm nepasakām, ko par viņu domājam. Visas nesaprašanās lielā mērā var skaidrot ar bailēm kaut ko pateikt. Dažreiz ir sliktāk no klusēšanas, nevis patiesības. Ja kaut kas sirdī sāp, tad tā arī vajag pateikt. Cilvēks ir jāpieņem tāds, kāds viņš ir. Ja pieņemam cilvēku tādu, kāds viņš nav, tad paši nevaram justies brīvi. Vajag biežāk būt pašam, nevis valkāt maskas, kas bieži vien kļūst pārāk smagas,” secina Jana.
Visbiežāk domāju par meitu
Alūksniete stāsta, ka vislabākās attiecības “Bārā” viņai bija ar krievu tautības sievieti Anastasiju. “Ceru, ka mūsu draudzība turpināsies. Juris uzskatīja, ka viņa ir feministe, bet mūs abas vienoja tas, ka vīrieši mums ir nodarījuši pāri. Esot “Bārā”, visi dalībnieki šķiet kā savējie. Kad vairs neesi šovā, bet televīzijas skatītājs, šķiet, ka viss ir citādāk. Vairs nešķiet simpātiski cilvēki, kas “Bārā” patika, un otrādi. Kad biju “Bārā”, negribēju tuvāk iepazīt vienu no dalībniekiem - Andreju, bet tagad šāda vēlēšanās būtu,” klāsta Jana.
Viņa neslēpj, ka piedalīties šovā ir grūti, jo bieži pietrūkst sev mīļo un tuvo cilvēku. “Es visbiežāk domāju par meitu Samantu. Pie spoguļa man visu laiku atradās meitas fotogrāfija, kuru bieži uzlūkoju. Šovā četriem dalībniekiem bija mājās palikuši mazie. Kad runājām par bērniem, viņu pirmajiem nedarbiem un darbiem, pēc tam vēl pāris stundas sēdēju un domāju par Samantu. No malas varbūt izskatījās, ka esmu bēdīga, bet tobrīd sirdī biju kopā ar savu mazo. To nesapratīs tie, kam nav bērnu vai kas nav bijuši no viņiem uz laiku atšķirti. Jā, tas bija mans lēmums piedalīties šovā, tomēr pirms atšķirtības brīža nevarēju izprast visus “kāpēc?”,” saka Jana.
Viņa atminas, ka atkalredzēšanās ar meitu bija patiesa un šķita, ka prombūtnes laiks bijis tikai pāris dienas, nevis trīs nedēļas. “Kad ienācu, viņa sēdēja pie galda un ēda. Pirmais teikums bija: “Čau, mamma!” Un turpināja ēst. Biju domājusi, ka meita uzreiz metīsies man ap kaklu. Bet viņa taču mani visu laiku redzēja pa televizoru, tādēļ varbūt tik ļoti neizjuta manu prombūtni. Ja agrāk es no meitas vārdus “mammu, es tevi mīlu” dzirdēju ļoti bieži, tad tagad es tos dzirdu ik pēc pusstundas. Tas ir kolosāli,” klāsta Jana.
Galvenais ir sadzīvot ar sevi
Jana vērtē, ka pēc saņemto plusu daudzuma “Bārā” varētu uzvarēt Andris, bet viņai gribētos, lai tā ir Anastasija. “Viņa ir pelnījusi šo uzvaru. Domāju, ka pārējie dalībnieki līdz beigām neizturēs. Iespējams, ka viens no dalībniekiem šovu pametīs labprātīgi. Kurš tas būs, labāk nestāstīšu, citādāk skatītājiem nebūs interesanti. “Bārā” mums viss bija komandas darbs. Individuālās idejas varēs parādīt tikai tad, kad “Bārā” paliks ļoti maz dalībnieku. Visspilgtāk atmiņā man paliks rīta tiešraides, kad visi to vien darījām, lai noturētos un neaizmigtu. Kaut vai kod sev rokā,” smej Jana.
Viņa vērtē, ka liela nozīme ir tam, no kuras pilsētas ir šova dalībnieks. “Kad pirmo reizi saņēmu mīnusus un zināju, ka man būs jāsēž uz izbalsojamo sola, pie manis “Bārā” nāca klāt daudz svešu cilvēku, kas teica: “Nebaidies un turies! Mēs par tevi balsosim!” Pēdējā izbalsošanā visvairāk baidījos no tā, lai balsu starpība nav ļoti liela. Ir patīkami apzināties, ka patīku cilvēkiem tāda, kāda esmu. Tagad es vairs neuztraucos, vai kādam šķitīšu laba vai ne, jo “visiem labs nekad nebūsi”. Galvenais ir sadzīvot ar sevi un sev tuvajiem,” ir pārliecināta Jana.

Citu datumu laikraksti

  • Rajonā joprojām trūkst zobārstu

    Alūksnes rajonā joprojām aktuāla problēma ir zobārstu trūkums.Alūksnes rajonā joprojām aktuāla problēma ir zobārstu trūkums. Ar “Alūksnes Ziņu”...

  • Finišē kalnu velosipēdisti

    Pie Alūksnes ezera, Tempļakalna pakājē sestdien, 18.oktobrī, uz atklātā Alūksnes rajona čempionāta noslēguma sacensībām pulcējās 66 kalnu...

  • Vai tas ko mainīs?

    Aizliegts auglis vienmēr ir saldāks. Diemžēl tas ir neapgāžams fakts. Jo vairāk tev atkārtos, ka nedrīkst TO un TO, notiek gluži pretēji - roka...