Pēdu kopšana ir higiēna, nevis luksuss

Vienmēr ir kāds, kuram ir kauns “uzbāzties svešam cilvēkam ar savām kājām”, tāpēc cenšas pats kaut ko “pielabot”, līdz saprot – bez speciālista palīdzības galā netikt. Podoloģe Solvita Žabaļuna atgādina, ka nevajag kaunēties rūpēties par savām pēdām un savlaicīga palīdzība ir vienkāršāka un efektīvāka. Turklāt speciālists izvēlēsies pareizo ārstniecības, aprūpes līdzekli un veidu – nereti dažādas izcelsmes un rakstura problēmām ir ārēja līdzība, bet terapija atšķirīga.

Vīrieši pārcenšas
Viena no izplatītākajām problēmām, ar ko podologam jāsaskaras, ir ieauguši nagi, turklāt izteikti biežāk vīriešiem un tieši lielajiem pirkstiem.
“Viens no faktoriem – pārāk noapaļo kāju nagu stūrus un griež pārāk īsus nagus,” uz kļūdām norāda S. Žabaļuna. Iespējams, tā dara no praktiskā viedokļa – nebūs tik bieži jāgriež nagi, mazāk iespēju stūrīšos sakrāties netīrumiem, taču pēdu veselībai tas par labu nenāk. Nagam ir arī aizsardzības funkcija, un kāju nagi jāapgriež taisni, ne apaļi.
Nagu ieaugšanu veicina arī gumijas apavi, kas veicina svīšanu un nagus traumē. Lai gan vīrieši ir līderos arī traumu ziņā – kaut kas, piemēram, uzkrīt uz kājas un veidojas asinsizplūdums, cieti purngali darba vai sporta apaviem –, nepatīkams pārsteigums var gadīties arī dāmai pēc balles it kā ērtos augstpapēžu apavos – ja nags ilgāku laiku bijis atspiests, pēc traumas zem tā veidojas tukšums, kas var būt labvēlīga vide infekcijai.
Pēc traumas nags var kļūt melns, bet var arī sabiezēt, tāpat sabiezējumi var veidoties gan sēnītes, gan sliktas apasiņošanas rezultātā. Sabiezējuši nagi ir arī izplatīta problēma gados vecākiem ļaudīm, jo apasiņošana ir sliktāka, vielmaiņa – lēnāka. Ārstnieciskais pedikīrs tad ir noderīgs arī tā iemesla dēļ, ka cilvēkam pašam nav ne spēka, ne iespēju tikt galā ar tādiem nagiem. Tuvinieki reizēm paļaujas, ka seniors pats tiek ar visu galā, nepadomājot, vai viņš vispār var pieliekties, lai kājas apkoptu.
Sabiezējuši nagi izplatīti diabētiķiem, kam slimība postoši iedarbojas tieši uz perifēro asinsriti un sīkajiem kapilāriem, traucējot arī brūču dzīšanai. Diabētam progresējot, samazinās arī jutība pēdās, tāpēc bieži izrādās, ka neliels noberzums izaudzis par lielu caurumu. Tieši tāpēc diabētiķiem pēdas jākopj un jāuzrauga īpaši rūpīgi, brūču, plaisu apstrādi nevar atlikt – pēdu ārstniecisko aprūpi šai pacientu kategorijai apmaksā valsts.

Dot to, ko vajag
“Ja nagi plāni, šķeļas, tas liecina par vitamīnu trūkumu. Taču es neieteiktu visiem pēc kārtas specializētos kompleksus “ragiem, nagiem”, bet gan multivitamīnus. “Ragu, nagu” vitamīni uzliek lielu slodzi aknām un nierēm, un vajadzētu konsultēties ar ģimenes ārstu, vai neradīsies problēmas,” pabrīdina podoloģe.
Tāpat kritiski vajadzētu izvērtēt savas amatiera līmeņa diagnosticēšanas iespējas – nav jēgas sabiezējušu nagu ārstēt kā sēnītes skartu, ja tā nemaz nav sēnīte. Pat ja noteikts precīzi, ka tā ir sēnīte, svarīgi apstrādi veikt pareizi – vispirms jānoņem bojātās šūnas, lai zāles tiek klāt un var efektīvāk iedarboties. Tieši tāpat papēžu plaisām var būt dažādi cēloņi. Varbūt pēdas nav pietiekami “pabarotas” ar krēmu, samocītas, noņemot pārāk daudz sacietējušās ādas. Tomēr tikpat labi plaisās var būt vainojama sēnīšinfekcija, kas tikai priecājas un vairojas, ja to kārtīgi ieeļļo vai pabaro, izmērcē un izsilda. “Sēnei patīk karsts un mitrs – arī profilaksei kājas labāk mazgāt vēsā, 36 grādus siltā ūdenī,” ieteic speciāliste.
Plaisas papēžos vai sabiezējumus ar nemitīgiem sitieniem vasarā provocē arī iešļūcenes, klikatas jeb “šļopenes”. S. Žabaļuna piebilst, ka tā ir viena no ārstnieciskā – sausā – pedikīra priekšrocībām, ka aparāta smirģelītis nekad nenoņems par daudz. Bieza āda veidojas, lai pasargātu daudzos nervu galus, kas ir pēdās, tāpēc rodas “šūpoles efekts” – jo vairāk noberž, jo vairāk organisms cenšas ataudzēt atpakaļ. Ja kāda vieta nemitīgi sabiezē atkal un atkal, varbūt pat veidojas varžacis, jādomā par apavu maiņu, jāapsver iespēja likt koriģējošas zolītes. Muguras problēmas, nepareiza stāja, kaulu vai locītavu deformācijas var būt cēlonis nevienmērīgi noslogotām pēdām, kas savukārt provocē varžacis, sabiezējumus. Lai cīņa ar sekām būtu sekmīga, jāmeklē komplekss risinājums.

Citu datumu laikraksti

  • Alūksne īsumā

    Alūksnes novads Sociālā dienesta vadītāja Regīna Kalniņa šīs nedēļas sociālās, izglītības un kultūras komitejas sēdē atgādināja par dienesta sniegto...

  • Volejbolā brāļi Dandeni atkal pirmie

    Gaujiena Norisinājies kārtējais posms Apes novada pludmales volejbola čempionātā vīriešiem un sievietēm. Vīriešu grupā piedalījās desmit komandas,...

  • Apes tenisa turnīrs ieiet finiša taisnē

    Apē norisinās tenisa turnīrs, kurā no četrām apkašgrupām ir zināmi finālisti ceturtdaļfinālam. No septiņpadsmit turnīra dalībniekiem ceturtdaļfinālā...

  • Izskrien “Alpu” pļavas

    Zeltiņu pagastā pie „Alpu” mājām sestdien jau ceturto gadu norisinājās skrējiens „Alpu pļavas”, kurā tā dalībniekiem jāskrien pa dabiskām, nepļautām...

  • Alūksnieši - otrie

    Alūksnes Pilssalā 29.jūnijā norisinājās Atzeles novada (Alūksne, Gulbene, Balvi) atklātais čempionāts pludmales volejbolā. Vīriešu grupu konkurencē...

  • Vēl viens zaudējums

    Pilssalas stadionā notika Austrumlatvijas 2.līgas čempionāta futbolā spēle starp Alūksnes un Pļaviņu komandu. Diemžēl alūksnieši nespēja realizēt...