Pensijas diviem gadiem?

Šobrīd norit parakstu vākšana par grozījumiem valsts pensiju likumā, kas sola pensionāriem gandrīz trīskāršot minimālās pensijas.

Šobrīd norit parakstu vākšana par grozījumiem valsts pensiju likumā, kas sola pensionāriem gandrīz trīskāršot minimālās pensijas. Sākotnēji šī ideja šķiet lieliska, jo ir ļoti saprotama katra cilvēka vēlme dzīvot labāk. Taču, kā mums visiem zināmā teicienā par koku ar diviem galiem - arī šī pensiju straujā paaugstināšana pēc pāris gadiem var apdraudēt gan esošo, gan topošo pensionāru pensijas izmaksu.
Minimālās pensijas šobrīd
Jaunās pensiju sistēmas galvenais princips – pensijas apmērs balstīts uz sociālo iemaksu apmēru, proti, jo vairāk iemaksāsi, jo vairāk saņemsi. Taču pirmie īstie dalībnieki pēc jaunās sistēmas būs tikai tie, kas darba gaitas uzsākuši pēc 1996.gada un dosies pensijā pēc 2030.gada. Jā, pārejas periods ir garš, bet pakāpeniski tā ietekme samazinās un palielinās sociālo iemaksu loma uz pensijas lielumu. Piemēram, tie, kas šogad dosies pensijā, jau būs vienpadsmit divpadsmit gadus pelnījuši pensiju pēc jaunās sistēmas.
Taču nevar aizmirst to pensionāru kategoriju, kuri devušies pensijā līdz 1996.gadam, kā arī tos, kuriem līdz 1996.gadam ir liels stāžs un kurus praktiski neskar ne pārejas perioda, ne jaunās pensiju sistēmas principi, bet gan naudas reformas un augstā inflācija deviņdesmito gadu sākumā un arī šobrīd.
Lai risinātu šīs pārejas perioda problēmas, kā rezultātā bieži vien pensijas ir mazas, valstī kopš 1996.gada ir noteikts minimālais vecuma pensijas apmērs. Šobrīd minimālā vecuma pensija tiek noteikta atkarībā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, kas šobrīd ir 45 lati, tam piemērojot koeficientus atbilstoši apdrošināšanas stāžam. Tātad līdz šim minimālie vecuma pensijas apmēri palielinājās, valdībai paaugstinot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.
Pusmiljards latu diviem gadiem
Saskaņā ar ierosinātajiem grozījumiem līdz 2009.gada beigām valsts garantētu minimālo pensiju atkarībā no apdrošināšanas stāža no 180 līdz 270 latiem. Taču, strādājot un veicot iemaksas no vidējās algas, tādu pensiju nopelnīt nevar! Līdz ar to cilvēkiem zudīs jelkāda motivācija maksāt sociālās iemaksas, jo filozofija ļoti vienkārša – kādēļ ir jāmaksā sociālās iemaksas, ja reiz valsts tāpat garantē tik lielu pensiju? Zaudētājs šajā situācijā būs pats cilvēks, jo, neveicot sociālās iemaksas un neuzrādot faktiskos ienākumus, strauji samazināsies arī ieņēmumi valsts sociālajā budžetā, no kura tiek maksātas vecuma un invaliditātes pensijas, dažādi valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti, piemēram, maternitātes un bezdarbnieka pabalsti.
Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, šo minimālo pensiju straujā paaugstināšana valstij 2009.gadā papildus izmaksātu gandrīz 461 miljonu latu, un sociālā budžeta uzkrājums pietiktu tikai divu gadu izmaksai. Tāpēc, samazinoties ieņēmumiem sociālajā budžetā, būs apdraudēta ne tikai pensiju nodrošināšana esošiem un topošiem pensionāriem, bet arī citām iedzīvotāju grupām, piemēram, topošajām māmiņām, lai saņemtu maternitātes pabalstu. Un ko tad darīsim, kad sociālais budžets būs izsmelts? Atkal veidosim jaunu pensiju sistēmu? Samazināsim pensijas? Vai arī paaugstināsim strādājošiem nodokļus, tādējādi uzliekot milzīgu slogu saviem bērniem un mazbērniem?
Šeit būtu jāiezīmē vēl viens aspekts, ar kuru būs jārēķinās, ja šie grozījumi gūs likumisku spēku. Šobrīd minimālās pensijas ir noteiktas visiem pensionāriem pēc līdzīgiem principiem. Bet šie priekšlikumi attiecas tikai uz vecuma pensijām, tāpēc invalīdiem un apgādniekus zaudējušiem bērniem minimālie pensiju apmēri būs ievērojami zemāki, piemēram, pirmās grupas invalīdam tad būtu 96 lati, kas var radīt Satversmes tiesas precedentus attiecībā uz nevienlīdzīgu attieksmi. Pozitīva lēmuma gadījumā tas valstij radīs vēl papildu izdevumus.
Iespējas
Šobrīd pensiju sistēmas principi, kad pensijas lielums ir saistīts ar sociālajām iemaksām, zināmā mērā ir sekmējuši sistēmas finansiālo stabilitāti, kā rezultātā kopš 2002.gada sociālajā budžetā pakāpeniski ir veidojies uzkrājums, ne tikai garantējot pensijas izmaksu šodienas pensionāriem, bet arī atlicinot naudu šodienas nodokļu maksātājiem, kas nākotnē veidos daudzskaitlīgo pensionāru saimi. Bet vieglprātīgi, ekonomiski neizvērtēti priekšlikumi var sagraut ne tikai pašreizējo pensiju sistēmu, bet līdz ar to arī sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu.
Jā, nākas uzklausīt dažādus pārmetumus, kā pensiju sistēmu var uzskatīt par labu, kur pensiju apmēri vairumam tik zemi. Te būtu jānošķir divas problēmas jeb divas pensionāru kategorijas – tie, kas aizgāja pensijā līdz 1996.gadam un pensiju reformas sākuma gados, un tie, kas pensionējas tagad un turpmāk, kur jau arvien paliek lielāka nozīme veiktajām sociālajām iemaksām. Bet, ja iemaksas tiek veiktas no minimālās algas, tad arī pensijas apmērs būs zems! Diemžēl nodarbināto skaits, kuri sociālās iemaksas veic no minimālās algas, kopš 1996.gada ir palicis diezgan konstants, proti, ceturtā daļa strādājošo. Tad kāpēc valstij ir jāgarantē tik augsts minimālais pensijas apmērs šiem nodokļu (ne) maksātājiem?
Bet, atgriežoties pie pirmās pensionāru kategorijas, piekrītu, ka valstij ir jāpalīdz šiem pensionāriem. Un kā vienīgais sistēmas principus negraujošais elements, ir piemaksu pie vecuma pensijas turpmāka palielināšana un pensionāru loka pārskatīšana, kuriem būtu tiesības saņemt šīs piemaksas. Ieviešot 2006.gadā, tās apmērs par katru stāža gadu līdz 1996.gadam tika noteikts 19 santīmi. Šogad ar 1.jūniju piemaksa palielināsies līdz 40 santīmiem, un to varēs saņemt neatkarīgi no stāža visi pensionāri, kuriem pensija nepārsniegs 225 latus. Bet nākamajā gadā Labklājības ministrija rosina piemaksu paaugstināt līdz vienam latam par katru nostrādāto gadu. Lai tiešām palīdzētu pensionāriem, kuriem darba stāžs ir bijis līdz pensijas reformas sākumam, ir jāturpina šo piemaksu paaugstināšana, bet tās apmērs jau ir jāizlemj politiķiem.

Citu datumu laikraksti

  • Ar smaidu

    Avārija ar lidojošu zupas katlu Minsterē kāds 33 gadus vecs velobraucējs iekļuvis negadījumā – viņu ar vieglo automašīnu notriecis 79 gadus vecs...

  • Pirms sacensībām pēc miljarda

    Pagājušajā nedēļā vieglu humora dzirksti pasaulē šķīlis Krievijas laikraksts “Moskovskij korespondent”, publiskajā telpā palaižot pīli par Vladimira...

  • Trinot piena karotes

    Nedēļā, kad daļa sabiedrības atzīmēja pagājušā gadsimta lielkomunista Ļeņina dzimšanas dienu, bet vēl daļa turpināja gaidīt vienu no lielākajiem gada...

  • Kokles skan – neaprakstāmi

    Koklētāju ansambļa „Saulīte” dalībniecēm svētki saistās ar īpašām sajūtām.Koklētāju ansambļa "Saulīte" dalībniecēm svētki saistās ar īpašām...

  • Lūdzu, apskauj mani!

    Fizisks kontakts cilvēkā attīsta jūtīgumu, kas dzīvē piešķir daudz privilēģiju.Fizisks kontakts cilvēkā attīsta jūtīgumu, kas dzīvē piešķir daudz...

  • Kļūdu labojums

    23.aprīļa laikrakstā 5.lappusē publicētajā rakstā “Projekts beidzas Vidzemes sētā” ir kļūda. Mirdza Korne ir Pededzes  pagasta padomes...

  • Copes dienas

    1. – 5.maijs. Klāt līdaku spiningošanas laiks. Teicamas copes dienas.1. – 5.maijs. Klāt līdaku spiningošanas laiks. Teicamas copes dienas. 6.maijs....

  • Maijā rīkos spiningošanas sacensības

    Alūksnes ezerā 10. un 11.maijā notiks spiningošanas sacensības „Pavasara līdaka Alūksnes ezerā 2008”.Alūksnes ezerā 10. un 11.maijā notiks...

  • Gūst zināšanas un prasmi

    Pirmspensijas vecumā kļūst aktīvi, vēlas strādāt, komunicēt un veicināt valsts attīstību.Pirmspensijas vecumā kļūst aktīvi, vēlas strādāt, komunicēt...