Pērn rajonā ir palielinājusies valsts mežu platība

Alūksnes virsmežniecība 2004.gada publiskajā pārskatā ir analizējusi pērnā gada darbību. Virsmežzinis Andis Krēsliņš ir gandarīts, ka valsts mežu platība pērn rajonā ir palielinājusies un ir samazinājies nelikumīgi nocirstās koksnes apjoms.

Alūksnes virsmežniecība 2004.gada publiskajā pārskatā ir analizējusi pērnā gada darbību. Virsmežzinis Andis Krēsliņš ir gandarīts, ka valsts mežu platība pērn rajonā ir palielinājusies un ir samazinājies nelikumīgi nocirstās koksnes apjoms.
Savukārt privātie mežu īpašnieki nepievērš pietiekamu uzmanību kvalitatīva meža izaudzēšanai.
Alūksnes rajons ir viens no lielākajiem ar mežu pārklātajiem rajoniem Latvijā. Kopš 2000.gada ir sākts darbs pie vienotas meža digitālās kartes izveides, ciparizējot ar mežu klātās platības. Ir veikts pamatdarbs, lai varētu izgatavot kopējo mežu karti. Jaunā karte atļauj veidot mežaudžu plānus, ņemot vērā pievienoto katras mežniecības datu bāzi. Ir iespēja apskatīt vai izdrukāt vēlamos parametrus, piemēram, par koku sugu, platību un tamlīdzīgi, kā arī atrast konkrētu meža apsaimniekotāju vai veikt šīs saimniecības analīzi.
Virsmežniecība pērn ciršanas apliecinājumus valsts mežos izsniegusi 1284,2 hektāru platībā ar izcērtamo krāju 201 644 kubikmetri. Pārējos mežos - 3739,3 hektāru platībā ar izcērtamo krāju 365 822 kubikmetri. Ir izsniegti 2787 ciršanas apliecinājumi. Vislielākie apjomi bijuši Kolberģa, Bejas un Apes mežniecībā, bet vismazākie - Trapenes mežniecībā.
Pērn virsmežniecība veica atjaunojamo platību inventarizāciju valsts un pārējos mežos. Valsts mežos par atjaunotiem atzīti 626 hektāri, bet pārējos mežos - 1999,6 hektāri. Pēdējos četros gados mākslīgi atjaunoto mežaudžu skaits valsts mežos būtiski pārsniedz atjaunoto audžu skaitu pārējos mežos. Pērn valsts mežos dabiskā meža atjaunošana bija 242,1 hektāra platībā, bet mākslīgā - 383,9 hektāros. Salīdzinājumam pārējos mežos - mākslīgi - 232,6 hektāros, bet dabiski - 1767 hektāros. Analizējot atjaunoto mežaudžu sadalījumu pa koku sugām, jāatzīst, ka pērn visvairāk platības atjaunotas ar bērzu un egli, mazāk - ar apsi, baltalksni.
Valsts mežu platības pērn visvairāk atjaunotas ar egli - 49 procentos gadījumu, priedi - 25 procentos, bērzu, apsi un melnalksni. Savukārt pārējos mežos - visvairāk ar bērzu (46 procenti) un egli (29 procenti).
"Patīkami, ka katru gadu radikāli palielinām apjomu mežu atjaunošanā, tomēr valstī joprojām nemaz tik labi neizskatāmies. Slikti, ka ļoti maz platību atjaunojam ar priedi. Tagad tā mūsu rajonā ir apmēram 30 procentos platības, bet atjaunojam tikai 10 procentu, tāpēc priedes apjoms tuvākajos gados samazināsies," saka A.Krēsliņš.
Pērn Alūksnes virsmežniecībā jaunaudžu kopšana valsts mežā veikta 1411,1 hektārā un pārējos mežos - 207,6 hektāros. Tas diemžēl nav pietiekami, lai nākotnē nerastos problēmas ar mežos pieejamo resursu kvalitāti. Pērn valsts mežos visaktīvākā jaunaudžu kopšana bija Gaujienas, Liepnas un Bejas mežniecībā. Bejas mežniecībā un pārējos mežos vērojams augsts jaunaudžu kopšanas procents - jaunaudzes koptas 180,7 hektāros valsts mežu un 157 hektāros pārējo mežu. Apes mežniecībā pārējos mežos jaunaudzes koptas 29,4 hektāros platības un Liepnas mežniecībā - 10,6 hektāros. Citās rajona mežniecībās hektāru skaits ir zem desmit vai nav nemaz.
"Slikti, ka nav izdevies cilvēkus ne ieinteresēt, ne iebiedēt audzēt kvalitatīvu mežu, to regulāri kopjot. Mazvērtīgās sugas aug ātrāk, tāpēc nepieciešams novākt, pretējā gadījumā līdzekļi ir iztērēti velti," norāda A.Krēsliņš.
Nelikumīgi koksni cērt mazāk
Pērn Alūksnes virsmežniecībā izcirstā platība kopā visos cirtes veidos ir 5596,4 hektāri, apjoms - 461 369 kubikmetri. Valsts mežā izcirsts 2480,1 hektārs un 178 493 kubikmetri, pārējos mežos kopā - 3116,3 hektāri un 282 876 kubikmetri koksnes. "Tas ir mazākais apjoms pēdējo 8 gadu laikā, jo privātajos mežos pieaugušās audzes pārsvarā ir jau izcirstas. Iespējams, ka šogad vējgāžu dēļ apjoms atkal palielināsies," uzsver A.Krēsliņš.
Rajona mežniecībās pērn uzrakstīts 451 protokols par meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu. 74 protokoli - par patvaļīgu augošu koku ciršanu.
Salīdzinājumā ar 2003.gadu, pērn ir samazinājies arī nelikumīgi nocirstās koksnes apjoms - 4731 kubikmetrs koksnes. Visvairāk - Gaujienas mežniecībā (1815), vismazāk - Annas mežniecībā (71). 2004.gadā mežam Alūksnes rajonā nodarīti zaudējumi 86454 latu apmērā. 377 protokoli pērn uzrakstīti par meža atjaunošanas noteikumu pārkāpumiem mežu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kuri likumā noteiktajā termiņā nebija veikuši izcirsto meža platību atjaunošanu. Visvairāk šādu protokolu ir Kolberģa mežniecībā - 100.
213 personas par meža atjaunošanas noteikumu pārkāpšanu sodītas administratīvi ar naudas sodu. Tikai 147 personas sodu ir samaksājušas. Pērn ierosinātas 45 krimināllietas par patvaļīgu koku ciršanu, piecas krimināllietas izskatītas tiesā un vainīgās personas sauktas pie atbildības.
Novērošanu uguns bīstamajā laikā virsmežniecības darbinieki rajonā veic no 8 metāla konstrukcijas torņiem. Ugunsgrēku dzēšanai ir izveidota meža ugunsdzēsības stacija, tās darbinieki izmanto 3 speciāli aprīkotas automašīnas "GAZ 66" - 2 dežurē ugunsdzēsības stacijā Alūksnē, 1 - Gaujienā. Virsmežniecības rīcībā ir arī 6 pārvietojamie motorsūkņi.
Lai aizsargātu ugunsdzēsējus, pērn iegādāti 18 aizsargtērpu komplekti, kas atbilst Eiropas Savienības prasībām. Komplektā ietilpst zābaki, virsjaka, kombinezons, cimdi, brilles, aizsargķivere. Pērn Alūksnes virsmežniecības teritorijā izcēlās 9 meža ugunsgrēki, lielākā izdegusī platība ir 2,4 hektāri Apes mežniecībā. Cēlonis - ugunsdrošības noteikumu neievērošana, dedzinot ciršanas atkritumus. Alūksnes virsmežniecības ugunsdzēsības komanda pērn piedalījās starpvalstu meža ugunsgrēku dzēšanas mācībās Apē.
Nomedī daudz lūšu un staltbriežu
Alūksnes virsmežniecības teritorijā ir izveidoti 43 medību iecirkņi, kurus apsaimnieko 26 mednieku klubi un juridiskās personas, 16 ir individuālie medību iecirkņi. 13 medību iecirkņus apsaimnieko mednieki no Rīgas un citiem rajoniem.
2005.gada 1.janvārī no Alūksnes rajona iedzīvotājiem 715 bija mednieki. Pērn mednieku saimei piepulcējās 26 jauni mednieki.
Pēdējos gados medījamo dzīvnieku skaits palielinās. Strauji palielinās stirnu, meža cūku un bebru skaits, arī lūšu skaits ir liels, bet samazinās lapsu un zaķu skaits. Savukārt aļņu un staltbriežu skaits praktiski nemainās.
2004./2005.gada medību sezonā rajonā nomedīts rekordliels skaits lūšu - 21. Toties ļoti maz tiek medīti jenotsuņi, ūdeles, seski, vārnas, žagatas un kraukļi. Pērn plānotais medījamo dzīvnieku limits tika izpildīts: aļņi par 81 procentu, stirnas - 77, staltbrieži - 61, meža cūkas - 65, bebri - 39 procenti no plānotā skaita.
Divdesmit darbinieki studē
Pērn mežziņi savās mežniecībās ir veikuši 156 dažādas pārbaudes, virsmežniecības centra darbinieki veikuši 16 dažādas pārbaudes un to rezultātā ierosinātas divas disciplinārlietas. Pamatbudžeta līdzekļi (valsts budžeta dotācija) pērn virsmežniecībai bija 336 466,00 latu, bet pašu ieņēmumi - 9550,00 latu. Visvairāk līdzekļu ir tērēts darbinieku atalgojumam.
Pašlaik 20 Alūksnes virsmežniecības darbinieki studē augstskolā, galvenokārt Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē, viens darbinieks Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā apgūst komercdarbību. Virsmežniecība darbiniekiem organizē arī seminārus.
***
Fakti
- Alūksnes virsmežniecības kopējā uzraugāmā meža zemju platība pēc Meža valsts reģistrā reģistrētās informācijas ir
137 700,8 hektāri, to apsaimnieko vairāk kā 6,3 tūkstoši meža īpašnieku un lietotāju.
- Lielākais meža apsaimniekotājs ir valsts (75 018,6 hektāri), pārējiem meža īpašuma valdītājiem vidēji ir 9,6 hektāri meža zemes.

Citu datumu laikraksti

  • Balvā saņem baseina apmeklējumu

    Ar peldēšanu: stimulē lasīt grāmatas.Ar peldēšanu: stimulē lasīt grāmatas. Alūksnes bibliotēkas bērnu literatūras nodaļa sadarbībā ar Alūksnes...

  • Alūksnē viesos Ministru prezidents

    Rīt Alūksnē ieradīsies Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Viņš tiksies gan ar Alūksnes pilsētas un rajona padomes vadību, gan arī apmeklēs sporta...

  • Notāru darbu paralizē valdības neizdarība

    Uz pāris dienām valdība bija paralizējusi notāru darbu, jo Ministru kabinets nebija apstiprinājis noteikumus par zvērinātu notāru taksēm, bet...