Pēta pagātni, lai redzētu nākotni

Arvien steidzīgāk gadi mūs attālina no pagātnes. Maz ir cilvēku, kas zina stāstīt par dzīvi pirms 100 un vairāk gadiem tuvākajā apkārtnē. Tāds ir vēsturnieks Jānis Līcis, kas dzīvo Alsviķu pagasta “Līčulejās”.

Arvien steidzīgāk gadi mūs attālina no pagātnes. Maz ir cilvēku, kas zina stāstīt par dzīvi pirms 100 un vairāk gadiem tuvākajā apkārtnē. Tāds ir vēsturnieks Jānis Līcis, kas dzīvo Alsviķu pagasta "Līčulejās".
"Te bija Krāgaskalna muižas meži. Apmēram pāris kilometru uz vienu un otru pusi stiepās biezi egļu meži, ko sauca par Tūjas gāršu. Visas apkārtējās saimniecības ir bijušie amatnieku gabali, kas veidojušies, dalot muižas zemi - apmēram trīs hektārus katram. Un tad milzīgās egles pazuda, jo cilvēki līda līdumus. Daļu koku pārdeva, citus izmantoja ēku būvei," stāsta J.Līcis.
Resno egļu celmi nesatrūdēja vēl gadu desmitiem. Tāds apmēram 70 gadus bija arī pie Jāņa mājas. Vecsaimniecības no zviedru laikiem bija tālāk aiz meža. "Sprūšu" vairs nav, bet "Vikuti" vēl ir saglabājušies. Tie ir seni nosaukumi, bet amatnieku mājām ir saimnieku vārdi papildināti ar vietas raksturojumu - "Medņulejas" vai "Lāčukalni". Tiesa, pēdējās dzīvoja nevis Lācis, bet Ēvalds Veidemanis, kas bija slavens rotkalis. Spīdzenieku pilskalns piederēja gleznotāja Jāņa Selgas tēvam. Viņš apmēram 100 hektārus zemes dalīja trim dēliem. J.Selga dzimtajā pusē atgriezās 1950.gadu beigās. Viņš pilskalna dienvidu nogāzē uzcēla "Senpili".
Pilskalni atšķiras no Jāņa kalniem
Spīdzenieku pilskalns, kas savu nosaukumu guvis no mājām, uz kuru zemes atradās, atrodas līdzās "Senpilij". Tas ir savrups, lapu kokiem apaudzis, noapaļots konusveidīgs apmēram 26 metrus augsts kalns. Kalna ziemeļu un austrumu nogāze ir stāva. Aizrautīgais skolotājs un novadpētnieks Jānis Greste 1923.gadā liecinājis, ka pilskalnā kādreiz atrasti podu gabali, ogles un kauli. Bet vēlāk nekas tāds nav konstatēts, jo pilskalns ticis lauksaimnieciski apstrādāts. Precīzs pilskalna datējums nav zināms. J.Līcis domā, ka tas ir apmēram 13.gadsimts - krustnešu laiks.
Zintnieks Māris Birkenfelds tur sajūt senas cīņas. "Ja pilskalns būtu vēl senāks, tad tajā vajadzētu atrast kultūrslāni. Labi, varēja noart. Bet tur nekad nekas nav atrasts," secina vēsturnieks. Viņš pieļauj, ka zintnieks sajūt kapu laukus, kas atrodas tālāk ceļa malā. Apmēram puskilometra līdz divu kilometru rādiusā no pilskalna ir trīs senkapi, bet pagastā - vienpadsmit. Tikai vienus ir pētījis J.Greste. Daži senkapos atrastie priekšmeti glabājas Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā.
Turpat ir arī kulta vieta - Sprūšu Jāņa kalns. Pagasta teritorijā ir vēl divi Jāņa kalni - Burtnieku un Medņu. Tās ir dievu pielūgšanas un upurēšanas vietas pirms kristietības, ko iekārtoja augstos pauguros. Jāņa kalni līdzinās pilskalniem, tikai tiem nav plakanuma virsotnē. "Te tuvu ir Igaunijas robeža. Ja gribēja zināt, vai sirojumi kaimiņzemē būs veiksmīgi, prasīja augstāko spēku padomu. Kad zirgs pārkāpa noteiktai robežai ar pareizo kāju, varēja droši sirot," skaidro J.Līcis. Tāpat upurēja auglības dieviem, lai varētu novākt labu ražu. Ziedošanai izmantoja akmeņus ar iedobi. Tādi redzami Veclaicenē, kur ir akmeņi ar Māras pēdu.
Simtnieku akmens nav atrodams
"Te senāk bijis milzīgs akmens, ko sauca par Simtnieku akmeni. Saglabājušās mājas ar nosaukumu "Simtnieki". Tās iedzīvotāji ir redzējuši lielo akmeni, bet tagad neviens vairs nevar pateikt, kur tas bija. Esmu izložņājis apkārtējos mežus, bet nekā," atzīst Jānis. Viens akmens ir Melnupes krastā uz "Simtnieku" robežas, bet virs zemes ir redzama tikai daļa no tā. Īpatnēja kulta vieta ir Acu avotiņš ar dziedniecisku ūdeni. Tas atrodas pie Melnupes pietekas, bet nezinātājam to grūti atrast.
1686.gada zviedru Vidzemes zemes kartē iezīmēts Rīgas - Alūksnes lielceļš, kas tagad veido tādu kā "aklo zarnu" pie asfaltētā ceļa. 1960. līdz 1962.gadā izbūvētā Alūksnes - Lejasciema šoseja šajā posmā iet pa veco lielceļu un gadsimtu gaitā vizuāli daudz nekas nav maiījies. Tas bija galvenais kara ceļš, pa kuru gājuši vai braukuši zviedru, poļu, vācu, krievu un latviešu armijas karavīri. Šis ceļa loks ir tehnikas piemineklis, kas jāsaglabā. J.Līcis akcentē, ka jaunā šoseja pamatīgi izpostīja seno kara un tirdzniecības ceļu. Piemēram, posma Elstes - Zīlītes 2,5 kilometru garajā posmā vēl pirms desmit gadiem bija 11 mājas. Tagad palikušas astoņas.
Kalnā pētīs meteorīta krāteri
Netālu no "Līčulejām" pļava atrodas kalna nogāzē, kas ir lēzens, bet sasniedz 190 metrus virs jūras līmeņa. Kalna vienā pusē ir iedobe. J.Līcis domā, ka to veidojis meteorīts, ietriecoties zemē. Iedobes nogāzē aug kroplas apses, bet citur koki ir veselīgi. Tas ir koncentrisks pusaplis, kura lejasdaļā izveidojies purvs. "Vai tie ir koki? Iespējams, ka uzbēruma valnis izveidojies, meteorītam slīpi ietriecoties zemē. Tāpēc ir tāds pusaplis apkārt. Purvains te ir vienmēr, tikai vasarā ir sauss," rāda J.Līcis.
Viņš aicinājis ģeologus pētīt, vai tiešām tā ir meteorīta krātera vieta. To noskaidrot varētu, veicot augsnes analīzes un pamatīgu vietas izpēti. Vēsturnieks informējis novadnieku Viktoru Grāvīti, ģeologu un dabas pētnieku, kas agrāk vasarās apmeklēja dzimto pusi, tagad veselības dēļ tas vairs nav iespējams. Tā arī neviens nevar pateikt, cik pamatota ir ideja par meteorīta nokrišanu Alsviķos. Latvijā ir zināmi četri meteorītu krišanas gadījumi 1860.gadā. Visi tie bijuši akmens meteorīti ar masu 5 līdz 16 kilogrami. Pasaulē lielākais meteorīts svēris 60 tonnas. Mūsu valstij tuvākā - Kāli meteorīta krāteris 110 metru diametrā atrodas Igaunijā, Sāmsalā.
Iespējamā meteorīta krišanas vieta nav vienīgā apkārtnē, kas rosina interesi. "Tepat ir dziļa un plata grava ar strautiņiem. Bet visapkārt - lauki. Tāda aina nav Latvijai raksturīga," atzīst vīrietis. Viņš pieļauj, ka pāris simtus metru garu gravu, kas ir vismaz piecus metrus dziļa, veidojis ūdens. Asviķu - Strautiņu ceļa malā ir Raganu grava. Nostāsti vēsta, ka tur tumsā baidīti zirgi un braucēji.
Var lūkoties deviņu ezeru acīs
Alsviķi ir senās latgaļu Tālavas zemes Atzeles novada daļa. Nosaukumu tas ieguvis Livonijas ordeņa laikā no Alsvingu dzimtas. "Mūsu pusē ir skaista daba, apkārtnē mirdz deviņu ezeru pērles. No Bērtiņu ezera augstās senkapu vietas paveras brīnišķīgs skats Igaunijas virzienā. Jaukas ainavas var vērot, braucot pa līkumotajiem ceļiem, kas ved kalnup un lejup. Ceļa posmos Rezaka - Karva un Alsviķi - Ādams var baudīt mežu burvību un klusumu, jo tur nav dzīvas transporta kustības," stāsta J.Līcis. Pats savulaik strādājis meliorācijā, tomēr atzīst, ka meliorācija nodarījusi kaitējumu Melnupei un Papardei. Tomēr arī tagad ir vērts doties uz to iztekām nelielā purviņā un uz Indzera ezeru.
No Alsviķu muižas uz Indzera ezera pussalu apmēram desmit kilometru garumā ved grantēts ar lazdām apstādīts ceļš. Pa to droškā uz vasarnīcu brauca lielmāte jeb baronese Franzē, dzimusi Volfa. Kas iedrošinājās spert kāju uz šā ceļa, tam draudēja bargs sods. Tagad ceļš ir aizaudzis un nav izbraucams. Pagasts atrodas Alūksnes augstienes rietumu malā, daļēji aptverot Vaidavas ieleju. Upe lejpus Karvas sasniedz apmēram četru metru platumu. Otra lielākā ir Melnupe. Indzera ezers ir lielākais pagastā un otrais pēc lieluma Alūksnes augstienē. 223 metrus augstais Pullana kalns augstienes dienvidu daļā ieņem 12.vietu starp tās virsotnēm. Nedaudz zemāks ir kalns Bērtiņa ezera krastā un Zaubes jeb Krāgaskalns. J.Līcis atzīst, ka tās ir tikpat skaistas vietas kā Veclaicenē.
"Tā ir mums dabas iedalīta teritorija jau gadsimtiem ilgi. Mūsu senči to ir kopuši, darījuši zemi auglīgu un apkārtni dzīvošanai derīgu. Liela bagātība ir meži, it sevišķi Dzeņa sils un meži ap Rezaku un Karvu, kur tagad maz māju ir apdzīvotas," secina vēsturnieks. Viņš norāda, ka muižu laikos un arī pirmās brīvvalsts gados bija maz nesakoptu vietu.

Citu datumu laikraksti

  • Dosies uz konferenci

    Astoņi veterinārārsti: Maija Drozdova, Jānis Grants, Inga Ķīse, Roberts Zučiks, Sarma Ločmele, Laima Kaņepe, Dzintars Zellāns un Inese Petzāle rīt,...

  • Būs Olgas konkurss - disenīte bērniem

    Alūksnes administratīvās ēkas zālē 23.aprīlī pulksten 14.00 būs Olgas konkurss - disenīte bērniem un jauniešiem. Tam ir pieteikušies 90 dalībnieki,...

  • Skolotāji iestudē humoristiskus skečus

    Liepnas internātpamatskolas darbinieki ir iestudējuši vairākus humoristiskus skečus, ko Lieldienās izrādīja pagasta iedzīvotājiem.Liepnas...

  • Vai esam gatavi upuriem?

    Mūsu valsts augstākās amatpersonas un politiķi meklē jaunas prioritātes ārpolitikā, nepieciešami jauni izaicinājumi un mērķi.Mūsu valsts augstākās...

  • Eiropas dienas svinēs plaši

    Eiropas nedēļas pasākumi, kas iezīmēs Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, paredzēti Alūksnes rajona skolās, bibliotēkās, kultūras iestādēs un...

  • Skolā vēlas organizēt humora šovu

    Joku dienā aprīļa beigās Liepnas vidusskolā vēlas organizēt humora šovu vai sacensības starp klašu grupām.Joku dienā aprīļa beigās Liepnas vidusskolā...

  • Sāpes nespēj izdzēst sievietes dzīvotspēju

    Zeltiņu pagastā ne katrs zina stāstīt, kur sastapt Noru Arāju. Toties Ombas dzīvesvietu parādīs pat bērni.Zeltiņu pagastā ne katrs zina stāstīt, kur...

  • Deputāti paziņo par ienākumiem

    Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Grūbe ienākumu deklarācijā Valsts ieņēmumam dienestam norādījis, ka pērn domē nopelnījis algu...

  • Veic darījumus ar nekustamiem īpašumiem

    Alūksnē nesen sācis darbu SIA “Vidzemes īpašumi” birojs, kas veiks darījumus ar nekustamiem īpašumiem, sniegs juridiskus pakalpojumus un finanšu...