Pētnieks izzina dabas noslēpumus

Latvijas Universitātes Vides zinātnes un pārvaldības institūta maģistrantam Aldim Verneram patīk būt dabā un vērot tajā notiekošos procesus.

Latvijas Universitātes Vides zinātnes un pārvaldības institūta maģistrantam Aldim Verneram patīk būt dabā un vērot tajā notiekošos procesus. Viņš interesējas par dzīvnieku un augu sugām, bet atzīst, ka tuvāka ir zooloģija. "Visinteresantāk ir vērot, kā viņi dzīvo, ko ēd un ko dara. Tam izmantoju visu brīvo laiku," atzīst Aldis.
Viņš ir alūksnietis, tāpēc ir pētījis Alūksnes ezeru. Tam ir mazs sateces baseins – teritorija, no kuras ieplūst ūdens. Tā platība ir apmēram tāda pati kā ezeram. Tāpēc tas ir jutīgs pret dažādu faktoru ietekmi. "Ilgu laiku ezeru piesārņoja notekūdeņi, bet tagad ir panākts uzlabojums, jo darbojas attīrīšanas iekārtas. Tomēr daudz ir izdarījusi pati daba bez cilvēka iejaukšanās. Ūdenskrātuvi paglāba daudzveidīgais gultnes reljefs, kas ir paugurains, un salīdzinoši liels ūdens vidējais dziļums – apmēram astoņi metri. Acīmredzot ir pietiekami daudz sīkbūtņu, kas apēd piesārņojumu. Tās ir savu darbu darījušas," secina A.Verners.
Zuši dodas nārstot okeānā
Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados ezerā ielaida repsi, un tā populācija ir stabila. Zandartu pavairošana mazliet ietekmē repšu daudzumu, jo abas zivju sugas dzīvo dziļumā. "Repsis ir augstvērtīga zivs, kas ir vērā ņemama suga Alūksnes ezerā. Līdakas, raudas, asari nārsto un vairojas tepat, bet zušu krājumi ir vienmēr jāpapildina. Kad tie izaug līdz nārstošanas vecumam, tad cenšas izkļūt no ezera un peldēt uz Atlantijas okeānu, kur ir šo zivju nārsta vieta. No turienes atgriežas zušu mazuļi, bet tos nozvejo piekrastē un cisternās ved uz ūdenskrātuvēm, " stāsta A.Verners.
Alūksnes ezerā ir sešas aizsargājamo augu sugas, kas izvietotas divās zonās, kur ligzdo ūdensputni. Visvairāk ir cekuldūkuru, ko vietējie iedzīvotāji dēvē par pīlēm.
"Tas ir interesants putns. Ir prieks, ka cekuldūkurs rādās cilvēkiem. Ezers var būt interesants ne tikai makšķerniekiem un medniekiem, bet arī tūristiem. Tāpēc ir jāapzina tā resursi un jādomā, kā ar tiem iepazīstināt interesentus," norāda Aldis. No 1986.gada ezerā ieviesās Amerikas ūdele, kas izskatās līdzīga seskam. Tā ir aktīva ūdensputnu ligzdu postītāja, kā arī ķer pašus putnus. "Kādreiz te bija 26 peldētāju un bridējputnu sugas, bet tagad atrasto ligzdu skaits ir krietni mazāks," vērtē pētnieks.
Lielais ķīris ir gada putns
Joprojām ezerā ligzdo meža pīles, cekuldūkuri, laucis, bet kaijas (lielais ķīris) ir aizbēgušas. Tās bija lielajā sēklī starp Cepurītes un Garo salu, bet nu pārcēlušās uz dīķi Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona teritorijā. Latvijā krasi samazinās šo putnu skaits, tāpēc ornitologi tam pievērsuši īpašu uzmanību. Pētījumos droši vien atklāsies, kas ietekmē to izzušanu. "Savulaik Alsviķu pagasta centrā bija lielākā ķīru kolonija, bet pērn tur nebija neviena putna. Varbūt arī tur uzdarbojās Amerikas ūdeles," komentē A.Verners. Līdz ar pirmajām dienām, kad strauji aizsala Alūksnes ezers, iedzīvotāji uztraucās, ka var iesalt gulbji. Aldis mierina, ka šos putnus aukstums nebaida. Ja gulbjiem ir barība, viņi te var uzturēties ilgi.
"Tiesa, gadās, ka putni iesalst vai arī piesalst pleznas pie ledus. Cilvēku satraukums ir pamatots, bet ne vienmēr viņu palīdzība putniem ir vajadzīga. Acīmredzot arī šoreiz visi gulbji aizlaidās, jo pēkšņi vienā dienā viņi pazuda," viņš saka.
Dabai ir savi izdzīvošanas likumi
Aldis uzsver, ka nekādā gadījumā nevajadzētu mēģināt tuvoties gulbjiem pa plānu ledu. Tā ir pašnāvība. Putni var aizlidot, bet cilvēki… Tāpēc viņš negrib atbalstīt glābšanas akcijas. "Un ko nozīmē viens putns, vērtējot gulbju populāciju kopumā? Šo putnu pāris dabā dzīvo apmēram 30 gadu. Šajā laikā viņiem būtu jārada divi jauni gulbji, bet tiem katru gadu ir pieci, seši mazuļi. Tātad pārējie dabā ir paredzēti citām funkcijām," secina A.Verners.
Izklausās nežēlīgi, bet dabai ir savi likumi. Turklāt mums nezin kāpēc nesāp sirds par maziem putniņiem, kas daudzi nokrīt mežā beigti. Vairāk ievēro lielos putnus: gulbjus, stārķus un dzērves.
"Cilvēki parasti uztraucas par tiem dzīvniekiem, kas viņus interesē – vienalga estētisku vai praktisku apsvērumu dēļ. Par tiem ir diskusijas, bet par citām, arī aizsargājamām sugām, tās nav," secina Aldis.
Pašlaik veido ligzdojošo putnu atlantu. Latviju sadala desmit kvadrātkilometru kvadrātos un apzina putnu sugas, kas tajos ir sastopamas. Tad varēs secināt, kuri putni savairojušies un kuri saudzējami. "Pie mums dzīvo unikāli dabas retumi. Gaujienas pusē ir klinšu ērglis. Mazo ērgļu ir nedaudz vairāk. Ir arī melnais stārķis, kas ir ne tikai Latvijā, bet pasaulē aizsargājams putns. Maza lauksaimnieciskās ražošanas intensitāte un nepļauti lauki ir saglabājuši griezes, kas ir pasaulē apdraudēta putnu suga," akcentē dabas pētnieks.
Patīk tikties ar Urālu pūci
Šī pūce ir liels, spēcīgs putns un dusmojas, ja pieiet tai tuvu. Latvijas ziemeļu novadā – parasts putns, bet citur tā nav. "Urālu pūces balsi atdarināt nav grūti iemācīties, un tad to var piesaukt. Putns dusmojas, ka kāds ienācis tā teritorijā un tad labi var pūci apskatīt. Gaujienas purvā dzīvoja četri pūču pāri, bet dziļa sniega ziemā tās gāja bojā, un pavasarī bija tikai viens tēviņš," ir sarūgtināts A.Verners.
Reizēm viņš veda ekskursijā apskatīt pūces. Skolēniem un ģimenēm ar bērniem bija liels prieks par kareivīgo putnu. "Pūces medī sīkos grauzējus arī ziemā. Tās var atrast peli zem baltās segas. Turklāt Urālu pūce ir aktīva arī dienā. Viņu var redzēt jau pēc pulksten 14.00," viņš skaidro.
Lācis atnāk ciemos pavasarī
Šajā Ziemeļvidzemes pusē lācis ir manīts pavasaros un arī rudeņos. Alūksnes virsmežniecībā ir brūnā pekaiņa pēdu fotogrāfija. "Parasti lācis pārstaigā Sites mežus, kas stiepjas no Mālupes līdz Jaunannai gar Balvu un Gulbenes rajona robežu. Iespējams, ka pekainis nāk no Krievijas un dodas Rankas virzienā. Tas liecina, ka lācis mēro lielus attālumus," stāsta A.Verners. Viņš ir piegājis diezgan tuvu gandrīz visiem lielajiem zvēriem. Lāci Aldis ir redzējis apmēram 300 metru attālumā, kad tas bija iznācis Gaujienas purva malā. "Viņš mani atšifrēja un attālinājās, un es arī necentos sekot pa pēdām," atzīst Aldis.
Daugavpils rajonā gadījās sastapt vilku, kad dabas pētnieks meklēja lielo plēsīgo putnu ligzdas. Vējš pūta uz viņa pusi, un vilks iznāca izcirtuma malā apmēram 80 metru no A.Vernera.
"Varbūt pelēcis bija ziņkārīgs un gribēja redzēt, kas tur otrā pusē kustas. Kad vilks saprata, ka tas ir cilvēks, tas pazuda. Acīmredzot dzīvniekiem arī interesē, kas tur klusu staigā un nerunā. Ja runātu, tad tam uzreiz viss būtu skaidrs," domā Aldis.
Meklē un atrod aizsargājamas sugas
A.Verners uzsver, ka taisnība ir teicienam: "Aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas nav tikai tur, kur tās nemeklē." Ja meklē, tad arī atrod. Tā Pededzē atrada upes pērļu gliemeni. Latvijā ir tikai piecas upes, kur nelielā daudzumā ir šis dzīvnieks.
"Pededzē ir tikai lielas, jau pieaugušas gliemenes, bet mazo nav. Tas liecina, ka populācija izmirst. Jāturpina pētīt, varbūt vēl kaut kur tās ir," uzskata Aldis. Viņš atrada arī cīrulīšu dižtauriņu, ko uzskata par dienvidu sugu. Tas bija liels pārsteigums zinātniekiem, ka šis tauriņš sastopams tik tālu ziemeļos. Tas ir mazliet līdzīgs kāpostu baltenim.
"Dižtaurenis attīstās četros gados. Tas ir iemesls, kāpēc tas ir tik liels retums. Bet kāpostu baltenim ir vienā gadā divas paaudzes," atklāj Aldis.
A.Verners ir atradis lielu savvaļas bišu koloniju Visikuma mežos. Iespējams, ka caurajā apsē to ir vairāki miljoni. Tur ir meža mikroliegums, jo tajā atrodas arī vidējā un mazā ērgļa ligzda.
"Izpēte dod labumu ne tikai dabai, bet arī cilvēkam. Iedziļinoties dabas procesos, viņš pārvērtē savu rīcību. Tas nozīmē, ka būs dabai draudzīgāks," secina pētnieks.

Citu datumu laikraksti

  • Atbildam lasītājam

    Kādi ir slimnīcas uzņemšanas nodaļas pienākumi neatliekamas medicīniskās palīdzības sniegšanā?Kādi ir slimnīcas uzņemšanas nodaļas pienākumi...

  • Afiša

    8.martā pulksten 22.00 Kolberģa tautas namā atpūtas vakars kopā ar grupu "Staburags" (Jēkabpils).8.martā pulksten 22.00 Kolberģa tautas namā atpūtas...

  • Ciena tradicionālas vērtības

    Jau kopš janvāra tūrisma informācijas centros ceļotgribētāji aktīvi interesējas par iespējām doties vismaz divu dienu ekskursijās.Jau kopš janvāra...

  • Apstiprina budžetu

    Alsviķu pagasta padomes sēdē apstiprināja pašvaldības budžetu šim gadam.Alsviķu pagasta padomes sēdē apstiprināja pašvaldības budžetu šim...

  • Padomi skābbarības vērtēšanā

    Latvijā skābbarības paraugu izvērtēšanā šogad piedalījās somu firmas "Kemira Chemicals Oy" skābbarības speciālists Harijs Mitinens.Latvijā...

  • Dosies "Pavasara zemi"

    Alūksnes rajona tūrisma apvienība "Maliena" organizēs braucienu uz "Pavasara zemi" Monistes pagastā Igaunijā.Alūksnes rajona tūrisma apvienība...

  • Filmējas kopā ar profesionāļiem

    Neaizmirstams laiks Antonijai Melgalvei ir vasara pirms 12 gadiem, kad viņai bija iespēja piedalīties latviešu kinofilmas "Mērnieku laiki" filmēšanā...

  • Piedāvā atpūtu dažādām gaumēm

    Dievkalpojumi 3.martā pulksten 14.00 Valkas rajona Variņu tautas namā - dievkalpojums.Dievkalpojumi 3.martā pulksten 14.00 Valkas rajona Variņu...

  • Zivīm jāuzmanās no zagļiem

    AUNS. Kādam Aunam popularitāte būs sagrozījusi galvu, traucēs objektīvi vērtēt savu darbību.AUNS. Kādam Aunam popularitāte būs sagrozījusi galvu,...