Pie Alūksnes ezera labiekārto makšķerēšanas vietas

Alūksnes ezera krastā gar Tempļakalnu izveidotas makšķerēšanas un atpūtas vietas ar koši oranžiem elementiem. No alūksniešiem jau dzirdēti dažādi viedokļi par šo jauninājumu - esošo makšķerēšanas vietu labiekārtošanu. Daļai patīk, bet daļai - ne, jo šķiet pārāk koši un ainavā neiederīgi.

Makšķerēšanai un atpūtai
Nenoliedzami, Tempļakalna parka teritorijas labiekārtošana sekmējusi to, ka arvien vairāk to apmeklē vietējie iedzīvotāji un pilsētas viesi, kuri to izmanto pastaigām un kultūrvēstures vērtību aplūkošanai.
Makšķerēšanas vietas radījusi Alūksnes novada pašvaldība ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu, īstenojot projektu “Makšķerēšanas vietu izveide Alūksnes ezera Tempļakalna parka teritorijā”. Projekta mērķis bija sakārtot piekrasti Tempļakalna parka teritorijā. Labiekārtotas sešas makšķerēšanas un trīs atpūtas vietas, izvietoti īpaša dizaina stendi ar informāciju par Alūksnes ezerā mītošo ihtiofaunu un teikām par apkārtni. Izvietoti makšķeru turētāji dažādos augstumos, atkritumu tvertnes, informācijas stendi un nelielas nojumes no metāla, savukārt sēdvirsmām izmantoti apstrādāti akmeņi, kas nodrošinās to izmantošanu ilgtermiņā.
Projektu izstrādāja SIA “Alūksnes projekti”, makšķerēšanas vietu dizainu veidoja dizaina birojs SIA “H2E”, bet darbus veica SIA “AD production”. Projekta kopējās izmaksas bija 55 515 eiro, no tiem Latvijas vides aizsardzības fonda finansējums bija 38 369 eiro, bet Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums - 17 146 eiro.

Tik dārgu nevajag
Alūksnes novada domes jūnija sēdē deputāti lēma par papildu finansējuma piešķiršanu minētā projekta īstenošanai, jo nācās palielināt sākotnēji paredzēto pašvaldības finansējuma daļu. Projektu vadītāja Sanita Adlere skaidroja, ka sākotnēji Latvijas vides aizsardzības fonds no pašvaldībām prasīja 10 procentu līdzfinansējumu, bet, tā kā konkursam pieteikumu bija ļoti daudz, tad fonds nolēma pretendentiem palielināt līdzfinansējuma daļu no 10 uz 30 procentiem.
Deputāts Ainars Melders pauda, ka tā darīt nav pareizi. “Sākotnējā pašvaldības līdzfinansējuma summa mani apmierināja, bet tagad prasa gandrīz 20 000 eiro. Iedot “kaut kādiem sūdiņiem” 17 000 eiro - vai tas ir prāta darbs? Uzskatu, ka tādu projektu tad vairs nevajag. Diemžēl mēs domē pie daudziem projektiem kāpinām summas - sākam ar mazu, bet beigās tā ir liela, visam palielina izmaksas. Bet pārkāpums šajā gadījumā ir tas, ka līgums par konkrētu summu jau tika noslēgts, pirms summa tika akceptēta domes sēdē,” teica A.Melders. Deputāts Verners Kalējs uzskata - ja nav tik daudz naudas, kā domāts, tad varēja ierīkot mazāku vietu skaitu.

Fonds maina spēles
noteikumus
Arī deputāte Līga Langrate norādīja, ka pusgada laikā pašvaldībā jau 4-5 projektiem vajag papildu finansējumu. “Varbūt tomēr pašvaldība var beidzot sākt praksi, ka jau sākotnēji ar plānotajiem projektiem iepazīstina izsmeļoši, ar prezentācijām. Arī šajā gadījumā sākotnēji bija paredzēti 5000 eiro, bet nu papildus vajag vēl 12 000 eiro. Ar vieglu roku atkal pieliekam klāt! Tā ir visu iedzīvotāju nauda! Tad vajag izvērtēt, kas ir svarīgāk: turpināt Tempļakalna parku labiekārtot vai ko tādu, kas vajadzīgs cilvēkiem, piemēram, Uzvaras ielas ietvi sakārtot,” pauda L.Langrate.
Domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis kritizēja šādu valsts nostāju, ka sākumā ir vieni spēles noteikumi, bet spēles gaitā tie tiek mainīti. “Tā notika no pašvaldības neatkarīgu iemeslu dēļ,” viņš noteica.
— Teksts un foto: Līga Vīksna

Citu datumu laikraksti