Kurš gan nezina slaveno frāzi: "Pie mums brauc revidents!" Ar visām no tā izrietošajām sekām.
Kurš gan nezina slaveno frāzi: "Pie mums brauc revidents!" Ar visām no tā izrietošajām sekām. Savai ģimenei piedāvāju spēli. Ja nu mēs būtu politiski atbildīgi par viesos atbraukušā ministra sagaidīšanu, uzņemšanu un pavadīšanu? Saprotams, ka visam jābūt līmenī.
"Tēti, noklāsim paklāju no pagalma, kur apstāsies ministra mašīna, līdz konferenču zālei," piedāvā mans dēlēns.
Labi. Tas derēs. Bet kur notiks konference? Mana laulene Antonija piedāvā kultūras namu vai skolas aktu zāli. Varētu, sak, arī naktsklubā. Trešais variants jau nu pilnīgi atkrīt. Ko ministrs tur redzēs - piedzērušos jauniešus, kas atkarīgi no azartspēlēm? To nu ne. Kultūras namā arī tā svešādi. Vajag ministram parādīt mūsu vietējās sabiedrības labāko daļu, mūsu nākotni - bērnus. Tātad konferencei jānotiek skolā. Taču te nu es Antonijai uzdodu izveidot slikto skolēnu, huligānu sarakstu. Tādi lai konferences dienā nerādās skolai tuvumā. Lai dodas ekskursijā vai lai vienkārši atpūšas mājās. Ja pulcējas uz ekskursiju, tad ne jau pie skolas, bet kaut kur labi tālu - pie slimnīcas vai kapsētas, vai maizes kombināta.
Tā. Tie, kuriem atļauts nākt uz skolu, jādemonstrē zelta jaunatnes labākās iezīmes. "Antonij, seko, lai meičkām nebūtu tur nekādu dekoltē un mini. Nekādu lakotu nagu un lūpu krāsas! Lai starpbrīžos pastaigājas gaiteņos pa pāriem ar mācību grāmatām rokās," dodu rīkojumu laulenei.
Dažiem vietējiem gaišajiem prātiem uzdodu sagatavot spožas runas - par lielisko tagadni un teiksmaino nākotni. Un to, cik ļoti mums palīdz ministrs personīgi un viņa ministrija. Un ka ceram saņemt neatvietojamo atbalstu un materiālo palīdzību arī turpmāk.
Protams, uzņemšanas konfidenciālo daļu organizēšu es pats. Nedrīkst trūkt nekā. Ne labākā konjaka, ne meičku ar dekoltē un mini. Ne divdomīgu anikdoršu. Ministrs taču ir tikai cilvēks. Uh. Būs labi.
Mans brālēns, kas galvaspilsētā strādā drošības komitejā, 16.martā visu labi noorganizēja. Nebija nekādu diversiju. Katru aizdomīgo paņēma ciet tieši uz ielas un ietupināja. Palūgšu arī viņu palīgā mūsmājās. Rīt.
Lūk, tā. Bet man te saka, ka ministrs pie mums jau bijis atbraucis. Uzņemšana ne tuvu nav bijusi tāda, kādu es to būtu noorganizējis. Žēl gan.
