Pieaug risks darījumos ar nekustamo īpašumu

No īpašuma zaudējuma var glābt darījuma konts un notariālais akts. Notāri, banku speciālisti un ekonomikas policija secinājuši, ka darījumos ar nekustamo īpašumu patērētājs neapzinās riskus un tiesiskās sekas.

No īpašuma zaudējuma var glābt darījuma konts un notariālais akts.
Notāri, banku speciālisti un ekonomikas policija secinājuši, ka darījumos ar nekustamo īpašumu patērētājs neapzinās riskus un tiesiskās sekas. "Bieži vien patērētājam pirmajā vietā ir tas, lai darījums notiktu maksimāli ātri. Taču nepārdomāta rīcība, slēdzot darījumus privātā kārtā, var novest pat pie īpašuma vai naudas zaudēšanas," seminārā par hipotekārās kreditēšanas riskiem norādīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvaldes (EPP) priekšnieka vietnieks Gatis Gudermanis.
"Darījumu skaita un kreditēšanas apjoma pieaugums par 61,7 % šā gada pirmajos astoņos mēnešos vienlaikus aktualizē arī patērētāju tiesību aizsardzības jautājumus. Ekonomikas policijas pārvalde pēdējā gada laikā saņēmusi apmēram 500 ziņojumus par krāpnieciskiem nodarījumiem," atzina G.Gudermanis. Latvijā tiesu sistēma ir noslogota, un darījuma atcelšana, lai atgūtu zaudēto īpašumu, var vilkties līdz pusotram gadam, tāpēc eksperti secinājuši, ka patērētājs par darījuma sekām un izdevīgumu jābrīdina pirms darījuma slēgšanas.
Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas priekšsēdētājs Vadims Beļājevs norāda, ka ir riski, kurus pircējs un pārdevējs neapzinās, un ar banku palīdzību tos nevar novērst. Hipotekārās kreditēšanas jomā pušu intereses bieži vien konkurē. Bankām ir svarīgi, lai izsniegtajiem kredītiem būtu nodrošinājums, taču pārdevējam svarīgi saņemt naudu.
Advokāts un hipotekārās kreditēšanas eksperts Agris Bitāns uzsver, ka no darījuma neizdošanās riska aizsargā darījuma konts. "Ja pircējam un pārdevējam ir dažādas bankas, starpbanku vienošanās paredz, ka pirkuma summu pircēja banka ieskaita darījuma kontā. Konta lietošanas nosacījumos jānosaka, ka pirkuma summu banka izmaksā automātiski pēc līgumā noteikto zemesgrāmatas dokumentu saņemšanas." Darījuma kontā ieskaitītā nauda atrodas "neitrālā zonā" - pa vidu starp pircēju un pārdevēju un tiek pārskaitīta tikai pēc visu nosacījumu izpildes. Pārdevējām noteikti jāraugās, lai nosacījumi paredz viņam pienākošās naudas laikus pārskaitīšanu.
"Manā praksē ir gadījies, ka pusmiljonu vērts darījuma konts divus gadus stāv bankā tāpēc vien, ka darījuma puses neizpilda nosacījumus. Dokumentus zemesgrāmatā iesniedz pēc diviem gadiem, bet tad var gadīties, ka parādījušās atzīmes par apgrūtinājumiem vai pat aizliegumu īpašumu pārdot sakarā ar juridiskas personas maksātnespēju," brīdinot, ka, līgumā nepietiekami atrunājot darījuma nosacījumus, pārdevējs var zaudēt īpašumu un nesaņemt naudu, saka A.Bitāns.
Starptautiskā prakse liecina, ka sarežģītos gadījumos - ja īpašumam ir desmitiem apgrūtinājumi, kas jālikvidē pirms īpašumtiesību maiņas - līdzēji izmanto tā saucamo uzticības jeb fiduciāro kontu. Šā konta turētājs ir notārs, kas pilda uzticības personas lomu divos līmeņos - starp bankām un darījuma pusēm. "Notārs šajā gadījumā ir neitrāls starpnieks, kas nodrošina līguma saistību izpildi noteiktajos termiņos un vienādi izdevīgi visām pusēm. Šī prakse Vācijā darbojas jau simts gadus, tāpēc pie mums faktiski nav tiesas procesu par līguma normu neievērošanu un krāpšanu nekustamo īpašumu jomā," stāsta vācu notārs Hans Frīders Krauss. Vācijā darījumos ar nekustamo īpašumu izmanto notariālo aktu, tādējādi tieši notārs atbild par līguma saistību izskaidrošanu un arī izpildi.
Latvijā notariālā akta formu var izmantot brīvprātīgi - ja to vēlas kāda darījuma puse. Kaut arī izdevumi, slēdzot darījumu notariālā akta formā, nedaudz pieaug, ieguvējs ir mazāk aizsargātais darījuma slēdzējs. Kā seminārā atzina hipotekārās kreditēšanas eksperti - notariālais akts ir kā apdrošināšanas polise, kas novērš potenciālās briesmas, turklāt pat zaudējuma gadījumā nekavējoties ļauj atgūt visus ieguldījumus - Latvijas zvērinātu notāru atbildība ir apdrošināta par 1 miljonu latu.
"Ja jādomā par ģimenes iztiku šodien, tad cilvēki nepadomā par savu drošību nākotnē. Tāpēc cilvēki bieži sasteigti un nepārdomāti uzņemas kredītsaistības," diskusijas beigās norādīja Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča. Aicinot apdomīgi lemt par jauna kredīta ņemšanu un rūpīgi izsvērt visus ar darījumu saistītos aspektus, arī Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Vadims Beļājevs prognozē pārkreditēšanās vilni, ko dzīves dārdzības pieauguma dēļ radīs cilvēki, kas vairs nespēs segt savus ikmēneša kredītmaksājumus. "Patērētāju tiesību aizsardzības sistēma Latvijā vēl jāpilnveido," atzīst eksperts.

Citu datumu laikraksti