Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Piebaro medījumu un iznīcina “konkurentus”

Mednieku kluba "Ziemeri" biedri ierīkojuši trīs barotavas meža cūkām. Tas ir viens no mednieku kolektīviem Alūksnes rajonā, kas uzskata, ka aukstā laikā ir jāpalīdz šiem meža zvēriem.

Mednieku kluba "Ziemeri" biedri ierīkojuši trīs barotavas meža cūkām.
Tas ir viens no mednieku kolektīviem Alūksnes rajonā, kas uzskata, ka aukstā laikā ir jāpalīdz šiem meža zvēriem. Šoziem vismaz 30 cūkas mielojas ar spēkbarību, ozolzīlēm un kartupeļiem.
"Pabarot meža cūkas mēs nevaram, bet varam palīdzēt sagādāt tām barību aukstā laikā, kad ir dziļa sniega sega. Tā kā blakus teritorijās mednieki par to nerūpējas, tur meža cūku tikpat kā nav. Tā mēs piesaistām dzīvniekus, tāpēc klubam ir arī noteikti lielāki medību limiti. Šajā gadā vēl cūkas nav medītas. Šausim tikai pēdējā dienā, lai mūsu barotie rukši neaizbēg pie citiem medniekiem," stāsta mednieku kluba "Ziemeri" mednieks Egils Laicens.
Meža cūkas varēja šaut arī vasarā, ja tās postīja sējumus. Tad nomedītas trīs lielās cūkas, bet sivēnus madīs janvāra beigās. Var šaut 55 līdz 60 procentus cūku, kas ir medību teritorijā. Janvāra beigās var medīt vēl četrus sivēnus. Kluba biedri rēķina, ka nākamgad limits būs 12 - 13 meža cūkas.
Šaus pašu barotas meža cūkas
Katrs no 25 mednieku kluba biedriem rudenī sagatavo maisu ozolzīļu un maisu kartupeļu. Ir iegādātas divas tonnas graudu, SIA "Vistako" īpašnieks Arturs Dukulis sponsorē spēkbarību meža cūku piebarošanai. "Barību liekam jau rudenī, bet dzīvnieki to izmanto, kad ir bargāks sals un dziļāks sniegs. Gadā ir jāmaksā vairāk nekā 800 latu nomas maksa par apmēram 5000 hektāru medību platību. Ja savā teritorijā nepiesaistīsim zvērus, tad nav vērts maksāt," secina E.Laicens. Tagad ir gandarījums par katru nošauto cūku, jo tās ir labi barotas. Turklāt 35 procentiem jauno cūku jau nākamajā gadā dzims sivēni.
Meža cūkas ir viegli nomedīt ziemā, kad ir sniegs. "Apejam vairākus meža kvartālus un pēc pēdām skatāmies, kur ir cūkas. Ja mednieku ir vairāk, viņi nostājas ik pēc 50 - 70 metriem. Var medījumu dzīt ar troksni vai arī viens iet pa cūkas pēdām ar suni," skaidro E.Laicens. Stirnas nepiebaro, jo tām pietiek barības. Ja nebūs plēsoņu, tad tās izdzīvos arī tad, kad būs sērsna.
Nomedīti trīs lūši un divi vilki
Plēsīgie zvēri ir mednieku konkurenti, jo arī tie vēlas mieloties ar meža cūkas vai stirnas gaļu. Viņi uzturas tur, kur ir šie dzīvnieki, tāpēc šajā laikā ikviens nomedīts plēsējs ir palīdzība pārnadžiem un cūkām. "Meža cūkai vilki vienu sivēnu bija apēduši. Tāpat pelēči bija saplēsuši alni," stāsta E.Laicens. Lielākā vilka svars bija 54 kilogrami. Trofeja - vilka galvaskauss - iespējams pretendē izstādē uz zelta medaļu. Otra plēsoņa - vilku māte svēra apmēram 40 kilogramu. "To aizveda uz Rīgu zinātniskiem pētījumiem, lai noskaidrotu, vai nav krustojums ar suni. Jaukteņi ir bīstamāki par vilkiem, jo nebaidās no cilvēkiem," akcentē E.Laicens.
Mednieks uzskata, ka vilki šajos mežu masīvos ieklīduši no Igaunijas. "Pelēči klaiņoja pa loku, un ik pēc divām dienām bija mūsu pusē. Šoreiz viņiem nepaveicās," vērtē Egils. Viņš domā, ka tagad vilku šajā teritorijā vairs nav, bet vēl ir vismaz četri lūši. "Kad būsim Eiropas Savienībā, tad Latvijā gadā būs atļauts nomedīt tikai 50 lūšus. Tas var būt liktenīgi citiem meža zvēriem," ir neapmierināts E.Laicens. Uz zelta medaļu izstādē var pretendēt lūša galvaskauss - medību kluba prezidenta Gunta Svārupa trofeja. Mednieks norāda, ka lūši uzbrūk stirnām un zaķiem, bet vilki ir bīstami arī meža cūku sivēniem. Tagad sniegs ir stirnām līdz vēderam. Kamēr tas ir irdens, tās var izbēgt no plēsoņām. Sērsna savaino stirnām kājas. Toties lūši ar savām garajām kājām un platajām ķepām skrien pa sērsnu kā leopards pa savannu, un nomocītu stirnu var panākt pāris lēcienos.
No ziemas miega uzmodināts lācis
Zinātnieki atzīst, ka lielākā platībā ir vajadzīgs kāds plēsoņa, kas ir kā meža sanitārs. E.Laicens domā, ka mednieki to var izdarīt tikpat labi. Kad sāksies sērsnu laiks un medību laiks būs beidzies, mednieki lenks lūšus. Viņi cer, ka vismaz divus vēl nošaus. "Paliks lūsene, un tai atkal būs kaķēni, kas radīs problēmas nākamziem," saka mednieks.
Pērn ziemā meža cūku barotavā ar auzām mielojies lācis. Šoziem pekainis manīts Rezakas silos. Mednieks redzējis, ka tas trenc meža cūkas. Cilvēki ir izstrādājuši daudz mežu, un tajos turpina skanēt zāģu un traktoru troksnis, tāpēc lācis ir pamodināts no ziemas miega. Alūksnes rajona policists lāci pamanījis nelielā attālumā, kad devies pēc svētku eglītes. "Ziemā pekainis ir bīstams, jo viņam šajā laikā ir jāguļ. Turklāt tam nav, ko ēst. Rudenī ķepainis mielojas ar ogām. Tiesa, arī lācis ir plēsējs, bet tas nevar tik viegli tikt pie medījuma kā vilks vai lūsis. Bet gulēt arī viņš vairs neliksies, tātad turpinās klīst apkārt un var kļūt bīstams," skaidro E.Laicens.
Hobijs - lapsu un zaķu medības
Mednieka kontā katru gadu ir 50 līdz 60 nošautu lapsu. To medības ir E.Laicena hobijs. "Nav viegli viltnieces nomedīt. Vajadzētu atļaut nelimitētos zvērus šaut arī no automašīnas. Bet tādas medības ir aizliegtas," saka E.Laicens. Viņš ir viens no nedaudzajiem medniekiem rajonā, kas "iet uz lapsām". Tagad noteikts, ka pēc nomedīšanas lapsām āda jānovelk ar cimdiem. Tad to var paturēt vai pārdot, bet ķermenis ir jāsadedzina. Mednieks aprēķinājis, ka vienas lapsas medību pašizmaksa ir 7,50 latu, bet par tās ādu var atgūt tikai 4,50 latus. "Tiesa, Latvijas lapsu kažoks nav tik skaists kā Sibīrijas māsām. Tāpēc iznāk, ka prieks ir tikai medības," vērtē E.Laicens. Tagad ir "tukšais laiks" - lapsas maz staigā, bet martā viņš atkal nomedīs līdz sešām kuplastēm dienā. Ja daudzi mednieki atšautu lapsas, tad vakcīnas pret trakumsērgu nebūtu vajadzīgas," pieļauj E.Laicens.
Šoziem Egils divas reizes medījis zaķus. Alsviķu pagastā iedzīvotājas sūdzējušās, ka garauši apgrauž ābelītes. "Zaķu medību sezona beidzas janvārī. Tas ir gadījuma medījums, jo uz zaķiem "iet" vēl mazāk nekā uz lapsām. Šauj, ja garausis uzskrien virsū," norāda mednieks. Viņam patīk medīt arī pīles un zosis. "Sezonā esmu nošāvis 76 pīles, 14 zosis un astoņas slokas. Putnu gaļa vēl tagad glabājas ledusskapī," saka E.Laicens. Viņam nav veicies ar lieliem medījumiem. Nomedītas desmit stirnas un pieci aļņu teļi. "Man neizdodas nomedīt staltradzi," atzīst mednieks.

Citu datumu laikraksti