Piecdesmit divus gadus - dzelzceļnieka sieva

Deviņdesmit četrus gadus vecā alūksniete Valija Jēkabsone ir inteliģenta un sirsnīga kundze, kurai nezinātājs nedotu vairāk par 74 gadiem.

Deviņdesmit četrus gadus vecā alūksniete Valija Jēkabsone ir inteliģenta un sirsnīga kundze, kurai nezinātājs nedotu vairāk par 74 gadiem. Cienījamais vecums joprojām ļauj būt žirgtai un atrasties sabiedrībā.
Apveltīta ar gaišu prātu, spilgti atceras notikumus pirms daudziem gadu desmitiem, it kā tie būtu risinājušies tikai vakar. Šodien viņa ir Bānīša 101. dzimšanas dienas jubilejas dalībniece. Tās priekšvakarā viņa kavējās atmiņās par sen aizgājušām dienām, kas aizvadītas pie Papardes un Umernieku stacijas.
Stāmereniete Valija Jēkabsone skolā mācījusies tikai četras klases. Vecākiem, kas bijuši no vienkāršo ļaužu kārtas, bijusi vienīgais bērns. Gājusi ganos, bet no deviņpadsmit gadu vecuma piecas vasaras kalpojusi Stāmerienas pilī par istabeni. Tas bijis skaists laiks. Jaunības plaukumā enerģijas un spēka pieticis, arī mīlestības.
"Turpat Stāmerienā nolūkoju vietējo tautu dēlu Eduardu un kļuvu par dzelzceļnieka sievu," laikrakstam stāsta Valija Jēkabsone.
Aizgāja bēgļu gaitās
1935.gada 16.jūnijā abi laulājušies Alūksnes luterāņu baznīcā. Vēl šodien Valija atceras, ka tā bijusi saulaina un jauka diena. Pie Alūksnes stacijas ēkas dejojuši kāzu valsi. "Dzīvojām saticīgi. Varētu teikt, ka ideāli. Mums vienam pret otru nebija nekādu pārpratumu, nebijām greizsirdīgi," skaidro V.Jēkabosne.
Kopā bijis lemts nodzīvot piecdesmit divus gadus. "Vīrs slimoja. Pēdējā gadā nemaz nestaigāja. Trīs gadus viena nodzīvoju Umernieku stacijā," saka Valija. Dzelzceļnieka darbs sabojājis Valijas vīra veselību. Darbam nebija piemērotu apavu. Pavasaros plūdu laikā kājās nebija cita ko vilkt kā galošas. Strādniekiem bija daudz smagāk jāstrādā nekā tagad - grāvji dzelzceļa malā jārok. "Cik es zinu, daudziem dzelzceļa strādniekiem vēlāk radās veselības problēmas tieši ar kājām," saka viņa.
Dzīve bijusi pieticīga un grūta, īpaši pēckara gados. Tomēr vīram ļoti paticis strādāt uz dzelzceļa - sākumā bijis strādnieks, tad Umernieku stacijā pildījis brigadiera pienākumus. 1941.gadā jaunā ģimene no Alūksnes pārcēlusies uz Umernieku dzelzceļa būdiņu, kur mitinājušies strādnieki. Tur nodzīvojuši līdz 1948.gadam, izņemot neilgās bēgļu gaitas, kad devušies projām un tikuši līdz Alsviķiem.
Nopostīja arī dzelzceļu
"Kad devāmies projām, man un vīram pie rokas bija bērns un gotiņa. Uz kaimiņu vezuma - pāris drēbju nastiņas, visu pārējo atstājām," atminas sirmgalve. Daļu mantu paspējuši ierakt zemē, taču daudz kas bijis pazudis, trauki saplēsti.
"Kara laikā dzelzceļš bija nopostīts. Kad atgriezāmies no bēgļu gaitām, no Umerniekiem Gulbenes virzienā stacijas apkaime bija pilna ar kritušajiem. Zeme bija kā nosēta. Kaimiņu tikpat kā nebija, tie nebija atgriezušies. Apkārt bija liels klusums, pat suņi nekur nerēja," atceras V.Jēkabsone.
Tad sākušies dzelzceļa atjaunošanas darbi, kuros piedalījies arī Valijas vīrs. Pie Papardes stacijas pēckara gados noticis nelaimes gadījums - zēni atraduši spridzekli un likuši ugunskurā.
"Kad notika sprādziens, viņi nodomāja, ka tas ir pirmais un pēdējais. Visi saskrējuši skatīties, taču sekojis otrs. Viens deviņpadsmit gadus vecs jaunietis uzreiz bija beigts, pārējie guva ievainojumus," stāsta Valija.
Papardē patika vislabāk
Pašai gandrīz viss darba mūžs bijis saistīts ar dzelzceļu - 22 gadus nostrādājusi par apkopēju Papardes stacijā un desmit - Umernieku stacijā, uz kuru ar ģimeni pārcēlusies dzīvot astoņdesmitajos gados. Papardes stacijā veikusi arī komendantes pienākumus.
"Dzīvojot Papardes stacijā, brīžiem bija tā, ka meža vidū biju viena pati. Pēckara gados vīrs bija projām darbā divas vai trīs nedēļas, bet bērni - skolā," saka V. Jēkabsone.
Papardes stacijā, kad kursējusi tvaika lokomotīve, sliedes vijušās pie pašas dzelzceļa stacijas, lai varētu paņemt ūdeni no ūdenstorņa. Tāds bijis arī Alūksnē. Pēdējos gados, kad dzīvojusi Annas pagastā, nedēļas nogalēs bijušas diskotēkas, uz kurām ar bānīti braucis daudz jauniešu. Tad naktī stacijas apkaimē bijis lustīgi, kad devušies mājup.
Papardes stacijā Valijai paticis dzīvot vislabāk, tāpat arī viņas bērniem un mazbērniem, kam īpaši interesējusi dzīve laukos. Valijai bijusi kaziņa, truši, arī govs. Zāli pie stacijas ēkas vienmēr nopļāvusi. Viņa atceras, ka agrāk Vējiņu pieturas neesot bijis, tāpēc uz Papardes staciju nācis daudz cilvēku, kas jau iepriekšējā vakarā braukuši uz tirgu Alūksnē. "Tas bija patīkami, ka kāds cilvēks atnāca. Arī ogotāji un sēņotāji brauca ar bānīti, dažbrīd stacija bija pilna ar cilvēkiem, kāju nebija kur nolikt," apstiprina V.Jēkabsone. Viņa zina stāstīt, ka Latvijas laikā visas preces veikaliem Alūksnē tikušas piegādātas pa dzelzceļu, arī lopi pārvadāti.
Joprojām patīk sabiedrība
Jau četrpadsmit gadus Valija sevi sauc par alūksnieti. Pa šiem gadiem viņa pieradusi, ka aiz loga vairs neskan bānīša svilpe un netālu no ēkas pamatiem nevijas dzelzceļa sliedes.
"Pateicoties Dievam, dzīvoju tik ilgi. 1.februārī atzīmēšu 95.dzimšanas dienu. Reizēm gan tā ir - "solis pa kreisi, ai, atkal greizi"," viņa joko. Pašai sev esot jāiestāsta, ka gadu skaitlis ir tik liels, tas neliekas ticami. "Gludināt veļu gan vēl varu," atklāj V.Jēkabsone.
Viņa bieži prātojot, ka tik garu mūžu esot nodzīvojusi, taču pie personiskā dzīvokļa neesot tikusi. Tagad viņa dzīvo dēla Jāņa ģimenē.
"Grūtuma bijis daudz. Agrāk cilvēki bija citādāki. Annā dzīvojot pie Vējiņu pieturas, kolhozu laikos bija visādi pasākumi. Visur gājām, dancojām un dziedājām. Man vēl tagad patīk būt omulīgā sabiedrībā, kur skan dziesmas un jauni cilvēki dejo. Pēc tam pāris dienas vēl dzīvoju no gūtajām pozitīvajām emocijām - par to domāju un priecājos," apstiprina Valija Jēkabsone.

Citu datumu laikraksti

  • Viena taisnība visiem?

    Tāpat kā dabā, arī sabiedrībā iezīmējas rudens laiks. Latvijas politikā padziļinājusies plaisa starp valdību un sabiedrību. Šķiet, ka iedzīvotāji...

  • Divas skolas saņems uzņēmēju dāvinātos datorus

    Sikšņu un Bejas pamatskolā divu mēnešu laikā nogādās uzņēmēju ziedotos datorus. Tajās situācija datortehnoloģiju sagādē atzīta par īpaši kritisku,...

  • Piedāvā grāmatas un mācību materiālus

    Alūksnes rajona Izglītības pārvalde saņēmusi grāmatas un materiālus, kas atvieglos skolotāju un skolēnu mācību darbu.Alūksnes rajona Izglītības...

  • Speciālists informē

    Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, suņa apmācībai un mājas (istabas)...

  • Ziemeļu vējā bites nemedo

    Viņa ir kā dzirkstošs, līdz malām piepildīts vīna trauks. Pilna ar gaišām domām. Ar dvēselē uzplaucētu saules dārzu.Viņa ir kā dzirkstošs, līdz malām...

  • Fotoservisa centrs svin desmit gadu jubileju

    Alūksnieša Jāņa Podnieka “Fotoservisa centrs” ceturtdien svinēja 10 gadu jubileju. Svētku dienā Fotoservisa centra darbinieki mielojās ar īpašu...