Piecu valstu brīnišķīgā neatkārtojamība

Ar vienu braucienu iepazītas piecas valstis: Vācija, Šveice, Francija, Luksemburga un Itālija. Veicām pazīstamo tūristu maršrutu caur Lietuvu, Poliju, Vāciju.

Ar vienu braucienu iepazītas piecas valstis: Vācija, Šveice, Francija, Luksemburga un Itālija.
Veicām pazīstamo tūristu maršrutu caur Lietuvu, Poliju, Vāciju. Šoreiz Vācijā apskatījām simpātisku pilsētiņu Rotenburgu, kura slavena ar Ziemassvētku veikaliņiem, cietoksni, rātsnamu un rātslaukumu, zvanu torni ar figūriņām, kuras kustas, kad zvana pulkstenis: vienā logā figūra - vīrietis - sāk "dzert" vīnu no kausa, otrs skatās apkārt - vai nenāk kāds nelūgts viesis. Ja svešinieks ierodas pilsētā, viņu pacienā ar vīnu un miegazālēm - lai guļ trīs dienas, kamēr kāds viņu apzog. Tā senatnē cīnījās ar ienaidniekiem un spiegiem.
Akvārijā skatāma zemūdens pasaule
Pie Vācijas un Šveices robežas Reinas upe ir strauja un līkumaina. Šteinā pie Reinas ir iespaidīgs ūdenskritums - 20 metrus augsts. Ar garu laivu mūs pārceļ pa mutuļojošu straumi līdz klintij upes vidū. Visapkārt rēc ūdenskritums, apšļāc ūdens šļakatas, laimīgi tikām uz klints, pa kāpnēm uzkāpjam skatu laukumā. Vareni, skaisti, iespaidīgi, bet ar laivu atkal jātiek krastā.
Šteinā uz māju sienām daudz zīmējumu un no flīzēm saliktas vēsturiskas ainavas.
No rīta braucām gar Reinas upi uz 541 kilometru garo Bodenezeru, kura dziļums ir apmēram 200 metri. Vēl to sauc par Konstances ezeru jeb Švābu jūru.
Tūristus no Latvijas parasti ved uz Mainavas salu - cilvēku roku veidoto eksotisku ziedu, tropisku augu, tauriņu, putnu paradīzi un grāfa Bernadottes atjaunoto pili ar viduslaiku mēbelēm, gleznām, ieročiem. Interesanti pils dārzā ir apgrieztie krūmi putnu figūru formā, skulptūras, mākslīgi ūdenskritumi.
Pie Bodenezera ir vācu pilsēta Konstance, kurā cienīga stāv 1683.gadā celtā katedrāle ar nosaukumu "Mūsu mīļotā sieviete", tai 76 metrus augsta smaile. Iekšā ļoti skaists altāris, virs tā zaigo "Zelta disks" ar Svētās Konstances tēlu un diviem eņģeļiem. Pilsētā ir 13. līdz 15.gadsimta celtnes un Svētā Stefana katedrāle. No mūsdienu celtnēm - liels akvārijs, kurā apmeklētāji iet caur tuneli ar caurspīdīgām sienām un griestiem, apskatot zemūdens pasauli.
Šveice - labklājības un stabilitātes simbols
Ko zinām par Šveici? Senatnē Šveicē dzīvoja ķelti, arī helvēti. Tā tika iekļauta Romas impērijā, iebruka ģermāņi, no 6.gadsimta tā piederēja Francijai, no 1032.gada - Svētajai Romas impērijai. Oficiālais nosaukums tagad - Šveices Konfederācija, sastāv no 26 kantoniem, iedzīvotāju skaits - 7 miljoni, platība 41293 km2, galvaspilsēta - Berne, Galvenā reliģija - kristietība. 60 % teritorijas aizņem Alpu kalni, 10 % - Juras kalni. Valsts vidū izvietota plakankalne un zemiene, kur mīt Šveices iedzīvotāji. No tiem 75 % pēc izcelsmes ir vācu šveicieši, 22 % - franču šveicieši, 1,5 % - itāļu šveicieši un 1 % retroromāņu valodā runājošie. Šveicē sazinās četrās valodās.
Šī strādīgā tauta ir izveidojusi attīstītu valsti, kur tāpat kā Luksemburgā ir visaugstākais darba algas līmeņa rādītājs pasaulē, tā ir viena no pasaules bagātākajām valstīm.
Katram kantonam ir sava pašvaldība, savi likumi, sava skolu sistēma un tā tālāk. Taču dzīves līmenis visos kantonos ir vienāds, neatkarīgi no tā, vai tas atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā. Tāda ir valsts politika - visiem iedzīvotājiem jāsaņem vienāda atlīdzība un jābūt vienādiem dzīves apstākļiem. Divreiz gadā visi šveicieši saņem atskaites grāmatiņas par nodokļos samaksātās naudas izlietojumu.
Šveice ir kā miera saliņa mūžam mutuļojošo Eiropas politisko kaislību vidū, labklājības un stabilitātes simbols un pasakaini skaistu kalnu ainavu zeme. Pabijām Cīrihē - Šveices neoficiālajā galvaspilsētā, banku un naudas glabātuvju, mākslinieku un bohēmas pilsētā Cīrihes ezera krastā, pilsētā ar 915 000 iedzīvotājiem.
Lucerna - kādreizējais zvejnieku ciematiņš. Tagad tā ir pilsēta gājējiem, tādēļ nozīmīgāko pilsētas daļu izstaigājām kājām. Apskatījām 14.gadsimtā celto Kapelas tiltu ar skaistām senām gleznām, tas ved pāri upei uz baznīcu no pils. Pelavu tilts ved uz dzirnavām. Slavens ir 700 gadus vecs ūdenstornis, pēc kura Lucernu var atpazīt starp citām pilsētām.
Vecpilsētā kalnā ir Gletčera dārzs. To ir vērts apskatīt. Tas ir dabas monuments - muzejs, kas izskaidro ledāju rašanos miljonus gadu tālā pagātnē un mūsdienās. Netālu no tā apmeklējām "Lucernas lauvu" - klasicisma šedevru. Balts piemineklis klints nišā - uz nomestiem ieročiem guļ mirstošs lauva, kurš ar ķepu vēl pietur vairogu ar liliju ģerbonī - Burboņu karaļu emblēmu. Virs 13 metrus augstas nišas uzraksts "Uzticīgajiem un varonīgajiem šveiciešiem". Zem nišas pie deviņmetrīgā lauvas ir arī 26 kritušo un dzīvu palikušo virsnieku uzvārdu saraksts. Piemineklis atgādina par šveiciešu gvardes varonīgo cīņu un nāvi Parīzē Franču revolūcijas laikā. 1792.gadā franču karalis padevās revolūcijas valdības varai. Aizejot no pils, karalis pavēlēja sardzei - šveiciešu gvardes pulkam: "Ieročus nenolikt, posteņus nepamest!" Tātad - pili sargāt. Šveiciešu gvarde nokļuva trakojošā pūlī, kurš pili bija ielencis un gatavs visu iznīcināt savā ceļā. Spēki bija nevienādi, Tuilerinas pils padevās. Lauva ir vīrišķības, spēka un varenības simbols daudzām tautām, arī šveiciešiem.
Nākamā ir kalnu diena - 1.augusts. Visā Šveicē ir izkārti valsts karogi - uz sarkana audekla balts krusts, jo ir Neatkarības diena. 1291.gadā pirmie trīs kantoni (Ūri, Švice, Untervaldene) izveidoja konfederāciju, kas bija vērsta pret Hābsburgu impēriju. 17.gadsimtā valsts apvienojās un tika atzīta tās neatkarība. 1673.gadā tika pasludināta neitralitāte. 1815.gadā Vīnes kongresā atzina valsts pastāvīgo neitralitāti, kas saglabājās abos pasaules karos.
No agra rīta esam Meiringenā. Vietējie iedzīvotāji saposušies dodas uz parku, tur spēlē mūzika, pie gariem galdiem šveicieši dzer alu. Fotografējāmies pie slavenā detektīva Šerloka Holmsa pieminekļa. Netālu ir vieta, kuru aprakstījis A.Konans - Doils. Tur notika Šerloka Holmsa izšķirošā cīniņa ar noziedzīgās pasaules karali Moriartiju. Te ir slavenais Reinbaha ūdenskritums, kurš ledāju ūdeņus rauj lejup no 250 metru augstuma.
Mēs izstaigājam Āres aizu. Šveices lielākā upe - Āre - veido 200 metru dziļu aizu, kuru izgājām apmēram 40 minūtēs pa labi uzturētiem gājēju celiņiem, kāpnēm no koka, nišām klintīs pusotra kilometra garumā. Jūsmojām, fotografējām lejā šņācošo upi, stāvos krastus, klintis. Skati ir iespaidīgi.
Apskatījām arī neredzamo ūdenskritumu - Trimelbahu, kas paslēpies kalna iekšpusē. Laika gaitā ledusūdeņi no augstajām virsotnēm izgrauzuši klintīs ejas, pa tām tagad kalna dobumā gāžas ūdens kaskādes. Lai tās apskatītu, caur alas lūku jānokļūst klints iekšpusē, tad ar liftu jāpaceļas augšup, kur sākas kalnu labirinti. Ūdenskritums trokšņo, lifts ceļas uz augšu līdz skatu laukumam. Saskaitām 10 ledus ūdens kaskādes.
Grindenvaldes ielejā izstaigājām dažādas takas, uzveicot 2343 metru augstumu. Pavērās pasakaini skati uz zilajām tālēm, bet lejā pletās zaļganbrūnas Alpu pļavas. Savā nodabā ganās Alpu govis ar kaklā iekārtiem zvaniņiem, lai miglainā laikā tās varētu atrast. Govju zvaniņus var iegādāties suvenīru veikalos.
Agrākos laikos gani kalnienēs sazinājušies, pūšot īpašas kalnu taures. Tās ir apmēram 1,5 līdz 2 metru garas ar paplašinājumu lejasdaļā. Spēlējot tauri, to atstutē pret zemi. Tās skaņa labi sadzirdama lielā attālumā. Tagad šīs taures kā tautas instruments kalpo par Šveices simbolu skatu kartītes.
Leknajās kalnu pļavās barotās govis dod īpašu pienu, kas radījis pasaulslavenu, ļoti garšīgu Šveices piena šokolādi. 1867.gadā ķīmiķis Anrī Nestle pārstrādāja govs pienu pulverī un dibināja bērnu pārtikas ražošanas uzņēmumu. Tagad tas ir viens no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem valstī un ražo šķīstošo kafiju "Nescafe", kā arī slaveno Šveices šokolādi.
Slēpotāju un tūristu vajadzībām izveidoti 1800 slēpotāju lifti un gaisa trošu ceļi. Slavenie kalnu vilcieniņi izgudroti jau 1860.gadā. Tie dodas augšup stāvajās nogāzēs pa zobratu ceļiem līdz pat 3454 metru augstumam mūžīgā sniega joslā. Katru gadu Alpos ierodas apmēram 30 miljoni tūristu. Viņiem uzceltas tūkstošiem viesnīcas, slēpotāju bāzes, dažādi sporta kompleksi, baseini un citas atpūtas vietas.
Kalnos visur stingri jāievēro, ka nedrīkst plūkt puķes vai lauzt zarus, izmest atkritumus, staigāt drīkst tikai pa speciālām takām.
1.augusta pēcpusdienā ieradāmies Bernē - Šveices galvaspilsētā. Gājām uz pilsētas centru, lai uzzinātu, kā šveicieši galvaspilsētā svin Neatkarības svētkus. Drīz nāca gājiens ar orķestri priekšgalā. Pievienojāmies gājienam: bērni nesa rokās lukturīšus ar aizdegtām svecēm (atgādina Ķīnas lukturu svētku ceremoniju), kas krēslā skaisti izgaismojās. Nonācām pie tilta. Visi gaida salūtu, arī mēs jūtam svētku noskaņu.
Berne tulkojumā no vācu valodas nozīmē "lācis". Pilsēta nosaukumu ieguva no senos laikos apkārtējos mežos dzīvojošajiem lāčiem. Leģenda stāsta, ka sensenos laikos hercogs Zangens nošāvis lāci, medījot šajos mežos, un tas kļuvis par pilsētas simbolu. Lācis ir gan ģerbonī, pilsētas karogā, pulkstenī, strūklakās - skulptūrās, suvenīros, bet divi lāči atrodas vecpilsētā - lāču bedrē, iežogojumā, kur katrs tos var apskatīt.
Pilsētas centrā ir izveidotas daudzas strūklakas, katra no tām saistās ar kādu leģendu vai nostāstu. Gide parāda strūklaku - skulptūru "Bērnu rijējs", kurš aprijis nepaklausīgos bērnus. Apskatījām pulksteņa torni, parlamenta ēku, katedrāli un sešu kilometru garu ielu zem arkām. Tās ir slēgtas galerijas ar veikaliem, suvenīru kioskiem, kafejnīcām. Izdevīgi te pastaigāties lietus laikā.
Berni dēvē arī par ziedu pilsētu, jo visur uz balkoniem redzamas puķes - ģerānijas visdažādākajās krāsās. Katru gadu pilsētā notiek ģerāniju festivāls.
Šveicē ražo slavenos Šveices pulksteņus. Kā raksta vēsturnieki: čaklajiem Šveices zemniekiem ziemā nebija ko darīt - sākuši ar rokām izgatavot mazus zobratiņus. Bīlē tika izgatavots pirmais pulkstenis. Nu jau izveidots liels koncerns - "Omega". Dārgākais pulkstenis var būt "Mercedes" cenā, jo greznots ar briljantiem, īsts mākslas darbs. Piemēram, arābu šeiham pēc individuāla pasūtījuma tika izgatavots pats dārgākais pulkstenis pasaulē
Ženēvas Rivjērā ir slavenas kūrvietas
Ženēvā redzējām izveidotu puķu pulksteni no 6500 krāšņām puķēm, ar ciparnīcu piecu metru diametrā. Pulkstenis rāda precīzu laiku. Ženēvas ezerā apbrīnojām 160 metru augstu strūklaku. Ženēvas (Lemāna) ezers ir 582 km2 liels. Tā piekrasti, kuru uz pusēm dala Šveice un Francija, sauc par Ženēvas Rivjēru. Te ir slavenas kūrvietas, kur atpūšas pasaules bagātākie ļaudis. Skaistās dabas ainavas, kalni, ezera stāvie krasti, maigais Vidusjūras klimats vienmēr piesaistījis māksliniekus, komponistus, rakstniekus un kino ļaudis. Te celtas villas Čārlijam Čaplinam, Elizabetei Teilorei, Alenam Delonam.
Ženēvas ezera dienvidu nogāzes klāj vīnogulāju plantācijas. Mazajos ciematiņos visur ir vīnu ražošanas centri, ražo daudz un dažādu šķirņu vīnus. Labākais ir "Chassel" vīns.
Katru gadu Šveicē saražo pusotra miljona tonnu siera. Tādēļ tūristiem iespējams apskatīt sierotavas, piedalīties siera ražošanas procesā un pēc tam nogaršot paša gatavotu svaigu sieru. Degustācijā gide pastāstīja kuriozu notikumu par to, kā Eiropas speciālisti devās pārbaudīt, vai šī siera ražotāji strādā pēc noteiktiem standartiem. Apskatot siera ražotni, kas strādā jau gadiem ilgi un izmanto tikai šai siera šķirnei tradicionālo receptūru, viņi vēlējās uzzināt, cik lieliem sierā jābūt caurumiem. Pārbaudītāji nonākuši pie slēdziena, ka lielākajiem caurumiem sierā jābūt riekstu lielumā, bet mazākajiem - ķiršu lielumā. Nu varam būt pārliecināti, ka šveicieši izgatavojuši sieru ar pareizajiem caurumiem.
Monblāns atgādina baltu guļošu lāci
Pārbraucām Francijas robežu un nakšņojām Annesī pilsētiņā. Vakarā šeit ilgi neapklust tūristu un atpūtnieku čalošana. Atkal priecājamies par ezeru, kura krastā staltas stāv klintis, tālumā zilie kalni.
Nākamās dienas mērķis ir Šamonī - atpūtas un sporta centrs Eiropas augstākās virsotnes Monblāna (4807 metri) pakājē. 1924.gadā Šamonī notika ziemas olimpiskās spēles.
Pacēlāji uzved 3842 metrus virs jūras līmeņa augstākajā Aiguille du Midi virsotnē (adatā), no turienes Monblāna virsotne liekas vai ar roku aizsniedzama. Tie, kam retinātais gaiss problēmas nesagādā, ar pacēlāju var pacelties vēl augstāk un aizbraukt gar pašu Monblāna virsotni uz Itālijas pusi.
Aiguille du Midi virsotnē temperatūra ir -2 grādi, laiks saulains. Visas virsotnes labi pārskatāmas. Monblāns atgādina baltu guļošu lāci. Ar tālskati skatoties, redzēju, kā alpīnistu grupas dodas uz Monblāna virsotni. Fotografējām un filmējām skaistos kalnu skatus. Ar sajūsmu atceros teicienu: "Par kalniem skaistāki ir tikai kalni..."
Lugāno - Raiņa un Aspazijas trimda
Ceļš ved uz Lugāno - lielāko pilsētu Šveices itāliskajā daļā. Šī gleznainā pilsēta atrodas Lugāno ezera krastā starp divām kalnu virsotnēm. Grupai ir vēlēšanās ar kājām aiziet uz Kastanjolu, kura atrodas Brē kalnā, pietiekami augstu, lai dzejniekam Jānim Rainim būtu plašs skats pāri skaistajam ezeram uz Sansalvatores kalnu. Stāvot pie Raiņa un Aspazijas sarkanās mājiņas, kur viņi dzīvojuši trimdā, katram kļūst skaidrs, kā Rainim, rakstot lugu "Zelta zirgs", radās ideja par stikla kalnu. Fotografējāmies pie pieminekļa, kurš izveidots par trimdas latviešu saziedotajiem līdzekļiem. Tam vienā pusē rakstīti abu dzejnieku vārdi un gadskaitļi, bet otrā pusē attēlots jātnieks uz zirga un četrās valodās vēstīts - "Zelta zirgs".
Ar kuģīti braucām pa Lugāno ezeru, no tā redzējām skaisto parku ar palmām, villas. Tas viss atgādina Itāliju.
Lugāno ir šokolādes muzejs. Netālu no Lugāno bijām interesantajā parkā "Šveice miniatūrā".
Katedrāle ir Milānas simbols
Esam Itālijā - Milānā - Eiropas modes un opermākslas metropolē. Tā ir otrā lielākā pilsēta - nozīmīgs politiskais, komerciālais, finanšu, izstāžu un kultūras centrs. Apskatām necilo trīsstāvu celtni - operteātri "La Scala", kura galvenā daļa atrodas pazemē.
Tālāk dodamies uz Luksemburgu. Tās platība ir 2586 km2; iedzīvotāju skaits 430 000
(70 % ķeltu pēcteči - luksemburgieši, 30% - francūži, vācieši, portugāļi, itāļi un citi); valodas - luksemburgiešu (vācu valodas dialekts), franču, vācu; reliģija - 97% - Romas katoļi; galvaspilsēta - Luksemburga ar 90 000 iedzīvotāju.
Luksemburgas pazemē pat zirgu staļļi
Luksemburgas lielhercogiste ir viena no pundurvalstiņām, kas atrodas Eiropas vidienē starp Franciju, Beļģiju un Vāciju.
Luksemburgā10.gadsimtā izveidota grāfiste, tā vēlāk ietilpa vācu Svētās Romas impērijā, 1354.gadā kļuva hercogiste, bet no 1477. līdz 1794.gadam bija Hābsburgu dinastijas pakļautībā. Pēc Vīnes kongresa (1815.gadā) Luksemburga apvienojās ar Nīderlandi. Kad Beļģija ieguva neatkarību, Luksemburgas rietumu daļa 1830.gadā atdalījās un kļuva par tās provinci, bet pārējā daļa 1869.gadā kļuva neatkarīga. Abos pasaules karos Luksemburgu bija okupējis vācu karaspēks. Pēc Otrā pasaules kara tai bija cieša sadarbība ar Beļģiju un Nīderlandi.
Gids vispirms mūs veda uz kazemātiem - cietokšņa sistēmā ietilpstošajām pazemes ejām un viduslaiku lejpilsētas kvartāliem. 963.gadā grāfs Zigfrīds ķērās pie pamatu likšanas pilij klintī. Gadsimta laikā tika uzbūvēts stipru sienu loks. Tas gan vēl nebija šķērslis rietumu burgundiešiem ieņemt pilsētu 1443.gadā. Iekarotāju varā Luksemburga atradās apmēram 400 gadus.
Savos labākajos laikos jaunie valdnieki (Burgundija, Spānija, Francija, Austrija, Vācijas savienība) pilsētā ierīkoja visspēcīgāko cietoksni pasaulē jeb "Ziemeļu Gibraltāru".
Kopš 1994.gada Luksemburgas vecpilsēta un tās aizsardzības sistēma ir iekļauta UNESCO pasaules dabas un kultūras mantojuma konvencijas aizsargājamo objektu skaitā.
Apskatījām lielhercoga pili (16. - 18.gadsimts), kurai līdzās ir parlamenta ēka (19.gadsimts), Dievmātes baznīcu, kurai pamatus 17.gadsimtā likuši jezuīti. Apstājamies pie lielhercogienes Šarlotes pieminekļa un noklausījāmies par viņas valdīšanas laiku no 1919. līdz 1964.gadam, kas ir viena no spilgtākajām lappusēm Luksemburgas vēsturē. Viņa bija valsts patriote, valstī tika veikta konstitucionālā reforma, paplašinot vēlētāju loku un valdības pilnvaras. Galma aprindās un valdībā vietas un amatus saglabāja tikai luksemburgieši. Sevišķu atzinību Šarlote izpelnījās Otrā pasaules kara gados, kad valsti okupēja nacistiskā Vācija. Galms un valdība bija spiesti doties trimdā uz Franciju, tad Spāniju, Portugāli, Angliju, Ameriku un Kanādu.
Lielhercogiene Šarlote ar pieticību sadzīvē un rūpēšanos par valsts iedzīvotāju likteņiem kara laikā un pēc kara izpelnījās patiesu tautas atzinību. Viņas ģimenē ir seši bērni. 1964.gadā viņa atteicās no varas par labu dēlam lielhercogam Žanam, kura sieva ir Beļģijas princese Žozefīne Šarlote. Kopš 2000.gada Luksemburgas lielhercogs ir Žana dēls Henrijs, kurš dzimis 1955.gadā.
Luksemburgā visas vēsturiskās celtnes ir rūpīgi sakoptas un saglabātas.
Karcerī nokļūst par skaļām dzīrēm
Pēdējais apskates objekts ir Vācijas pilsēta Heidelberga. Šeit daudz jaunatnes un tūristu. Tā slavena ar 600 gadus senu universitāti. Sākam pilsētas apskati ar kūrfirstu rezidenci, kas dibināta 1300.gadā kā cietoksnis, papildināta ar dažādu stilu piebūvēm, kamēr kļuvusi par lielu arhitektūras ansambli: renesanses laika pilīm un parku kompleksu. Orleānas kara laikā pils tika uzspridzināta. Vēlāk to daļēji atjaunoja, bet 1764.gadā pēc zibens spēriena tā nodega. Redzējām milzīgās pils drupas ar daudzajām arhitektūras relikvijām - Frīdriha vīna pagrabu, karalisko zāli, parku, kurā piestājām pie akmens veidojuma un skulptūras ar nosaukumu "Tēvs Reins atpūšas", apmeklējām arī Aptiekas muzeju.
Iepazīstoties ar Heidelbergu, uzzinājām, ka jautrie studenti reizēm nokļuva aiz restēm. Augustīniešu ielā no 19.gadsimta sākuma līdz 1914.gadam ir bijis karceris. Cietuma karcerī nokļuva universitātes "gūstekņi" par skaļu dzīru rīkošanu, ieroču nēsāšanu, ātru braukšanu ar zirgiem.
Aizgājām pie senā tilta pār Reinas upi, uz kura atradās gan tornis, gan pērtiķa figūra ar spoguli. Kad 1689.gadā tiltu un torni uzspridzināja, pazuda arī pērtiķis. 1979.gadā viņa vietu ieņēma metāla pērtiķis ar spoguli, atjaunots arī tornis.
Visos ugunsgrēkos izdzīvojis renesanses stilā celtais Rihtera nams, kurš jau 300 gadus kalpo kā restorāns un viesnīca.
Pie pilsētas torņa vārtiem ir metāla gredzens. Leģenda stāsta, ka tam, kurš spēs pārkost metāla gredzenu, piederēs pils.
Interesanta ir milzīgās mucas vēsture. Tagadējās mucas priekšgājēja uzradās 1590.gadā kūrfirsta Johanna Kazimira laikā, tajā ietilpa 132 000 litri. Tagadējā muca - gigants - tika izgatavota pēc Kārļa Teodora pavēles 1751. - 1752.gadā. Tā ir 8,5 metrus gara, 7 metrus augsta. Tās tilpums ir 222 000 litri. Tur glabāja vīnu.
Pēc katras atvadīšanās no kādas pilsētas vai valsts seko atgriešanās un tikšanās ar to, ko aiznesam dvēselē - brīnišķīgu neatkārtojamību.

Citu datumu laikraksti

  • Konkurss “Iepazīsti Alūksnes rajonu”

    Šodien publicējam konkursa “Iepazīsti Alūksnes rajonu” septītās kārtas jautājumus, ko sagatavojis Kalncempju tūrisma informācijas punkts, kā arī...

  • Dzīvo viss, kas mīlestībā dots

    Acīmredzot nav jābrīnās, ka steigas un stresa nomāktie cilvēki veldzi un atelpu meklē dzejnieces Kornēlijas Apškrūmas sirsnības un mīlestības...

  • Popularizēs lietišķās mākslas mantojumu

    Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studija “Kalme” kopā ar rajona mājturības skolotājiem vēlas apzināt rajona lietišķās mākslas mantojumu.Alūksnes...

  • Jāiesniedz gada ienākumu deklarācija

    Pamatojoties uz LR likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” fiziskajām personām, kuras taksācijas gada laikā guvušas ienākumus no saimnieciskās vai...

  • Nodokļu parāds jānomaksā laikus

    Viens no valsts funkcionēšanas priekšnosacījumiem ir sekmīga nodokļu administrēšana. Nodokļu administrēšana un iekasēšana ietver sevī arī parādu...

  • Pagastā nodeg dzīvojamā māja

    Jaunalūksnes pagasta apdzīvotā vietā Tereški vakarrīt pulksten 4.56 dega vienstāva dzīvojamā māja “Miezāji”. Ugunsgrēkā cietusi 72 gadus veca...

  • Komunisma rēgs turpina klīst pa Latviju

    Šobrīd Latvijas valstī darbojas mazākuma valdība. Jau pirmajās tās darbības dienās novērojam interesantus notikumus. Izrādās, ka Latvijai joprojām ir...

  • Novada “Zvirbulis” - Madara Boka

    Alūksnes, Balvu, Gulbenes un Madonas rajona 24 labākie daiļrunātāji tikās Austrumvidzemes zonas konkursā “Zvirbulis”, kas notika Alūksnē.Alūksnes,...

  • Olimpiādei veidos rajona komandu

    Alūksnes rajona padomē ceturtdien paredzēta saruna par pārstāvniecību Latvijas olimpiādē, kas no 2. līdz 4.jūlijam notiks Ventspilī. Uz to aicināti...