Piedomā par uzrakstīto vārdu

Uz tikšanos ar abiem literārā vārda meistariem ierodas dažāda vecuma ļaudis. Tā bija arī šoreiz.

Uz tikšanos ar abiem literārā vārda meistariem ierodas dažāda vecuma ļaudis. Tā bija arī šoreiz.
No nesteidzīgiem vārdiem pamazām veidojās Paula pirmais teikums: "Man nepatīk atbildēt uz klausītāju jautājumiem, par ko stāstīts grāmatās, kuru autors esmu. Citādāk, ja varu izteikties par citu darbiem."
Paula vecāki bijuši lieli grāmatu lasītāji. Tēvs no šīs nodarbes neatteicies pat ēzdams pusdienas. "Bieži jautāju tēvam, par ko stāstīts grāmatā? Atbilde vienmēr bija viena un tā pati: "Par cilvēkiem." Ar šādu atbildi nebiju apmierināts, jo uzskatīju to par pašsaprotamu," atceras rakstnieks. Tikai vēlāk viņš sapratis, cik pareiza bijusi atbilde, jo arī paša sarakstītās grāmatas nav nekas cits, kā stāsti par cilvēkiem.
Autors pamanās izlikties
Lasot A.Neiburgas stāstus, daudzi uzskata, ka autore raksta tikai par sevi. Arī jaunākais Paula romāns "Eiroremonts" lasītājos rada sajūtu, ka viņš rakstījis par sevi, lai gan kopīgs ir tikai galvenā varoņa un autora vārds.
"Tas ir maldinošs secinājums, lai gan patiesībā autors pamanās izlikties par daudziem varoņiem. Rakstniekam ir tā iespēja iejusties dažādu cilvēku ādā, kas ne vienmēr rada patīkamas un cildenas izjūtas. Ja romānā vai stāstā darbojas ļaundari, tad viņu izjūtas izdzīvo arī autors," stāsta Pauls. Lai to pierādītu, viņš lasa fragmentus no "Eiroremonta", atklājot, kāda nozīme ir karjerai, rīcībai, kā tikt pie lieka rubļa, nākotnei, kas līdzinās gleznai, ļaujot lasītājam izgaršot katru niansi un notikumu.
"Viss, kas savulaik ir izlasīts, skatīts filmā, dzirdēts, cilvēku kaut kādā veidā ietekmē. Protams, daudz kas aizmirstas, bet ne viss," uzskata Pauls. Andra piebilst, ka daudzi tēli literatūrā ienāk kā konkrētā laika zīme. "Tie seko autoram no viņa bērnības. Dzīvē visam piemīt ietekmējošs spēks, gan tam, kas skan pa radio, gan nosapņotajam," viņa uzskata. Pauls papildina, ka vienmēr pats izstrādājot romāna veidošanas noteikumus.
"Dzīvē ir atbildes, kurām neviens vēl nav piemeklējis jautājumus. Tas ir mans - rakstnieka uzdevums," uzskata literāts.
Ironizē par vīriešiem
Pauls labprāt nesteidzīgi, ar lielu pacietību lasa fragmentus no saviem darbiem. Romānā "Eiroremonts" autors rod savdabīgu skaidrojumu vārdiem "cilvēks", "vīrietis", "tuberkuloze", "tēvs", "vīriešu dzimstība" un citiem. Skaudrie fakti par reālo dzīves patiesību tik precīzi un pārliecinoši atklāj realitāti, ka papildu paskaidrojumi nav vajadzīgi. Rakstnieks drosmīgi ironizē par vīriešiem.
"Ir tā, ka vīriešu nozīme vēsturiski ir pārspīlēta. Viņi paši sevi ir padarījuši smieklīgus. Vīrietis kā suga, kas 20.gadsimtā zaudējusi savu ierasto, ērto vietu, jūtas apdraudēta, sirgst ar kompleksiem un vēlmi apliecināt savu identitāti," uzskata P.Bankovskis. Viņš bilst, ka esot grūti iztēloties reālu cilvēku, kas spētu izturēt un pārdzīvot to, ko viņš licis pārdzīvot savu grāmatu varoņiem.
A.Neiburga uzskata, ka literārie varoņi veido koptēlu, tāpēc viņa nevarētu uzrakstīt romānu par reālu tēlu. "Vērojot cilvēkus, kas mums apkārt, varam runāt tikai par iespaidošanos, izdarīt dažādus secinājumus. No viena es paņemu viņa ārieni, no otra - vidi, no trešā - rakstura iezīmes. Literārā darba koptēlu veido daudzi vērojumi. Protams, daudz kas ir atkarīgs no tā, par ko un kā raksta. Piemēram, var izvēlēties labi zināmu vēsturisku notikumu un ielikt tajā kaut kādu pašas izdomātu situāciju vai ainu, zinot, kā dzīvē tā nekad nav noticis. Rakstniekam tā ir aizraujoša spēle, kam piestāv klasiska mānīšanās. Galvenais, lai uzrakstīts būtu pārliecinoši un ticami," saka A.Neiburga.
Ticamību veido detaļas
Abi literāti uzskata, ka ticamību ikvienā darbā veido detaļu realitāte. Veiksmīgi manipulējot ar šīm detaļām, var "piemānīt" cilvēkus.
"Man nāk prātā stāsts, kurā darbojas 30 gadus vecs vīrietis. Sāku rakstīt, varoni papildinot ar neskaitāmiem priekšstatiem un detaļām par tāda vecuma dzīvē sastaptiem vīriešiem, viņu ārieni, dzīvesveidu un tamlīdzīgi. Varoņa neatņemama sastāvdaļa ir valoda. Tā vislabāk raksturo personāžu, tāpēc man ir būtiski vienmēr rast atšķirīgo viņu runasveidā," saka P.Bankovskis.
A.Neiburga bilst, ka literārajos darbos nevairoties lietot žargona vārdus, arī vienu otru rupju izteicienu. Valodas sterilitātes meklējumus rakstniece atstāj valodnieku pārziņā. "Manuprāt, pret valodas sterilitāti ir jākaro, ļaujot lasītājam pamanīt valodas atšķirības, kad runā pats stāsta vai romāna autors, kad runā varonis," viņa uzskata.
Pauls pārliecināts, ka valodai jābūt atbilstošai savam laikam. "Starp celtnieka un inženiera valodu vienmēr būs atšķirība. Valodu starp šiem diviem cilvēkiem nevar destilēt. Ja rakstnieks, piemēram, vēlas rakstīt par autoservisa darbiniekiem, kāpēc ar valodas palīdzību stāstu nepadarīt maksimāli ticamu? Ir rakstnieki, kas uzskata, ka viņi veic kaut kādu misiju. Patiesībā rakstnieka misija nav lielāka par to, kāda tā ir katram cilvēkam," saka P.Bankovskis.
Viņš nebaidās no dzēlīgi ironiska skatījuma uz cilvēku vājībām un negaidītu situāciju izdomājuma. Iespējams, šīs drosmes iemesls ir tas, ka Pauls līdz šim nekad nav rakstījis par to, ko kāds ieteicis vai lūdzis.
Naktis neatvēl rakstniecībai
P.Bankovskis neatbalsta strādāšanu naktīs pat tad, ja rakstāms stāsts. Viņaprāt, lai uzrakstītu stāstu, vajag vairāk brīva laika.
"Lai gan romāns ir salīdzinoši apjomīgāks darbs, tā rakstīšanai vairāk brīva laika nevajag, bet rakstīšanas procesam jābūt regulāram. Tas nekas, ja tiek uzrakstīts neliels literārā darba fragments. Ja ir tā, ka kādā dienā nemaz nav laika, tad vajag vismaz pārlasīt iepriekšējā dienā uzrakstīto, lai nezaudētu sajūtas un notikumu pēctecību. Pretējā gadījumā vēlāk pats vari nesaprast, ko esi uzrakstījis. Galvenais, kāpēc ir vajadzīga pašdisciplīna, - lai nepazaudētu interesi. Tiesa, man nepatīk vārds "pašdisciplīna". Tā vietā labprātāk lieku vārdu "brīvprātība". Rakstniekam ik pa brīdim vajag par uzrakstīto piedomāt. To var darīt, kaut vai ejot pa ielu. Būtībā ir tā, ja kaut kas labi izdodas, tad rodas vilinājums turpināt iesākto darbu."
Literāts joko, ka rakstnieki lielākoties nodarbojoties ar ieganstu izdomāšanu, lai tikai nevajadzētu rakstīt. Visvairāk varot uzrakstīt tad, kad esot ārkārtīgi daudz dažādu citu pienākumu.
Pauls saka, cilvēki vienmēr vislabprātāk nodarbojoties ar to, kas konkrētajā brīdī neesot obligāts. Viena viņa grāmata tapusi eksāmenu sesijas laikā. "Aktīvā rosība man nekad nav bijusi īpaši tuva. Man patīk pašam izdomāt rosību," piebilst rakstnieks.
Mēģina pieradināt domāt
Andra un Pauls ir pārliecināti, ka literatūra cilvēku audzina. Tā nemoralizē, bet mudina domāt par dzīvi, par sevi.
"Šodienas cilvēki ir atradinājušies domāt, jo visu saņem gatavu. Literatūra ir visnežēlīgākā attiecībā pret cilvēku atšķirībā no citiem mākslas veidiem. Tā ārkārtīgi daudz prasa no lasītāja, liekot viņam uzrakstīto iztēloties. Lasot stāstus vai romānus, lasītājs zināmā mērā ir notiekošā līdzzinātājs. Ja cilvēks nespēj iejusties otra cilvēka pārdzīvojumos, viņš vispār nespēj just otram līdzi," saka Pauls.
Viņš uzskata, ka atšķirībā no literatūras, nekrietni rīkojas televīzija, jo tā cilvēkam "nozog" iztēles iespējas. Pauls nekad negribētu piedalīties kāda sava romāna ekranizēšanā. Arī Andra domā, ka ar tiešu stāsta pārfilmēšanu, kā tas noticis ar "Tilli un Suņu vīru" vien nepietiek. Rakstniece uzskata, ka cilvēks kā tāds ir nožēlojama būtne. Viņa nejūsmo par cilvēku kā radības kroni.
Savukārt Pauls ir pārliecināts, ka rakstnieks nedrīkst zaudēt pašironiju. Nevar būt tā, ka viņš raksta tikai par slikto, visu atļaujas kritizēt, bet pats pēc citu kritizēšanas "iznāk viss baltā".
"Nelabums vai labums pret ikdienu ir atkarīgs no cilvēka noskaņojuma, no viņa iekšējām izjūtām. Ikdienā notiekošais ir ārkārtīgi interesants, visam ir kopsakarības un dziļa jēga, tikai mums jāspēj visā iejusties," saka P.Bankovskis.
***
Vizītkarte
- Vārds, uzvārds: Pauls Bankovskis.
- Dzimis: 1973.gadā Cēsīs.
- Mācījies: Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā un Latvijas Universitātē studējis filozofiju.
- Literārais devums: pirmais stāstu krājums "Svētā Bokasīna koks" izdots 1996.gadā, 1997.gadā izdotais romāns "Laiku grāmata" saņēmis žurnāla "Karogs" un Raimonda Gerkena romānu konkursa otro prēmiju. Sarakstījis romānus "Plāns ledus", "Padomju Latvijas sieviete", "Čeka, bumba

Citu datumu laikraksti

  • Dzīve bez ilūzijām

    “Varbūt tiksimies siltākā laikā? Pie manis ir auksts kā ledusskapī,” pirms sarunas saka ārste Daina Stīpniece."Varbūt tiksimies siltākā laikā? Pie...

  • Ievēl jaunu rajona padomes priekšsēdētāju

    Padomē: varu pārņem sievietes. Par Alūksnes rajona padomes jauno priekšsēdētāju vakar ievēlēja Laimoni Sīpolu, kas ir arī Liepnas pagasta padomes...

  • Alūksnei būs savs karogs

    Jau nākamajā nedēļā ikviens interesents varēs iepazīties ar Alūksnes pilsētas karoga izstrādāto projektu, izteikt vērtējumu par to un iesniegt savas...

  • Konkursa 6.kārtas rezultāti

    Jānis Kūms (Gaujienas vidusskola, 10.klase) - 11,5 punkti.Jānis Kūms (Gaujienas vidusskola, 10.klase) - 11,5 punkti. - Līga Kūma (Gaujienas...

  • Veselā miesā vesels gars

    Šodien publicējam konkursa “Veselā miesā vesels gars” 7.kārtas jautājumus, ko veidoja Alūksnes rajona tūrisma informācijas speciālisti. Savukārt...

  • 7.kārtas uzdevums

    Pētījums: “X pirts darbība un attīstības tendences”.Pētījums: "X pirts darbība un attīstības tendences" Pētījumam jāizvēlas vienu sava...