Piemin kritušos nacionālos partizānus

Šauteņu zalves atbalsojās Prinduļu pļavā un tuvējā mežā Ziemeru pagastā. Tās atgādināja, ka pirms 64 gadiem šajā vietā nošauti un nogalināti 25 nacionālie partizāni.

Šauteņu zalves atbalsojās Prinduļu pļavā un tuvējā mežā Ziemeru pagastā. Tās atgādināja, ka pirms 64 gadiem šajā vietā nošauti un nogalināti 25 nacionālie partizāni. Tā bija tāda pati karsta diena kā 7.jūlijs šovasar.
"Tikai dažas reizes gadā mēs pulcējamies piemiņas brīdī pagasta teritorijā esošajās kauju vietās. Tas nav daudz, bet tā mēs jūtamies ciešāk saistīti ar pagātni, ar Latvijas vēsturi. Vecāka gadagājuma ziemerieši droši vien atceras to dienu notikumus, varbūt ir pazinuši kritušos. Jaunākajiem ir grūti iedomāties, ka skaistā vasaras dienā ziedošā pļavā dzīvību var zaudēt cilvēki," teica Ziemeru pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zeltiņa.
Prinduļu kaujas vietā pie Baltā krusta pulcējās pagasta iedzīvotāji, mazpulcēni un Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona karavīri. Tur notikusi viena no asiņainākajām kaujām, kurā piedalījās Latvijas nacionālie partizāni. Otrā pasaules kara pirmajās nedēļās vācu karaspēka pēkšņais uzbrukums pārsteidza Sarkano armiju. Tās karavīri haotiski atkāpās, pa ceļam laupot, slepkavojot un dedzinot mājas. Ziemerieši bija aicinājuši palīgā Alūksnes, kā arī apkārtējo rajonu un pagastu iedzīvotājus, lai aizstāvētos pret nežēlīgo patvaļu.
Jaunākajam aizstāvim Dailonim Randem bija tikai 15 gadu. Lāčplēša kara ordeņa kavaliera pulkvežleitnanta Edgara Vanaga dēlam Georgam bija 18, vairumam - 19, 20 gadi, un tikai diviem bija vairāk nekā 40 gadi. Kad viņi ķēdē iznāca no meža un secināja, ka kalnā nav "sarkano", devās atpakaļ uz automašīnām, sākās īsta asinspirts. No kalna uz viņiem šāva ložmetējs, kā arī kokos paslēpušies sarkanarmieši. "Kauja bija īsa. Tajā krita 21 cilvēks, četrus pēc tam noslepkavoja. Briesmīgi izrēķinājās ar ievainotajiem. Vienīgais dzīvs palika Alvils Mednis un šoferis, kas kauju redzēja no mežmalas, kur atradās mašīna," stāstīja Alūksnes Brāļu kapu komitejas vadītājas Uldis Veldre. Viņš ierosināja šajā vietā iestādīt divus ozolus. Tā būs piemiņa kritušajiem.
Atceres brīdī skanēja dzeja un dziesmas, ko izpildīja pagasta sieviešu vokālais ansamblis. Ziemeru 29.mazpulka dalībnieki ar vadītāju Jāni Bērtiņu solīja glabāt Latvijas granītā cirsto kritušo vārdus un piemiņu un rūpēties, lai taka uz Balto krustu neaizaugtu.

Citu datumu laikraksti