Piemiņas vieta Jaunalūksnes partizāniem

Nacionālo partizānu karš Latvijā sākās 1944.gada nogalē un turpinājās gandrīz 12 gadus. Bejas un Mālupes pagastu mežos nacionālo partizānu atsevišķas grupas ienāca 1945.gada pavasarī. Pagājušajā nedēļā atklāja piemiņas akmeni Jaunalūksnes pagasta nacionālajiem partizāniem. Virguļicas mežos apmetnes vietas veidoja Rūdolfa Koemeca grupa. Šī bija bunkura vieta arī Leonam Rabuzim un Veltai Kromulei – viņiem arī atklāts piemiņas akmens.

Bejā - pastāvīga ekspozīcija
2016.gada nogalē Bejas novadpētniecības centrā aktualizējās jautājums par nacionālo partizānu darbības izpēti un piemiņas saglabāšanu. Tad notika arī pirmās ekspedīcijas uz bunkuriem Mālupes pagastā. Virguļicas bunkura vieta bija iezīmētā jau deviņdesmitajos gados - tur bija bērza krusts ar koka plāksnīti. To atrast palīdzēja mežsargs Guntis Krapāns - pateicoties viņam, meža izstrādes darbos šī vieta tika īpaši saudzēta. Par Virguļicas bunkurā kādreiz patvērumu meklējošās partizānes Veltas Kromules dzīvi palīdzēja uzzināt viņas brāļa meita Malda Priedeslaipa.
Alūksnes muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Jolanta Baldiņa piemiņas pasākumā informēja, ka 8.novembrī pulksten 13.00 Bejas novadpētniecības centrā atklās pastāvīgo ekspozīciju par nacionālajiem partizāniem “Nacionālo partizānu kustība Jaunalūksnes pagastā 1945.-1953.”. Diskusijā piedalīsies vēsturnieks Zigmārs Turčinskis, Ainārs Bambāls, novadpētnieki Astrīda Ievedniece un Dzidra Mazika. Šāda ekspozīcija ļaus cilvēkiem daudz vairāk uzzināt par vēsturi tieši Jaunalūksnes pagasta teritorijā. Projekta ideju rosināja J.Baldiņa, ieceri īstenoja A.Ievedniece.

Novērtēsim un cienīsim savu valsti!
Vēstures fakti spilgti atspoguļo tālaika nedrošo situāciju, cerības uz valsts neatkarības atgūšanu un sapņu zaudēšanu līdz ar dzīvības izdzišanu. “Ikviena cilvēka pamatvērtība ir nodzīvot pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi. Diemžēl ne visiem tas izdodas. Vēstures notikumi ietekmējuši cilvēku likteņus. Viena no vērīgākajām īpašībām, kas parāda attieksmi pret dzimto zemi, ir patriotisms. Tas nozīmē – mīlēt ne tikai šo zemi, bet arī valsti. Nacionālo partizānu darbības piemiņa cīņā par brīvu valsti mums ir kā mācību stunda Latvijas neatkarības novērtēšanā un sargāšanā,” piemiņas pasākumā teica J.Baldiņa. Nacionālie partizāni zināja, ka būs grūti, bet turpināja cīnīties līdz pat 1956.-1957.gadam. “Viņi cerēja, ka mums būs brīva valsts. Jānovērtē tas, ka mums ir sava zeme, sava valsts. Cienīsim mūsu brīvību un neļausim naidniekiem kāju spert uz mūsu zemes!” uzsvēra Zemessardzes 31.bataljona veterānu vienības priekšnieks Juris Ločs.

Vēstulēs - ticība par brīvu Latviju
Rūdolfs Koemecs Virguļicā izcīnīja savas pēdējās kaujas. Viņa draugs un cīņubiedrs bija Leons Rabuzis, kurš aplenkuma laikā pie Virguļicas upes no bunkura iznesa ievainoto R.Koemecu. “Pēc viņa nāves L.Rabuzis devās uz Igauniju, kur pēc gada gāja bojā. Viņu vārdi un piemiņa atgriezās šodien, iekalti akmenī,” teica vēsturniece A.Ievedniece. Viņa arī vairāk pastāstīja par nacionālo partizāni Veltu Kromuli, kuras radinieki bija ieradušies uz piemiņas akmens atklāšanu.
“Latvijas nacionālo partizānu kustībā bija sācies trešais posms. 1951.gadā 8.novembrī Virguļicas bunkurā bojā gāja nacionālā partizāne Velta Kromule, ar viņu kopā bija arī viņas igauņu cīņubiedri. Viņa bija partizānu sakarniece starp vienībām, kuras darbojās Jaunalūksnes pagasta teritorijā. V.Kromulei vairākas reizes sadursmēs ar iznīcinātājiem izdevās izbēgt no nāves,” stāstīja A.Ievdniece un uzsvēra, ka partizānes rakstītās vēstules ir saglabājušās arhīvā, kā arī tās tika ierunātas Latvijas Radio kā liecība visiem. Lasot vēstules, varēja just cerību un cīņas sparu, ka Latvija būs brīva. Fragments no kādas V.Kromules vēstules: “Tici, reiz mēs iesim pa baltu ceļu! Varbūt es to nesasniegšu, tad tanī dienā atceries arī mani. Mūs visus, kuru soļi būs apklusuši...’’

Ieaudzināt patriotismu
Vienmēr līdzās bijusi un ar neizsīkstošu enerģiju visus šos pasākumus organizējusi Alūksnes un Apes novadu politiski represēto kluba “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika. “Mums ir par vēl vienu sakoptu piemiņas vietu vairāk, pateicoties visiem, kuri iesaistījušies ekspedīcijās un talkās. Īpaša pateicība Druvim Tomsonam, kurš mūs atbalstījis visās piemiņas vietās – gan finansiāli, gan ar darbiem. Šādiem cilvēkiem sirds pukst par Latviju ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem,” teica Dz.Mazika.
Tagad mežā pie Virguļicas, kur dzīvoja varoņi, ir piemiņas vieta. “Partizāni cīnījās par brīvu Latviju, un mūsu pienākums ir to atcerēties. Tikai tā bērniem var ieaudzināt patriotismu,” uzsvēra Bejas novadpētniecības centra pārzine Ligija Priede. Arī Bejas pamatskolas direktore Silvija Aizupe atzina, ka pilsoniskums un patriotisms ir tās vērtības, kuras pedagogiem jāiemāca jauniešiem. “Protams, patriotisms nāk no ģimenes, skolā tas turpinās,” piebilda S.Aizupe.
— Teksts un foto: Laura Felša

Citu datumu laikraksti

  • Par to, ko atļaujamies

    Šonedēļ divu dienu laikā notikuši divi gadījumi par “Alūksnes Ziņu” darbību, kas raisa pārdomas. Par to, ko atļaujamies (kādas personas ieskatā - par...

  • Kā vērtēt vēlēšanu rezultātus?

    Aizvadītajā nedēļā 954 vēlēšanu iecirkņos Latvijā un 121 vēlēšanu iecirknī ārvalstīs notika 13.Saeimas vēlēšanas. Vēlēšanu iecirkņos savu balsi...

  • Vēlēšanas atgādina aklo randiņu vai veikala reklāmu

    Šogad 13.Saeimas vēlēšanas mūsu pusē iekrita vienā dienā ar svecīšu vakaru. Savu balsi nodevu iepriekšējā dienā, jo nekādi to nevarēju savienot ar...